“Tā bija reāla gatavošanās iebrukumam, dzīvokļu gatavošana diversantiem,” Pozņaks sašutis par maigo sodu propagandistam 188
“Man nav skaidrs, kā šajā gadījumā varēja tik cauri tikai ar 15 000 eiro lielu sodu,”
Ukrainas atbalsta “Tviterkonvoja” izveidotājs Reinis Pozņaks ir neizpratnē par maigo sodu Latvijas pilsonim, kurš notiesāts par atbalsta sniegšanu Krievijai.
“Manuprāt, tā bija gatavošanās reālam iebrukumam, nevis kaut kādas mistiskas informācijas vākšana, bet reāli pirmie soļi reāla iebrukuma veikšanai – īres dzīvokļi diversantiem,” viņš pauda.
Pozņaks atgādina, ka arī Kijivā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija iesūtīti diversanti, kuriem bija piemeklēti īres dzīvokļi, un kas tagad mēģina lavīties ārā.
Diskusijā iesaistās arī NA valdes loceklis Imants Parādnieks, kurš norāda, ka šāda prokuratūras trula izpratne par savu valstisko uzdevumu ir ģenerālprokurora un Ģenerālprokuratūras atbildība.
Viņš min piemēru, ja cilvēks nav noslepkavots, bet bijusi darbība ar mērķi noslepkavot, tad viņu tiesā par slepkavību. Viņaprāt, šajā konkrētajā gadījumā tika gatavoti masveida slepkavību instrumenti – diversanti, kuri to veiktu.
Parādnieks pieļauj, ka par šāda atbalsta sniegšanu Krievijai notiesātais Latvijas pilsonis, iespējams, saņēmis krietni vairāk par šobrīd viņam piemēroto naudas sodu.
Viņš uzskata, ka tas nav pareizs vēstījums sabiedrībai, ko pamanījis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Rinkēviču pēdējā laikā ne visai apmierina prokuratūras darbs.
Ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter”, reaģējot uz ziņu par Latvijas pilsoņa sodīšanu ar 15 500 eiro naudas sodu par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, Rinkēvičs ierakstīja, ka “pēdējā laika atsevišķi prokuratūras lēmumi raisa vairākus jautājumus”.
Piektdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”, komentējot šo paziņojumu, Rinkēvičs apliecināja, ka viņu neapmierina pārāk maigie sodi lietās par naida noziegumiem, un vairākos gadījumos tieši tādus sodus ir prasījusi piemērot prokuratūra, kura savukārt savus lēmumus skaidro kusli.
Valsts pirmā persona piebilda, ka nerunā tikai par vienu konkrēto gadījumu, bet arī par citām lietām, kas saistītas ar naida izpausmēm, vardarbību.
“Tātad, pirmkārt, man liekas neapmierinoši tas, ka prokuratūra neskaidro savus lēmumus līdz galam, otra lieta, man liekas neapmierinoši arī šie sodi. Es gribu izrunāties ar ģenerālprokuroru un saprast, kas tur ir par problēmu,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka, ja problēma ir nesakārtotās likuma normās, tad tās vienmēr var uzlabot, turklāt arī pats ģenerālprokurors varot vērsties Saeimā ar likumdošanas iniciatīvām.
“Es šobrīd šajos jautājumos gribu dzirdēt skaidras atbildes. Mani pašlaik veids, kādā darbojas prokuratūra, ne pārāk apmierina. Šī ir tā pirmā reize, kad es esmu diezgan kritisks. Runāšu ar ģenerālprokuroru, gribu saprast, kas ir. Ja varu palīdzēt, palīdzēšu, bet arī prokuratūrai ir jāsaņemas,” rezumēja prezidents.
Rinkēvičam tikšanās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu esot plānota nākamnedēļ, bet konkrēts laiks vēl tikšot precizēts.
Latvijas Televīzija vēstīja, ka Ģenerālprokuratūras par nelikumīgu intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai sodītais Latvijas pilsonis ir Krievijas propagandists Marats Kasems, šovakar vēsta
3.jūlijā stājies spēkā Ģenerālprokuratūras pieņemtais priekšraksts par sodu, ar kuru persona ir atzīta par vainīgu un sodīta par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Prokuratūra norādījusi, ka Latvijas pilsonis laikā no 2017.gada līdz 2022.gada novembrim personisku apsvērumu un mantkārīgu tieksmju nolūkā sniedza intelektuālu un fizisku atbalstu Krievijai.
Apsūdzētais apzinājās, ka viens no Krievijas uzdevumiem ir stiprināt un paplašināt tās ietekmi Baltijas un citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vēršoties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu un valsts drošību kopumā.
Apsūdzētais pilnībā piekrita viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai, kā arī atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to nožēloja.
Prokurors, ņemot vērā minēto, kā arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un mantisko stāvokli un apstākli, ka apsūdzētais izmeklēšanas laikā gandrīz četrus mēnešus bija apcietinājumā, piemēroja viņam 15 500 eiro sodu.
Valsts drošības dienests (VDD), kurš Kasema aizturēšanu veica kriminālprocesā par ES noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanu, iepriekš norādījis, ka persona strādāja vienā no Kremļa kontrolē esošās aģentūras “Rossiya Segodnya” informācijas resursiem, kas izplata Kremļa interesēm atbilstošus vēstījumus, tajā skaitā regulāri diskreditējot Latviju un tās sabiedrotās valstis.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šis Kremļa propagandu veidojošais un izplatošais resurss ES dalībvalstīs ir bloķēts saistībā ar Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu attaisnošanu un darbībām situācijas destabilizēšanai citās Eiropas valstīs.
Latvijas pilsonis šajā informācijas resursā ieņēma vadošu amatu, organizējot un vadot satura veidošanu. Persona vairākus gadus dzīvoja un strādāja Krievijā, bet 2022.gada nogalē ieradās Latvijā.
VDD norādījis, ka sankcijām pakļautiem uzņēmumiem ir aizliegts nodot gan finanšu, gan saimnieciskos resursus, tajā skaitā veikt darbu to labā.
Kasems bijis Krievijas propagandas portāla “Sputnik Lietuva” redaktors. 2018.gadā viņš kā “Rossiya Segodnya” žurnālists startēja Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības “Par alternatīvu”, bet savulaik tika izslēgts no partijas “Saskaņa” par publiski izteiktām rupeklībām, kas bija veltītas vēlētājiem.
