Māris Zanders: Represijas pret citādi domājošiem nav nevienas valsts “iekšējā lieta” 10
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšana pret Baltkrieviju nozīmētu pilnīgu tās ieraušanu Krievijas ietekmes sfērā – tā mediji atreferē Latvijas ārlietu ministra teikto 11. augustā. Manuprāt, tā ir kļūdaina nostāja. Divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, Baltkrievija jau ir pilnīgā Krievijas ietekmes sfērā.
Laiku pa laikam it kā pret Kremli vērstie Lukašenko izteikumi ir tikai kārtējā blefošana un labumu izkaulēšana sev, ko pierādīja arī hronoloģiski pēdējais it kā skandāls ar Baltkrievijā aizturētajiem Krievijas algotņiem.
Pēc pirmo dienu skaļajiem paziņojumiem diktators sāka runāt, ka vispār jau viņš skaidri nezina, kas ir pasūtītājs utt. Baltkrievijā jau ir Krievijas militārās bāzes, starp Baltkrievijas un Krievijas iekšlietu ministrijām jau ir līgums par sadarbību “kārtības uzturēšanā”, Baltkrievijas ekonomika jau ir atkarīga no Krievijas.
Kā intervijā telekompānijai “currenttime.tv” 12. augustā ironizēja Ukrainas bijušais premjers Jaceņuks, Lukašenko un Putins jau dzīvo civillaulībā, un tas, vai tā tiks noformēta oficiāli, nav būtiski. Citiem vārdiem sakot, apgalvojums par sankcijām kā iemesls tam, ka Lukašenko metīsies Putina apkampienos, nav pareizs.
Rinkēviča & Co domāšanas veids, ko viņiem pašiem, visticamāk, labpatīk uzskatīt par pragmatisku, apdomīgu, “uz rezultātu orientētu” utt., atgādina atvasinājumu no Aukstā kara laiku modeļa “kuces dēls, bet mūsu kuces dēls”.
Piemēram, Rietumi skatās caur pirkstiem uz daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā, jo Alijeva režīms, redziet, demonstrē relatīvu neatkarību no Krievijas.
Un otrādi: Latvija joprojām nespēj saņemties atzīt armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā, turklāt ne tikai tādēļ, lai nekaitinātu Azerbaidžānu un tās patronu Turciju, bet arī tādēļ, ka Armēnija ir Krievijai lojāla valsts.
Mani personīgi pēdējais fakts skumdina, bet tas nav attaisnojums genocīda noliegšanai, tieši tāpat kā Azerbaidžānas vēsās attiecības ar Krieviju nav attaisnojums koķetēšanai ar Alijevu.
Turklāt – un te es nonāku pie Latvijas nostājas pret Minskā notiekošo kritikas otrā aspekta – šīs ģeopolitiskās spēlītes neko nedod. Kādus tik ērmus Rietumi (tostarp Latvija) vēl pēdējo gadu desmitu laikā nav piecietuši vai pat atbalstījuši, uzskatot, ka viņi ir bēdīgi slavenais “mazākais ļaunums”! Sākot ar “nāciju tēviem” Centrālāzijā, beidzot ar kleptokrātiem Āfrikā. Lai tikai viņi nesāktu raudzīties Ķīnas vai Krievijas virzienā, lai tikai nesāktos “haoss”.
Un kāds ir iznākums? Pirmkārt, šie personāži, tēlaini izsakoties, paņem Rietumu naudu un vienalga ir gatavi paņemt arī Rietumu ģeopolitisko pretinieku naudu.
Te, starp citu, klasisks piemērs ir vēl viens “nekritizējamais” – Erdogans Turcijā.
Otrkārt, konkrēto valstu iedzīvotāji šos vienlīdz liekulīgos un tizlos manevrus neaizmirst, un tas veido viņu skeptisko attieksmi pret Rietumiem.
Kāpēc ir salīdzinoši augsts eiroskepticisma līmenis Ukrainā un Moldovā?
Tāpēc, ka šo valstu iedzīvotāji redz, ka Rietumi uzsmaida vietējiem pie varas tikušiem zaglēniem tikai tāpēc, ka šamējie ietinas zili zvaigžņotajā karogā un uz Briseli brauc varbūt biežāk nekā uz Maskavu.
Rinkēvičs teic, ka situācija Baltkrievijā esot sarežģīta. Nē, tā ir ļoti skaidra. No Rietumiem netiek prasīts iesaistīties šīs valsts iekšpolitisko rēbusu risināšanā. Runa ir par to, ka nevardarbīgus protestētājus sist un nogalināt nesodīti nedrīkst. Tik vienkārši.
Lukašenko to nevēlas saprast, tādēļ pretēji ministram es uzskatu, ka “diplomātiskie ceļi” ir izsmelti. Eiropas Savienībai ir jānosaka visas iespējamās sankcijas pret konkrētām amatpersonām Baltkrievijā, pat ja tas nozīmētu vēstnieku savstarpēju atsaukšanu.
Vispirms represiju pārtraukšana, aizturēto atbrīvošana, represiju īstenotāju saukšana pie atbildības un tikai pēc tam “politiskais dialogs”, “starpniecība” un citas smalkas lietas.
Eiropai nav, kā saka, jāmāca baltkrievus dzīvot, bet nedrīkst būt tā, ka lielai Baltkrievijas sabiedrības daļai atmiņā paliek Eiropas minstināšanās dienās, kad līst viņu asinis.
Represijas pret citādi domājošiem nav nevienas valsts “iekšējā lieta”. Jo biežāk tās paliek reāli nesodītas, jo lielāka iespēja, ka tādas būs arī citās valstīs.
