“Tā bija ārkārtas situācija, spēlēšanās ar likteņiem. Kāda ir Izglītības ministrijas darba kvalitāte?” Skolu direktori par kļūdainajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem 74
Vai eksāmenu centralizēta vērtēšana rada lielāku datu ticamību? Ieilgusī skolu reforma un jaunveidojamā skolu tīkla karte Balvu novadā – par šīm tēmām saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Stacijas pamatskolas direktori Rutu Bukšu un Baltinavas vidusskolas direktoru, Balvu novada deputātu Imantu Slišānu.
Velta Puriņa: Šo sarunu bijām iecerējuši nedaudz agrāk, bet Dziesmu svētki ņēma virsroku un tas ir saprotami. Tādēļ sākšu ar to laika posmu, kas satrauca Stacijas pamatskolas vadību un visu Balvu novadu. Kas notika? Kāpēc bija tik šausmīgi atšķirīgs centralizēto eksāmenu vērtējums pamatskolas beidzējiem?
Ruta Bukša: Jā, mēs bijām pārsteigti un ne tikai. Mēs bijām ļoti sašutuši. Bet šodien par šo tēmu runāt jau ir mazliet savādāk, jo gan Dziesmu svētku pozitīvās emocijas, gan arī laiks ir darījis savu. Bet jā, 9. klasei šogad pirmo gadu bija centralizētie eksāmeni.
Tie mums nāca ar pamatīgu pārbaudījumu, vairāk kā ar nervu pārbaudījumu.
Ņemot vērā to, ka tika plānots, ka 21. jūnijā būs zināmi centralizēto eksāmenu rezultāti 9. klasēm un to iegūs mūsu skolas atbildīgā persona un arī skolēnu vecākiem šie rezultāti būs redzami. Lūk, bet 20. jūnijā mēs saņēmām informāciju no valsts, ka mūsu mazajā skolā no sešiem 9. klases eksāmenus kārtojušajiem bērniem divi bērni nesaņems sertifikātu, jo eksāmenu rezultāti ir mazāki par 10% – vienam matemātikā, otram angļu valodā.
Mums ir redzama šī tabula ar eksāmenu rezultātiem – pirms Jūsu protesta un pēc. Kā Jūs šo komentētu?
Ruta Bukša: Praktiski no 20. jūnija pagāja gandrīz nedēļa, kad es saņēmu gan telefona zvanu, gan e-pastu par to, ka mums ir pārģenerēti matemātikas un arī pārējo eksāmenu sertifikāti. Uzreiz teicu, ka man īsti nav saprotams, ko nozīmē “pārģenerēti sertifikāti”, un speciālistam pārjautāju, vai tad mainīsies arī procenti. Man tika atbildēts, ka nē, procentos nekas nemainīsies. Bet tad, kad mēs sistēmā apskatījām šos sertifikātus – angļu un latviešu valodas eksāmenos rezultāti nebija mainījušies, bet matemātikas eksāmenu rezultāti praktiski visiem bērniem bija dubultojušies. Kāpēc?…
Tātad zināšanas bija augstākas nekā sākotnēji vērtētāji bija konstatējuši?
Ruta Bukša: Tieši tā. Ja 20. jūnijā mēs paši sarēķinājām un saķērām galvas, ka mums skolā vidējais matemātikas eksāmena rādījums ir 27%, tad 26. jūnijā mums jau bija 52,8%. Saņemot šos 27%, protams, tas bija sašutums. Arī skolotājai, man kā direktorei vēl jo īpaši.
Bet par to, ka šie divi bērni it kā nebeidz skolu, par tām emocijām, ko izdzīvoja šīs ģimenes un skolēni, es pat baidos teikt, jo es nevaru to pilnībā iedomāties, kā tas ir…
Viens bērns par tiem uzzināja otrajā dienā, ka ar angļu valodas eksāmenu viss ir kārtībā, bet diemžēl matemātikas eksāmenu it kā nenokārtojusī meitene reāli netika pat uz pamatskolas izlaidumu, jo mēs izlaidumu pamatoti plānojām 22. jūnijā pēc centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanas. Bet, lūk, meitene tikai 26. jūnijā uzzināja, ka viņa ir pabeigusi pamatskolu.
Kas cēla trauksmi par šo situāciju? Vai par šo satraucās arī Balvu novada domes deputāti?
Imants Slišāns: To drusciņ vēlāk izskatīja Ārkārtas komitejas sēdē, bet tās emocijas Ruta jau ļoti labi izteica. Arī Baltinavas vidusskolā situācija bija ļoti līdzīga un šokējoša. Mums nekad nav bijis tā, ka kāds skolēns nenokārtotu centralizēto eksāmenu. 20. jūnijā atnāca vēstule ar kodiem no VISC, ka divi 9. klases skolēni nav nokārtojuši matemātikas eksāmenu.
Tas bija šoks skolēniem un vecākiem, arī skolotājiem, mūsu skolas vadībai.
Tad uzreiz otrā rītā, kad sertifikāti bija pieejami sistēmā izdrukāšanai, kad mana vietniece tos drukāja, uzreiz atklājās, ka sertifikāti ir ar vajadzīgajiem procentiem un visi ir nokārtojuši. Uzreiz mēs zvanījām arī uz IZM, kur atbildīgā amatpersona pārbaudīja kodus un tiešām atklājās, ka viņi ir nokārtojuši. Mums arī 22. jūnijā bija izlaidums, bet labi, ka mums izdevās pārliecināt un to rūgtumu un stresu kaut kā norīt vismaz ārēji, un tomēr šo skolēnu vecāki nāca uz izlaidumu un piedalījās.
Pēc tam 28. jūnijā tika sasaukta Balvu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas ārkārtas sēde un tad šis jautājums tika skatīts. Tā bija ārkārtas situācija, tāda spēlēšanās ar cilvēku likteņiem un jautājums – kāda ir Izglītības ministrijas atbildīgo resoru darba kvalitāte? Tāpēc tapa vēstule par šo jautājumu, kas adresēta premjerministram, izglītības un zinātnes ministrei un Saeimas attiecīgajai komisijai.
Šajā vēstulē bija lūgts izvērtēt situāciju, kas ir atbildīgās amatpersonas un bija aicinājums arī atvainoties ģimenēm, kurus skāra šī problēma, un veikt arī publisku analīzi, kāpēc tas tā notika.
Rutas kundze, pirms raidījuma mēs jau pārrunājām un nonācām pie secinājuma, vai tiešām šis centralizētais eksāmens ir nepieciešams? Teiksim, skolotājiem, kas pasniedz matemātiku, Jums neuzticas, esat aizdomīgi cilvēki, tāpēc tie jāpārbauda kaut kur centrā. Cilvēcīgi jautājot, vai Jums par to nav aizvainojums?
Ruta Bukša: Tieši tā, tas noteikti ir aizvainojums un varbūt vēl kaut kas vairāk. Patiesībā tieši gadu atpakaļ es saņēmu atlūgumu no ļoti labas, 10 gadus nostrādājušas matemātikas skolotājas, kura tā arī pateica: “Visas zvaigznes sakrīt, lai es aizietu no skolas…”. Viena no tām zvaigznēm ir plānotie centralizētie eksāmeni. Skolotāja tā arī teica: “Es emocionāli ar to netikšu galā, ka es esmu bērnus mācījusi, bet 9. klases beigās es nevarēšu ne par labu, ne par sliktu vērst visā šinī sistēmā.
Galu galā es būšu vienīgā, kas nesīs atbildību par viņu zināšanām”.
Protams, mēs izjūtam, ka pedagogiem neuzticas, bet šobrīd, skatoties uz šiem rezultātiem, kuri mainās pa dienām, ko mums sniedz VISC un Izglītības ministrija, tad rodas šī neticība. Kuriem ministrijas datiem tad mēs varam ticēt?
Imants Slišāns: Es arī gribu piebilst, ka tas tiešām rada tādu neuzticību daudziem procesiem, kas notiek saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs to redzējām arī ziemā, kad bija šie izmēģinājuma eksāmeni – bija sistēmiskas kļūdas, tehniski traucējumi. Tad redzējām arī šīs kļūdas, kad bija eksāmenu materiālu piegāde Balvos. Bija pieteikts viens skaits, bet, atverot materiālus, izrādījās, ka ir cits skaits, bija lieks stress eksāmena rītā, vajadzēja kopēt materiālus. Gan toreiz, materiālus sūtot, gan arī saņemot rezultātus parādās šie tehniskie traucējumi, sistēmas kļūdas. T
ad varbūt valstij vajadzētu tiešām atzīt, ka tehnisku apstākļu dēļ vai cilvēku resursu trūkuma dēļ, ja nav iespējams kvalitatīvi organizēt jauno valsts pārbaudījumu sistēmu, tad to arī godīgi atzīt.
Skatoties no Jūsu skatpunkta uz jauno skolu tīkla karti, kā būs ar Jūsu pamatskolu?
Ruta Bukša: Jaunajā kartē, protams, tādas Stacijas pamatskolas nav, bet šobrīd es nekādā gadījumā negribētu teikt, ka mēs pieliksim punktu un noteikti 1. septembrī arī nē. Man tomēr gribas ticēt, ka uzvarēs veselais saprāts, ka arī pašvaldībām tomēr būs kaut kāda teikšana skolu tīklā. Man ļoti patika, kad mums bija tikšanās ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem, kur bija gan mūsu novada vadība, gan arī mēs, direktori, un mūsu priekšsēdētājs Maksimova kungs tā arī ar humoru teica: “Jūs taču varētu mums pašiem vairāk plānot, jo mums ir lemtspējīgi deputāti, mums ir izglītības iestāžu vadītāji, kuri saprot, cik mums ir bērnu un kādi mums ir tie skolēni. Par skolu slēgšanu un pastāvēšanu tomēr mēs paši vairāk varētu koriģēt novada ietvaros”. Imants varbūt labāk pateiks skaitliski, cik pēdējo 10 gadu laikā Balvu apkārtnē skolas jau ir slēgtas.
Imants Slišāns: Kopš 2009. gada deviņas pamatskolas un vēl trim skolām ir samazināta pakāpe. Tā kā katra pašvaldība pati šo risina bez visiem tiem kritērijiem, ko pastiprināti grib noteikt no augšas IZM.
Visu sarunu ar skolu direktoriem skaties video!
