“Tā ir ģimenes lieta, ko mēs tur jauksimies…” Golubeva uzsver, ka ne tikai policijā, bet arī sabiedrībā “neredz” vardarbību sadzīvē 48
“Neskatoties uz to, ka likumi tiek pilnveidoti ik pa laikam – un arī manā laikā mēs pilnveidojām likumus tieši attiecībā uz vardarbības atpazīšanu un dažādu iestāžu reaģēšanu uz to, ir otra lieta, kura nav tik ātri mainījusies. Un tā ir – attieksme! Un šeit es neteiktu, ka tā ir tikai policijas attieksme. Tā ir sabiedrības attieksme,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja bijusī iekšlietu ministre (2021-2022), Kustības “Par” biedre Marija Golubeva, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar nežēlīgo sievietes slepkavību Jēkabpilī, kuru pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš. Rusiņu joprojām meklē policija.
Sabiedrība joprojām uzskatot, ka ir “tās lielās slekavības”, kad cilvēku nogalina biznesa dēļ un “tas ir briesmīgi”, norādīja Golubeva. “Un ir tā saucamā sadzīviskā vardarbība – slepkavības, kad, teiksim, divi cilvēki dzer kopā, viens otram ar kaut ko iesit un nogalina. Un to mūsu sabiedrība uztver kā tāda noteikta sabiedrības slāņa gandrīz kā tādu iedzimtu īpašību, nu, “viņi tā dara”…Nu tas ir briesmīgi, bet, kad runājam ar cilvēkiem, tad saka: ko tad ar tiem, tie ir tie, kas dzer, sociāli nelabvēlīgi, tad ko tad no viņiem var gaidīt,” tā “Preses klubā” komentēja bijusī iekšlietu ministre Golubeva.
Vardarbību, kas ir izplatīta tādā sadzīviskā līmenī – to “mēs neredzam”, uzskata Golubeva. Mēs to uztveram kā daļu no sabiedrības sociāli nelabvēlīgās vides kā “kaut kādu iezīmi”.
“Tā tam nav jābūt, ar to nav iespējams samierināties! Savulaik ar policiju es ļoti daudz runāju tieši par šo faktoru. Iekšlietu ministrijā, katru nedēļu dzirdot policijas atskaites par notikumiem valstī, sadzīviskā vardarbība Latvijā ir ļoti, ļoti izplatīta,” uzsvēra bijusī iekšlietu ministre. “Respektīvi – tieši traumēt, nogalināt cilvēku, kurš ir pazīstams vai ir ģimenē, vai kurš ir kaimiņš, ar kuru kopā dzer, un tā tālāk un tā joprojām…Un, protams, plus vēl ir tā attieksme, kad ģimenē notiek vardarbība pret sievieti – parasti, bet ne vienmēr pret sievieti, tad ir: nu jā, tā ir tāda ģimenes lieta…viņi tur savā starpā kārto attiecības, ko tad mēs tur jauksimies, varbūt viņa izprovicēja vai vēl kaut kas tāds,” tā TV24 raidījumā pauda Golubeva.
Un, kamēr sabiedrībā ir šī attieksme, mēs nevaram cerēt, ka policijā būs “absolūti diametriāli pretēja attieksme”.
“Būtu labi, bet tas tā nav! Runājot ar policijas vadības līmenī, es redzēju, teiksim, tādu zināmu neizpratni par to, kāpēc šis jautājums man šķiet tiks svarīgs, jo mums taču ir narkotikas, mums tomēr joprojām reizēm ir organizētā noziedzība, mums ir arī pasūtījuma slepkavības bijušas…Man liekas, ka policijā vienmēr šīs lietas hiearhiski redz kā daudz svarīgākas, un tā sadzīviskā vardarība – nu, ir jācīnās, protams, bet nu tā – ja atliek laiks,” tā “Preses klubā” norādīja Golubeva, komentējot policijas darbu saistībā ar noziegumiem sadzīviskā līmenī, tostarp par vardarbību pret sievietēm.
Tieši šo policijas attieksmi viena gada laikā Golubevai neesot izdevies “pārlauzt”. Vienīgais, ko viņai izdevies izdarīt, lai nākotnē tas tiktu “pārlauzts”, esot darba regulējumi – “konstrukcijas” Iekšējās drošības akadēmijā, ko Golubeva, būdama ministre, kopā ar kolēģiem sagatavojusi un tas ticis apstiprināts vēlāk, kad viņa jau vairs nebija iekšlietu ministre.
“Manuprāt, tas nedaudz mainīs to policistu izglītību, jo viņi būs tā nedaudz parauti uz augšu sadarbībā ar tām akadēmiskām iestādēm, un tajā pašā laikā stipru praktisko pusi pašā koledžā. Es esmu pārliecināta, ka bez izglītības, protams, šo mainīt nevar! Bet jāmaina arī attieksme pašā policijā pret to, kas ir svarīgi un kas ir mazāk svarīgi. Un tas pašlaik, manuprāt, joprojām pietrūkst,” tā TV24 raidījumā uzsvēra Golubeva.
Jau vēstīts, ka šā gada 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
