Kā novadi gatavojas valsts simtgades svinībām? 0
Dace Jurka, Mazsalacas novada kultūras darba koordinatore: “Valstij apritēs 100 gadu, bet mūsu pilsētai – 90, tāpēc sākam svinēt jau šogad. Esam sadarbības partneri daudzu valsts līmeņa aizsāktu projektu ietvaros, piemēram, akcijā “Apskauj Latviju” stādīsim simtgades ozolus, decembrī uzbursim sveču mežu. Kulminācijas punkts nākamgad būs vērienīgs pasaules mazsalaciešu saiets. Svētkus novada iedzīvotāji noteikti izjutīs. Ne vienmēr visur prioritāte ir nauda. Pilnīgi bez tās nevar neko, bet ir atsevišķas nianses valsts simtgades programmā, kuras varbūt varēja būt citādas.”
Smaida Šnikvalde, Dundagas novada kultūras nodaļas vadītāja: “Mūsu pagastam šogad aprit 150 gadi, tāpēc ar pasākumiem jau ieskandinām valsts simtgadi. Nākamajā gadā rīkosim sklandraušu festivālu. Esam iesaistījušies akcijā “Senās uguns naktis” – degsim lielo ugunskuru jūras krastā, skriesim lāpu stafeti no Dundagas līdz Kolkai. Rīkosim arī Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertu, vietējo mākslinieku darbu izstādes. Centīsimies pieaicināt arī kādu viesmākslinieku. Mēs arī gribētu redzēt kaut ko no lielās mākslas, bet, ja viens koncerts maksā vairāk nekā 2000 eiro, to nevaram atļauties. Valsts no lielās svētku naudas varēja katram novadam finansēt vismaz vienu koncertu. Tā būtu liela dāvana.”
Sandra Avotiņa, Ērgļu novada kultūras darba organizatore: “Iedzīvotāji kopīgi audīs balto galdautu Latvijas simtgadei un Ērgļu novada karti. Būtu brīnišķīgi, ja kāds liels pasākums tiktu vismaz daļēji valsts dotēts, lai arī iedzīvotāji provincē varētu baudīt kādu profesionālo mākslas koncertu. Kāpēc vajag tik ļoti daudz naudas tērēt tam, lai joņotu pa pasauli un skandētu, ka mums ir lieli svētki? Kāpēc nevar to atvēlēt tam, lai svētkus varētu izbaudīt pašu cilvēki arī novados, jo nav jau māksla sarīkot pasākumus lielajās koncertzālēs? Valsts katram novadam varētu uzdāvināt vienu profesionālās mākslas koncertu.”
