Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

SWIFT Latviju atzīst par augsta riska valsti 0

Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), vēsta “LNT Ziņas”.

Šāds lēmums, kura dēļ Latvijas uzņēmumiem apgrūtināti kļuvis veikt atsevišķus starptautiskos norēķinus, pieņemts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja “Moneyval” sniedza kritisku atzinumu par nepietiekami efektīvu cīņu pret naudas atmazgāšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai “Moneyval” Latviju neiekļautu “pelēkajā sarakstā”, trūkumu novēršanai tika atvēlēts viens gads. Taču Latvijas finanšu sistēmas sliktās reputācijas dēļ uzņēmēji cieš jau tagad, uzsvēra finanšu ministre.

“Vēl neesot nekādā “pelēkajā sarakstā”, mūsu uzņēmēji redz sekas tam, kas notiek finanšu sektorā. Ārvalstu pārskaitījumi, pie kuriem agrāk pierada, ka tas notiek dienas laikā, dažu stundu laikā, dažkārt prasa vairāk kā nedēļu. Kādēļ? Tādēļ, ka visas bankas starptautiskajiem pārskaitījumiem izmanto kādu no maksājumu sistēmām, piemēram, SWIFT. Un SWIFT šobrīd jau Latvija ir augsta riska valsts. Ja ir kāda lielāka summa vai neparastāks darījums kādam no mūsu uzņēmumiem, SWIFT veic papildu pārbaudi. Tas prasa laiku un uzņēmējiem tas maksā naudu,” Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja Reizniece-Ozola.

Bankas pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa “LNT Ziņām” skaidroja, ka ka lēnāki kļuvuši, galvenokārt, tie darījumi, ko Latvijas uzņēmēji veic ar NVS valstīm.

“Ir jāgūst pilna pārliecība, ka neviens no darījuma partneriem nav kaut kādā veidā saistīts ar sankciju sarakstiem. Tas prasa papildu pārbaudes. Un pa virsu, ja tam vēl uzliekam, ka Latvija kā valsts ir kopumā paaugstināta riska valsts, tas viss rada šo papildu laiku, kas nepieciešams, lai veiktu pārbaudes par dažāda veida darījumiem, pārskaitījumiem,” sacīja Liepiņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.