– Šogad tiek atzīmēta Molotova–Ribentropa pakta 75. gadadiena. Vai pašlaik notiekošajam Ukrainā redzat paralēles ar tiem laikiem? 11
M. Džemiļevs: – Putins un viņa aprindas var sākt tirgoties: “Nesūtīsim savus bandītus uz Ukrainu, ja liksiet mierā Krimu.” Bažas ir, ka rietumvalstis varētu piekrist, kā savulaik piekrita Hitleram Minhenē.
R. Čubarovs: – Putins cerēja ne tikai sašķelt Eiropu, bet arī vienoties ar galvenajiem globālajiem spēlētājiem – Vāciju, Franciju un ASV –, ka viņš 23. augustā vēlētos kādu līgumu, kurā pasaule būtu sadalīta, kur ir tā saucamā krievu pasaule un pārējās valstis. Mums ir bažas par vadošajām Eiropas valstīm, taču gribas cerēt, ka no 1939. gada tās ir mācījušās.
M. Džemiļevs: – Pirms teroristu veiktās Malaizijas aviolīniju lidmašīnas notriekšanas rietumvalstu pozīcija bija citāda nekā tagad. Šis traģiskais notikums radikalizēja politiķus, Rietumi kļuva principiālāki. Ja tas nebūtu noticis, būtu sagaidāma maigāka Rietumu pieeja attiecībā uz Krieviju.
– Kā jūs skatāties uz iepriekšējiem “brīdinājuma zvaniem” Rietumiem, piemēram, Krievijas – Gruzijas karu 2008. gada augustā?
R. Čubarovs: – Gadiem ilgi izteiktās prognozes neviens nedzird, bet galu galā tās apstiprinās dzīvē. 2008. gada augustā mēs, Medžlisa locekļi, norādījām Ukrainai uz bīstamību, ka Krimā atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze, un tagad mūsu bažas ir apstiprinājušās. Ja runājam par ES un NATO paplašināšanu – bieži rietumvalstis domā, kā uz to skatīsies Krievija. Nevajag tik daudz uztraukties, kā uz to skatīsies Krievija, bet nepieciešams Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā atvērt NATO bāzes, jo šīs valstis izjūt tiešus draudus no Krievijas.
