“Tā gadījās, ka viņš vienkārši neaprēķināja, pat nepiebremzēja…” Reinis atradis cietušo senioru, lai palīdzētu viņam 55
Reiņa stāsts aizsākās 20.oktobrī, kad, braucot kravas auto, viņš nolēma apdzīt kādu lēnāk braucošu traktoru. Manevra izpildes brīdī pēkšņi atpakaļskata spogulī parādījies kāds žigls VW Polo. Tā stūrētājs – seniors -, steidzoties no Smiltenes uz Limbažiem, nebija pamanījis, ka Reiņa vadītais spēkrats jau sācis apbraukt priekšā esošo transporta līdzekli un arī uzsācis apdzīšanu.
“Tā gadījās, ka viņš vienkārši neaprēķināja, pat nepiebremzēja. Viņš man vienkārši ieskrēja aizmugurējā stūrī. Viņš diezgan šaubīgi savaldīja to mašīnu, bet savaldīja. Man, protams, nekā nebija. Es pabraucu atpakaļ. Aizgāju līdz viņam. Viņš bija izkāpis ārā un saķēris galvu. Apstājās vēl pāris auto, un to vadītāji arī prasīja kungam: “Vai tiešām viņš neredzēja? Jo arī viņi redzēja, ka es rādu pagriezienu, lai “ietu” uz apdzīšanu.”
Seniora auto bijis redzami bojāts. Reinis noteic, ka saskaņoto paziņojumu nav vēlējies rakstīt, jo seniors pēc likuma būtu vainīgs. Viņam automātiski turpmāk būtu jāmaksā vēl dārgāk par auto apdrošināšanu. Turklāt smagajam auto pēc sadursmes neesot bijis ne skrambiņas.
Reinis palīdzējis izlocīt auto bojājumus: ”Cik varēju, palīdzēju izvilkt spārnu un nostiprināt beigtās mašīnas detaļas, apjautājos par veselību un gala mērķi, kas bija Limbaži.” Vīrietim bijis skaidrs, ka seniora transporta līdzeklim ir nepieciešams nopients remonts, kas nozīmē – izdevumus.
“Situācija bija tāda, kāda tā bija, un es uzskatīju, ka tam cilvēkam noteikti vajadzīga palīdzība. Zinot, kāda ir tā mūsu pensionāru dzīve Latvijā,“ stāsta Reinis.
Vīrietis, dodoties prom no sadursmes vietas, aizdomājies un sapratis, ka viņš nevar senioru atstāt vienu savā nelaimē. Bet nebija pajautājis ne kunga telefona numuru, ne arī atcerējies auto numura zīmē rakstīto. Viņš nolēma lūgt palīdzību platformā “Facebook”.
“Paspēju tik’ nofotogrāfēt bojājumu, bet mašīnas nummuru nenofotogrāfēju un neatceros. Uzreiz nespēju reaģēt uz notikumu, bet, braucot mājās, sapratu, ka kungam noteikti būs nepieciešama finansiāla vai mantiska palīdzība, lai VW POLO būtu 100% funkcionējošs uz ceļa. Tapēc lūdzu šeit pēc palīdzības atrast mašīnas vadītāju, kurš varbūt ir tieši Tavs vectēvs, tēvs vai labs paziņa.”
Reinis stāsta: “Man “Facebook” rakstīja komentārus, ka tādiem vispār uz ceļa nav jālien un tā tālāk, bet, no otras puses, ja padomā… Ja bērni ir darbos vai mazbērni nevar aizvest. Un tev ir tiesības, un tu vari vēl pabraukt, kā arī redzi, kas ir uz ceļa.. Nu, kāpēc ne?!”
Pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem sociālajā vietnē, Reinis uzzināja seniora adresi un devās izpildīt iecerēto. Piedāvāt savu palīdzību.
“Vecais kungs teica, ka viņš esot diezgan pārgalvīgs, un tas bijis tikai laika jautājums, kad kaut kas tāds varētu notikt. Es viņam piedāvāju savu palīdzību. Finansiāli vai detaļām, vai kaut ko pats varētu palīdzēt. Viņš no visa atteicās. Bet viņš teica – paldies par to, ka es atbraucu un atradu viņu, un tā mēs šķīrāmies.”
Kāpēc šis stāsts ir īpašs? Latvijā noteikti ir daudz cilvēku, kuri šādā situācijā nebūtu izjutuši empātiju pret autovadītāju gados. Pret cilvēku, kurš vecumdienās kļuvis neuzmanīgāks, bet vēlas dzīvot patstāvīgi un pats braukt ar auto. Reinim bija svarīgi atbalstīt šo senioru, un tā ir cilvēcība visaugstākā mērā. Esiet cilvēki, esiet kā Reinis, jo tieši šāda rīcība sabiedrību padara tikai saliedētāku, stiprāku un daudz labāku!
