“Swedbank” sāk dzēst hipotekāro kredītu parādus. Vai tos dzēsīs visiem bankas klientiem? 5
“Swedbank” sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā,leta pavēstīja bankā.
“Swedbank” pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu.
Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.
“Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem – lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā,” pauda “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Bankā minēja, ka Saeima vasarā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļauj kredītiestādēm vienpusēji dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kuri uzskatāmi par neatgūstamiem un tika ņemti līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.
Vienlaikus Saeima atbalstīja arī grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, atbilstoši kuriem šāda parāda dzēšana nerada ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu parādniekam.
Parādu dzēšana pilnā vai daļējā apmērā tiks piemērota tiem līgumiem, kas kā mājokļu kredīti tika ņemti laika posmā līdz 2008.gada 31.decembrim un nav atmaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Šiem aizdevumiem ieķīlātais mājoklis ir pārdots, tomēr ar to nav bijis pietiekami, lai segtu visas atlikušās saistības. Personām, kurām šāds risinājums ir piemērojams, “Swedbank” nodrošinās iespēju dzēst atlikušās parādsaistības 90% vai 100% apmērā.
Pilnā apmērā saistības tiks dzēstas tām personām, kuras atbilst sociāli jutīgām sabiedrības grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, par maznodrošinātām vai trūcīgām atzītām personām.
Tāpat pilna apmēra parādu norakstīšana attieksies uz personām, kuras līdz 2022.gada 31.decembrim būs sasniegušas pensijas vecumu, un uz tiem klientiem, kuri ir vienojušies ar “Swedbank” Sociālā izlīguma ietvaros.
Visiem pārējiem klientiem saistības tiks samazinātas 90% apmērā.
Pēc bankā skaidrotā, šāda pieeja piemērota, lai ievērotu taisnīguma principu pret tiem, kuri savas saistības sakārtojuši jau iepriekš Sociālā izlīguma programmā.
Klientiem, uz kuriem attiecināma saistību dzēšana, uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta vēstule par atlikušo saistību izpildes termiņu un kārtību, taču klienti var arī paši vērsties bankā telefoniski vai rakstiski.
Klientiem, kuri atbilst kādai no sociāli jutīgām grupām, līdz 2022.gada 1.jūlijam jāiesniedz bankā aizpildīta veidlapa un apliecinoši dokumenti.
Automātiska parādu dzēšana netiks piemērota tikai gadījumos, kad ir aktīvs tiesvedības process, noslēgts specifisks izlīgums, vai gadījumos, kad klienta rīcība atgūšanas procesā nav bijusi godprātīga.
Likums nosaka, ka parādu norakstīšana nav piemērojama aizņēmējiem, kuriem ir aktīvs maksātnespējas process.
Lai uzzinātu vairāk par saistību dzēšanas procesu un kritērijiem, bankas klienti aicināti meklēt informāciju “Swedbank” mājaslapas sadaļā Maksājumu grūtības, apakšsadaļā “Pirmskrīzes hipotekāro kredītu dzēšana”.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA norādīja, ka pirmā no Latvijas bankām ir iedarbinājusi praktisku mehānismu, kā tiks dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika bezcerīgās hipotekārās parādsaistības.
“Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba gaitās ārpus Latvijas.
Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura ekonomiskām grūtībām.
Ceru un sagaidu, ka “Swedbank” piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās bankas. Būtiski, lai šīs ieceres tiek izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā,” sacīja Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka par šīs idejas praktiskās ieviešanas rezultātiem varēs spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam banku lokam un apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas piemērots.
“Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku interesi, var teikt, ka šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu atgriešanai ekonomikā,” pauda Kazāks, piebilstot, ka Latvijas Banka sekos līdzi šim procesam, tostarp analizējot Kredītu reģistra datus par saistību dinamiku.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās.
“Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums,” viņš teica.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
