“Pateicos Dievam, ka esmu Kandavā” 7
Represētie atdevuši muzejam daudzas savas lietas – pulksteni, fotoaparātu, nazi un citus priekšmetus. Vitrīnā apskatāma Pētera Brieža mātes Zelmas Sibīrijā izšūta saktiņa. Tāpat muzejs saglabājis bērnu zīmējumus par deportāciju tematiku, kas tapuši īpašās vēstures stundas laikā. Pirms Pētera Brieža Latvijas politiski represēto apvienības Kandavas nodaļu vadīja Inese Krecere. Muzejā ir viņas pierakstu klade, kurā pēdējais teikums pauž vārdos neizsakāmo emocionālo pārdzīvojumu: “Nometos ceļos, noskaitu lūgšanu, pateicos Dievam, ka atkal esmu Kandavā.”
Muzejā glabājas arī citu represēto atmiņas, un šīs mapes Sarma Anģēna skolēniem izsniedz, ja vajadzīgas zinātniski pētniecisku darbu rakstīšanai. “Tā ir liela vērtība,” saka muzeja vadītāja. Bijusi iecere tās izdot grāmatā, bet, lai to īstenotu, vispirms jāatrod finansējums.
“Šis dzejolis izsaka mūsu likteni”, teic Ilga un iedod man nokopētu Dagnijas Gudriķes dzejoli “Uz Sibīriju aizvestajiem”, kas beidzas ar rindām: “Bet tiem, kas pārnāks,/ Mūžam atmiņā līdz elpai pēdējai būs diena tā.”
