“Tā arī viss ar našķiem sākās!” Kā Jāņa dzīvi pārvērta “bites dūriens salds” 0
Dace Ezera, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta “Birzmaļu” mājās jau piecus gadus top ļoti interesanti un veselīgi dažādi medus maisījumi – grobiņnieku ražojumi slavu iemantojuši ne tikai Latvijā, Liepājas pusē, bet arī tālu pasaulē. Kārumi tapuši ar lielu mīlestību pret lidojošajām medus devējām – to atzīst pats biškopis Jānis Elsberģis un stāsta, kā saimniecība pamazām attīstās: saimnieki līdzekļus iegulda ne tikai bišu dravas, bet arī ēku labiekārtošanai. Protams, konkurence biškopībā ir liela, bet grobiņnieki visu laiku rada arī jaunus produktus, pēc kuriem pieprasījums, īpaši ziemas sezonā, ir visai prāvs.
“Birzmaļi ir manas tēva mājas. Kad vecāki vēl bija dzīvi, ar sievu Lindu jau šeit dzīvojām. Strādājām gan Liepājā – toreiz bijām pārcēlušies uz pilsētu. Kad vecāki aizgāja aizsaulē, māja kādu brīdi stāvēja tukša un nodomājām – remontēsim, arī bērni bija jau izauguši. Remonts sanāca straujš un pārcēlāmies atpakaļ uz manu senču mājām,” sarunu uzsāk Jānis Elsberģis un pastāsta, ka zemes platība pie Birzmaļu mājām nav visai plaša, tāpēc prātojuši – ko varētu darīt, lai būtu iespējams strādāt mājās.
“Kaimiņu onkulis, pēc profesijas biškopis, bieži pie mums brauca ciemos un stāstīja par bitēm. Toreiz man tas likās kaut kas ļoti sarežģīts, jo bites taču dzeļ. Reiz kārtoju klēti un atradu 1938. gada biškopju grāmatu – ziemas vakaros sāku lasīt, bet pusi no tur minētajiem terminiem nesapratu. Tomēr kaut kas aizķērās,” par sākumu biznesā klāsta biškopis.
Viss toreiz sakritis – Latvijas Biškopības biedrība rīkojusi divu gadu kursus pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes visos reģionos, arī Kurzemē. Jānis pieteicies, tas aizrāvis un viss aizgājis savu gaitu – tas notika pirms pieciem gadiem.
Ar medu vien nepietiek
Pašā sākumā bijušas trīs bišu saimes, pēc tam – septiņas, tad 17, bet tagad Birzmaļos ir jau 60 saimes.
“Mums saimju skaits nav tik liels, sapratām, ka tikai ar medu vien iztikt būs grūti, jo biškopju Latvijā ir daudz. Ja tas ir kā papildu darbs, tad viss kārtībā. Bet es taču pametu pamatdarbu – 30 gadus nostrādāju par starppilsētu autobusa šoferi, vadāju arī tūristus uz ārzemēm. Bija jāizdomā kaut kas tāds, lai es, viens strādājot, varētu izdzīvot. Nopelnīt un kaut ko ieguldīt arī attīstībā,” pauž liepājnieks. Viņam esot labi pazīstams biškopis, kura aprūpē ir 500 saimes – medu burciņās vairs netirgojot, bet strādā lielos apjomos un ir pat papildus pieņēmis darbiniekus. Tādā gadījumā sev var nodrošināt iztiku.
“Ar nelielu skaitu saimju, ja es strādāju pamatā viens, bija jādomā kaut kas cits klāt. Sākām darboties ar nekrēmotu medu, tapa maisījumi ar kanēli un ingveru. Pēc tam sapratām, ka medus ir jākrēmo, lai nekristalizējas. Sākām sadarbību ar Dreiliņu firmu Stopiņu novadā, kura mūsu vajadzībām sublimē ogas un visus izejmateriālus, kurus liekam medum klāt,” noslēpumu atklāj biškopis un brīdina, ka medum nevar likt klāt neko, kam ir mazliet mitruma, izvilks visu labumu ārā un sāks slāņoties.
Jāspēj tik kombinēt!
“Tā arī viss ar našķiem sākās. Sieva Linda izmēģināja 17 dažādas receptes, sortiments pamazām izauga. Populārākais ir medus našķis ar citronu un ingveru – paši pērkam citronus un ingveru, mizojam un dodam tālāk sublimēt. Iecienīti arī maisījumi ar šokolādi un piparmētrām, ar šokolādi vien, kanēli, ar ingveru, ar propolisu, kas šajā laikā ir ļoti veselīgs. Izvēlas arī ar ogu piedevām – avenēm, zemenēm, dzērvenēm, upenēm, ķiršiem. Ļoti daudzi vaicā pēc kombinācijas ar ķiplokiem, domāju, ka mēs to arī veiksim. Citi izvēlas medu ar kurkumu – pat ārsti saviem pacientiem iesaka šo vērtīgo vielu, un maisījumā ar medu tā ir vēl baudāmāka,” pieredzi izklāsta biškopis.
Aizpērn saimniecībā ieguvuši vairāk nekā tonnu medus, bet nācies gan piepirkt klāt, jo pietrūcis gaišā medus krēmošanai. Jānis dalās pieredzē, ka vislabāk ir darināt maisījumus no pavasara ziedu medus – vieglāk sakrēmojas. Pagājšgad Birzmaļos ieguvuši gandrīz divas tonnas saldās masas.
“Bitenieka darbs ir fiziski smags, lielākoties es strādāju viens pats. Sieva Linda mūsu biznesam pievēršas vakaros, jo viņas pamatdarbs ir advokātes pienākumi. Linda visur piedalās, palīdz pie maisījumu tapšanas. Ja ir medus sviešana, viņa pēc garās darba dienas metas iekšā arī šajā darbā. Darbs dravā ir no rīta līdz vakaram. Ziemā jādarina aprīkojums, jātaisa jauni rāmīši,” par ikdienas ritiem stāsta bitenieks.
Citrons ar ingveru – visdārgākais produkts
“Saistībā ar pandēmiju, domāju, nav tāda biškopja, kurš neiztirgoja visu medu – cilvēki to uzturā lieto daudz īpašā veselīguma dēļ. Mums arī šobrīd palielinājies pieprasījums. Jau pirmajā pandēmijas vilnī meita izveidoja mājaslapu, tik tikko visus gribētājus spējām apmierināt. Pasūtījumus piegādājam caur “Omnivu”, DPD, kurjerpastu. Tālākā vieta bija Izraēla, kur gan paciņu nesām uz Latvijas Pastu.
Izraēlā mīt sieviete, kura savulaik dzīvojusi Daugavpilī. Viņa pat veic pasūtījumus saviem draugiem Latvijā – paziņo mums adreses, kurp sūtīt,” produkta popularitāti raksturo Jānis Elsberģis. Medus našķi iecienīti arī Anglijā un Īrijā – visur, kur mīt latvieši.
“Pandēmijas laikā ļoti darbojamies ar internetu. Kad bija iespēja, intensīvi braukājām pa gadatirgiem. Jāizvērtē gan attālums, cik tālu mēs braucam, lai brauciens atmaksātos. Esam pabijuši Lielvārdē, Jaunpilī, Dobelē, Jelgavā, Ventspilī, arī netālajā Durbē un Pāvilostā. Starp citu, Jelgavā ieguvām pat otro vietu kā veiksmīgākie medus tirgotāji – tas bija negaidīts pārsteigums,” palepojas uzņēmējs.
Jānis klāsta, ka cilvēki prasījuši – uztaisi medu ar čili! Ilgi to neesot darījis, bet beigās tapis, un it īpaši stiprais dzimums šo produktu iecienījis. To daudz lieto arī kulinārijā. “Sākumā pat baidījāmies šo maisījumu darināt, jo ir čili pēcgarša. Taču medu pavāri bieži izmanto savās daudz un dažādās receptēs, kad cep gaļu. Medu izmēģinām ar vienām un tad atkal citām ogām – klāsts pamazām pieaug. Nesen sākām izmantot arī irbenes – Aucē dzīvo šo ogu audzētājs. Cilvēki, kuri zina irbenes labās īpašības, lieto un pērk,” jaunumu uzteic biškopis. Jānis atklāj, ka no visiem ražojumiem citrons ar ingveru esot visdārgākais produkts. Arī sublimētās ogas ir ļoti dārgas. Viena kilograma cena var sasniegt pat simts eiro.
Pirks tikai pēc maizes un desas
“Sievai Lindai garšas topā ir medus ar smiltsērkšķi, bet mūsu jaunums ir maisījums ar pīlādžiem. Piemēram, medu ar zemenēm ēd pat tādi cilvēki, kuri šo bišu produktu principā uzturā nelieto,” paskaidro Liepājas uzņēmējs. Arvien vairāk biškopju rada medus maisījumus. Citi pat ātrāk sākuši šai jomā darboties nekā Elsberģi, bet ar atšķirīgām tehnoloģijām. Piemēram, saldenieks biškopis Jānis Vainovskis ar medus maisījumiem strādā jau ļoti sen, bet ar citādām metodēm.
“Vienīgi ir arī kāds brīdis, kad cilvēki šo produktu atēdas un sāk apnikt. Taču pie mums, paldies Dievam, klienti atgriežas, tas ir pats galvenais rādītājs, ka viss ir kārtībā. Sliktas atsauksmes vēl nav bijušas, raksta komentāros – eleganti, izcili. Mēs cenšamies allaž pasūtījumu ātri izpildīt, arī kvalitatīvi. Dārgi gan maksā etiķetes, burciņas – tāpēc arī produkta cena ir diezgan augsta. Arī elektrības un gāzes cenas pieaug, bet mēs vairs nevaram celt savu cenu,” atzīst uzņēmējs.
Biškopis teic, ka medus maisījums noteikti būs tikai nākamais, kuru cilvēks pirks aiz ikdienišķās pārtikas – maizes un desas. Tirdziņos arī neesot iespējams sasniegt tādu apgrozījumu kā, piemēram, gaļas, desu un siera ražotājiem.
“Mēs esam arī Dienvidkurzemes novada Grobiņas uzņēmēju biedrības ” Spēkavots” biedri, našķi arī tiek tirgoti Grobiņā labi zināmajā Martas kioskā. Liepājā tirdzniecības namā “Kurzeme” ir mūsu našķi. Tirgo arī Daugavpilī, Tukumā, Koknesē, Ventspilī,” skaidro grobiņnieks. Birzmaļos top arī pašgatavotas sveces no bišu vaska. Medus, našķi, bites, sveces – tas aizņem daudz laika. Kādā brīdī, ja pasūtījumi ir lielāki, saimnieki ņem palīgus sveču liešanā. Ražotnē no medus top arī gardi cukurgailīši pašiem mazākajiem.
Smags fizisks darbs
“Strādājam ar poļu firmas “Lison” aparātiem, ir arī daži vācu ražojuma. Taču Polijā ražotie ir pietiekami kvalitatīvi mūsu ražotajam daudzumam. “Lison” ir ļoti liela firma – Lietuvā atrodas pārstāvniecība, arī mūsu valstī šo aprīkojumu tirgo. Ir sanācis tā, ka mums visu aprīkojumu piegādā lietuvieši,” paskaidro Jānis un atzīst, ka biškopībā gan viss aprīkojums ir ļoti dārgs. Elsberģiem izdevies īstenot projektu mazo saimniecību attīstībā un par iegūto finansējumu iegādājušies medus sviedes, stropus un daudzas citas vajadzīgas lietas. Ja tas viss pašam būtu jānopelna, būtu ļoti smagi. Jānis gan izsaka nožēlu, ka visa projektā iegūtā nauda tikusi kaimiņzemei Lietuvai.
“Tāpēc arī septembrī braucām uz Poliju, jo vēlējāmies redzēt aprīkojuma reālās cenas tur. Starpība, protams, ir, bet vienmēr jārēķina arī ceļa izmaksas, laiks, kuru pavadi, turp braucot. Vēl joprojām daudziem cilvēkiem ir priekšstats – ielaid pavasarī stropā bites un rudenī tikai skaiti eiro. Tas ir tālu no īstenības. Reāli tas ir smags fizisks darbs,” uzsver biškopis un atklāj, ka visintensīvākais darbs pie bitēm ir aprīļa beigās, maijā atkarībā no tā, cik agrs pavasaris. Pērn tas nedaudz ievilkās. Vasarā bija karsti gan cilvēkiem, gan bitēm.
“Man vēl nav ļoti liela biškopja pieredze, bet ļoti tumšs medus bija jau jūnijā – nevarēju saprast, kas tas ir. Biškopji atzina, ka lapu izsvīdumu medus visu vasaru bija tumšs karstā laika dēļ. Apkārtējie lauksaimnieki laukus migloja tikai naktīs, laikam viņiem bez šī procesa nekas nesanāk. Manā tuvējā apkārtnē viss ir kārtībā, pirms miglošanas zemnieki piezvanīja un pabrīdināja,” pauž uzņēmējs un atzīst, ka zemnieki ievērojuši arī vakara režīmu – no pulksten 22 līdz 5 rītā nemigloja.
Beidzot sākuši reāli pelnīt
Jānis atzīst, ka viņam autobusa šofera darbs ļoti paticis – braukājis starppilsētu maršrutos, tūristus vadājis uz ārzemēm, un tad visu laiku bijis cilvēkos. Tagad, bišu dravā, strādā viens pats.
“Ziemās gan vēl ir tā, ka drusciņ gribas pabraukt pie auto stūres, bet septembrī šo vēlmi kompensēju ar braucienu uz Poliju, Vāciju un Čehiju. Es ar baudu braucu pie stūres. Kādreiz man patika pamakšķerēt, bet tagad tam vairs neatliek laika. Kad varēja, ar sievu apmeklējām Liepājas teātra izrādes un koncertus. Teātris mums ļoti mīļš, vajag arī atpūsties, nevar tikai strādāt vien,” pārliecināts medus našķu ražotājs. Pagājšgad bijis pirmais gads, kad sākuši reāli pelnīt un redzēt sava darba augļus – iepriekš notikusi tikai bišu saimju paplašināšana, izveide, pircēji sapratuši, ka šis veselīgais gardums iet pie sirds.
“Miljonāri mēs nekad nebūsim, bet savu iztiku nopelnām – šo to varējām atļauties arī uzbūvēt, ieguldīt. Pagājušais gads kopumā bijis veiksmīgs, skatīsimies, kāda būs šī ziema, jo ļoti jāpiestrādā pie tirdzniecības, ne no šā, ne no tā klāt neviens nenāks. Jābrauc, jārāda, jādod nogaršot produktu, tikai pēc tam cilvēki izvēlēsies,” pārliecināti saka Jānis Elsberģis. Daudz ģimenes biznesā palīdz arī meita Anete, kura ikdienā ir mediķe neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un strādā arī pie ģimenes ārsta praksē Liepājā.
Dēls Toms ir 5. kursa students Stradiņa universitātē – vēlas nākotnē būt ķirurgs. Tētis atzīst, ka dēlam daudz kas bijis “Zoom” platformā jāapgūst kovida situācijas dēļ, bet tagad puisis ir mediķu pirmajās rindās – strādā kovida slimnieku nodaļā Stradiņa slimnīcā, šobrīd reanimācijas nodaļā. Četras stundas Tomam aizrit speciālajā tērpā, tad ir laiks nedaudz atpūtai un atkal mugurā spectērps. Dzīve no mums visiem pieprasa maksimālu līdzdalību.
