– Vai tomēr Saeimas deputāti nevarētu vēlreiz nākt klajā ar priekšlikumu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu? 10
– Mēs 11. Saeimā ministres Circenes izstrādāto likumprojektu uzlabojām un dabūjām līdz otrajam lasījumam. Bet pēc tam tomēr vairākums to neatbalstīja, un galvenie oponenti šim likumam bija ģimenes ārsti, precīzāk sakot, ģimenes ārstu asociāciju vadītāji. Viņi to darīja tik enerģiski, ka likumprojektu neizdevās aizvirzīt tālāk par otro lasījumu. 12. Saeimā darīšu visu, lai tas tomēr tiktu pieņemts. Ir tikai divi varianti – vai nu privātā medicīna, vai obligātā veselības apdrošināšana.
A. Danilāns: – Gribētu lūgt Ražuka kungu neklausīt šoreiz ģimenes ārstus, jo cilvēkiem ir vajadzīga apdrošināšana. Bez tās neiztikt, un es mēģināšu pārliecināt ģimenes ārstus. (Aplausi.) Nav jau Igaunijas un Lietuvas medicīnā viss ideāli, tur arī ir ziepes, bet Latvijā tomēr tās ir lielākas.
Mīļie, vai jūs esat aizsargāti pret ārstu? Ārsts jūs var nolamāt, izdzīt no kabineta, un ko gan pacients šādā situācijā var izdarīt? Bet ārsts jau arī nav apdrošināts pret jums. Tā sistēma līdz galam nav pabeigta jau gadu desmitiem.
– Līdz cik gadiem mazos bērnus ārstē bez maksas? Manai mazmeitai ir septiņi gadi, viņai sapampa vaigs un vajadzēja izraut zobu. Jelgavas poliklīnikā viņu nepieņēma – neesot speciālistu. Aizsūtīja uz slimnīcu, arī tur nepieņēma šī paša iemesla dēļ. Tikai tad, kad vecāki samaksāja privāti praktizējošam ārstam, bērnu izārstēja.
R. Ražuks: – Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam stomatoloģiskie pakalpojumi ir bez maksas. Tas ir Veselības inspekcijas jautājums – uzrakstiet par jūsu gadījumu, un inspekcija izskatīs.
A. Buiķis: – Tikšanās ar jums man stiprina pārliecību, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekts ir jāpieņem. Mēs centīsimies to iespējami ātri panākt. Velkot līdzību ar likumprojektu par obligāto veselības apdrošināšanu, atceros, kad Saeimā izskatīja likumprojektu, kas ļautu publiskot to vecāku uzvārdus, kuri ir pametuši savus bērnus un nemaksā uzturlīdzekļus. Uz Sociālo un darba lietu komisiju nāca dažādi speciālisti un ko gan visu nerunāja – tas būšot pret cilvēktiesībām, ka viņu datus publicēs utt. Bija ļoti daudz argumentu, ka to nedrīkstot darīt. Tomēr deputāti šo likumprojektu pieņēma un burtiski pēc dažiem mēnešiem par desmit procentiem ir samazinājies uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits. Pirms mums to izdarīja arī Lietuvā un Igaunijā un tur bija pozitīvs rezultāts. Es patiesi nesaprotu ģimenes ārstus, kuri tik kategoriski iebilst.
Eiropā caurmērā ir tā, ka kādus 40% valsts dabū atpakaļ nodokļos. Latvijā tie ir tikai 26 procenti. Tagad godīgi katrs padomājiet par savām ģimenēm, par saviem bērniem, mazbērniem, kuri strādā – cik daudzi saņem algu aploksnē? Jau pirms četriem gadiem pievērsām uzmanību faktam, ka no pensiju fonda, toreiz tie bija 38 miljoni latu, katru gadu valstij jāiegulda cilvēkos, kuri nav pietiekami strādājuši vai strādājuši un nav maksājuši nodokļus un viņi saņem tik minimālu pensiju, ka nav no kā dzīvot. Divdesmit piecos gados, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību, mēs kļūstam par arvien lielāku patērētāju sabiedrību.
14. Grāmatu svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS “Latvijas gāze”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “The White Book”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, “Vienotība”, Nacionālā apvienība, Valdis Zatlers, Arturs Balts, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Jelgavas novada dome.
Sadarbības partneris: “Europe Direct” informācijas centrs Jelgavā
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Jelgavas Novada Ziņas”, “jelgavasnovads.lv”, “jzb.lv”.
