Tā dēvētā “digitālā” paaudze nav nemaz gatava nākotnei darba tirgū 0
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu par jauniešu un darba tirgus nākotni, kas tika publicēts pirms nedēļas, tuvākajā nākotnē 90% profesiju pārstāvjiem būs nepieciešamas iemaņas darbā ar digitālām tehnoloģijām, turklāt 82% jauniešu apgalvo, ka viņi tam nav gatavi.
“90% gadījumu pēc mācību iestāžu absolvēšanas jaunajiem speciālistiem nav darba pieredzes specialitātē un nepieciešamo iemaņu, taču pasaule tik strauji mainās, ka ir grūti atrast darbam jau gatavus speciālistus.
Racionālāk – pašiem investēt viņu apmācībās,” stāsta starptautiskā uzņēmuma “IMMER Group” prezidente Irina Mirošnika.
Kādas iemaņas ir nepieciešamas, lai iegūtu labu darbu?
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, jau pavisam drīz bez prasmēm strādāt ar digitālajām tehnoloģijām nevarēs iztikt ne banku nozares darbinieki, ne lauksaimnieki.
Tajā pašā laikā 82% aptaujāto jauniešu atbildēja, ka, lai arī viņi ir „digitālās” paaudzes pārstāvji, viņu prasmes neatbilst laikmeta prasībām.
Piemēram, inženieriem būs jāspēj attīstīt pret klimatiskām izmaiņām noturīgus projektus ēkām un pat veselām pilsētām, jo klimata pārmaiņu izraisītas dabas katastrofas jau tagad ik gadu rada 250-300 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus.
Šādu speciālistu trūkst jau šodien, jo globālās ekonomikas apstākļos katastrofa vienā valstī ietekmē vairāku citu valstu patērētājus un darba tirgu. Ne mazāk svarīgs ir radošums un spēja pielāgoties mainīgajai videi.
Tādējādi, saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, pateicoties procesu automatizācijai, rutīna un monotonija uz visiem laikiem izzudīs no darba ikdienas.
Pieredze vairs nav svarīga. Pašreizējos dinamiskos apstākļos darba devējiem ir jāvirzās no „gatavu”, pieredzējušu speciālistu meklējumiem uz darbinieku apmācību.
Tas, pēc I. Mirošnikas ieskatiem, pirmkārt, ir saistīts ar to, ka jebkura nozare šobrīd strauji mainās.
Pirms 30 gadiem mēs nevarējām iedomāties savu dzīvi bez stacionārā telefona (kurš to izmanto šodien?), pirms 20 gadiem mēs nevarējām iedomāties darbu bez milzīga skaitļošanas centra (kas tagad?), bet pirms 10 gadiem nevarējām iedomāties, ka pastāvēs specialitāte “sociālo tīklu speciālists”.
Otrkārt, jauniešiem parasti nav pieredzes jomā, kurā viņi ir ieguvuši specialitāti.
“Eurostudent VI” pētījums rāda, ka strādājošo studentu īpatsvars nepārtraukti pieaug – pirms 10 gadiem darbu un studijas apvienoja 32% studentu, četrus gadus vēlāk – jau 36%, savukārt pēdējā pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka strādā jau gandrīz puse studentu – 49%.
Turklāt lielākā daļa gadījumu ir nekvalificēts darbs.
Jauniešu konkurētspējīgā priekšrocība ir prasme komunicēt, vēlme lauzt stereotipus, kā arī tas, ka viņi neatzīst autoritātes. Būtiskākās īpašības, stājoties darbā, ir zinātkāre un vēlme mācīties, entuziasms un “degošas acis”.
Uzņēmumā “IMMER Group” novērots, ka, jauniešiem piebiedrojoties kolektīvam, gados vecāki darbinieki apgūst jaunas lietas, smeļas enerģiju. Jauniešu konkurētspējīgā priekšrocība ir tas, ka viņi ir komunikabli, bet komunikācija šodien ir patiesi efektīvs zināšanu apguves avots.
Izmaiņas skolas izglītības sistēmā Eiropā ir vērstas uz to, lai radītu iespējas brīvai komunikācijai un apkārtējās pasaules izzināšanai komandā. Arī darba devējiem ir jāņem vērā šī tendence.
Vēl viena jauno speciālistu priekšrocība – svaigs skats uz esošām lietām. Viņi ir gatavi lauzt stereotipus un bieži piedāvā inovatīvus risinājumus iesīkstējušām problēmām.
“Visbeidzot, jaunieši neatzīst klasisko subordināciju, tāpēc atklāti runā par to, kam viņi nepiekrīt un kas, viņu skatījumā, darbojas nepietiekami labi. Tas sekmē biznesa attīstību,” saka “IMMER Group” prezidente.
Nākotne pieder uzņēmumiem, kas patstāvīgi apmāca darbiniekus
Eiropas Komisijas dati liecina, ka klasiskā izglītība atpaliek no mūsdienu pasaules prasībām. Savukārt neformālā izglītība, tostarp uzņēmumu organizētās apmācības, tieši pretēji – kļūst arvien populārāka, jo nodrošina praktiskas iemaņas.
„Mēs esam gatavi “paauklēties” ar jaunajiem speciālistiem, jo zinām, ka iegūsim pozitīvu rezultātu. Investīcijas nekad nedod ātru atdevi. Piemēram, nesen organizējām ekskursiju studentiem, kas mācās poligrāfiju Rīgas Valsts tehnikumā. Mēs ar prieku izrādījām ražotni, jo ceram, ka nākotnē kāds no viņiem kļūs par mūsu komandas daļu,” saka I. Mirošnika.
Viņa uzsver, ka ir ļoti svarīgi dalīties pieredzē. Piemēram, Ukrainā jauniešu atlasi inženieru amatiem mēs sākam universitāšu profilējošo fakultāšu otrajā un trešajā kursā, un pakāpeniski audzinām domājošus speciālistus, ļaujot zināšanas pielietot praksē.
“Bet diemžēl darba profesijas kļūst par lielu personāla problēmu gan Ukrainā, gan Latvijā, jo tehnikumu prestižs ir ļoti zems. “Eurostudent VI” pētījums rāda, ka tikai 13% studentu mācās tehniskajās koledžās, savukārt bakalaura programmās – 59% un maģistratūrā – 21%.”
“Tā rezultātā mēs jau tagad saskaramies ar personāla trūkumu, tāpēc darba specialitātēm mēs bieži apmācām “no nulles”, kā tas pirms trīs gadiem notika Ventspils ražotnē. Piemēram, Latvijas ražotnē ir viens brīvs tehniskās pozīcijas amats, bet atrast šim amatam darbinieku ir ārkārtīgi grūti: citos Ventspils uzņēmumos šādu speciālistu nav.”
