“Swedbank” vadītājs: Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk 2
Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk nekā šobrīd, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas “Swedbank” valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.
Nauda krājas norēķinu kontos
Viņš norādīja, ka noguldījumi aug jau daudzus gadus visos segmentos, taču pārsvarā palielinās naudas daudzums norēķinu kontā, nevis pieaug ieguldījumi.
“Ņemot vērā, ka mēs jau ilgi atrodamies zemu procenta likmju laikā un arī inflācija ir zema, naudai nav arī bijusi liela “vajadzība kustēties”, jo tā arī īpaši nezaudē vērtību. Tomēr tad, kad eirozonā atgriezīsies inflācija, ļoti ātri parādīsies arī motivācija naudu ieguldīt. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk,” sacīja Rubenis.
Viņš arī minēja, ka pēdējā dekādē runa ne tik daudz ir bijusi par naudas pelnīšanu, cik par vērtības nosargāšanu tam kapitālam, kas jau ir, tomēr uzkrājumu pārvaldīšana ir nākamā lielā joma, par kuru bankas Baltijā sāks runāt.
“Protams, ja nauda kontā vērtību nezaudē, ir labi, bet slikti, ja tā arī nenes papildu ienākumus. Te gan ir jāatceras, ka mēs sākam no ļoti zema punkta. Pusei mūsu sabiedrības uzkrājumi ir ļoti nelieli, un salīdzinoši maz cilvēku veido apzinātus uzkrājumus.
Ieguldījumus vajag diversificēt
Līdz šim mēs arī esam dzīvojuši tādā nekustamo īpašumu reliģijas fenomenā, jo ļoti daudzi cilvēki domā, ka nauda ir jāuzkrāj, lai ieguldītu nekustamajā īpašumā. Taču lielākā daļa nesaprot, ka nekustamais īpašums nebūt nav vienīgā lieta, kurā var ieguldīt.
Arī ieguldījumus vajag diversificēt. Mēs no nākamā gada sāksim izglītošanas kampaņu un runāsim par šīm lietām, jo pašlaik tādos instrumentos kā ieguldījumu fondi vai akcijas, iegulda ļoti neliels skaits cilvēku,” sacīja “Swedbank” valdes priekšsēdētājs.
Rubenis atzīmēja, ka Latvijas problēma ir arī tajā, ka nav attīstījies kapitāla tirgus un nav bijis liela “vilcēja”, kurš radītu cilvēku interesi par ieguldījumiem akcijās vai obligācijās.
“Viens no risinājumiem ir valsts uzņēmumu akciju daļēja kotēšana biržā. Piemēram, ja biržā nonāktu 20% “Latvijas valsts mežu” akciju, tas nekādā veidā kontroli neatdotu kādam citam, bet ļautu iedzīvotājiem sekmīgi ieguldīt savus uzkrājumus, kuri netiek izmantoti ikdienas tēriņiem. Tā nebūtu slikta lieta un palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem sākt pārvaldīt savus uzkrājumus aktīvāk un daudzveidīgāk,” viņš teica.
Pieaug ieguldījumi trešajā pensiju līmenī
Vienlaikus Rubenis atzina, ka palielinās ieguldījumi trešajā pensiju līmenī jeb privātajos pensiju fondos.
“Latvijā pašlaik uzkrāšanas kultūra ir sākuma attīstības stadijā un pamatā tiek izprasta ar nekustamajiem īpašumiem. Trešais pensiju līmenis ir tāds pirmais apzinātais solis attīstības virzienā. Ļoti labi ir arī tas, ka iemaksas trešajā pensiju līmenī par saviem darba ņēmējiem sāk veikt arī darba devēji.
Tā ir ļoti laba zīme, ka sāk mainīties uzņēmumu kultūra. Pašlaik jau ir pāris simti uzņēmumu, kas to dara, tostarp arī mēs. Būtu ļoti labi, ja šī prakse sāktu izplatīties arī starp vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, jo tas ir darbinieku interesēs. Tas ir ļoti labs ilgtermiņa motivācijas rīks darbiniekiem, un mēs redzam, cik veiksmīgi tas darbojas Skandināvijā.
Savukārt darbinieki saprot šīs sistēmas darbības principus un rezultātus un arī daudz vairāk sāk domāt par ilgtermiņa ieguldījumiem savai nākotnei,” sacīja Rubenis.
Jautāts, vai zemo procenta likmju periods drīz beigsies, Rubenis atzina, ka vēl pirms gada ticējis, ka šis laiks iet uz beigām, taču tagad izskatās, ka šis periods būs ilgāks, nekā visi sākotnēji domāja. “Eiropas Centrālās bankas rīcība liek saprast, ka nekādu lielo pārmaiņu nebūs. Cik ilgi? To ir ļoti grūti prognozēt,” sacīja Rubenis.
