“Swedbank”: Latvijas ekonomika šobrīd ir labāk sagatavota sarežģītiem laikiem 0
Latvijas ekonomika šobrīd ir labāk sagatavota sarežģītiem laikiem nekā 2008.gada pasaules finanšu krīzes laikā, atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, komentējot jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ietekmi uz ekonomiku.
Viņa norādīja, ka jau pirms Covid-19 uzbrukuma Latvijas ekonomikas izaugsme nesolījās būt strauja, taču šobrīd vīruss strauji izplatās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi ir ieviesti nozīmīgi, visaptveroši ierobežošanas pasākumi gan pasaulē, gan Latvijā.
“Ir skaidrs, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk, un recesija gan pasaulē, gan Latvijā vismaz īstermiņā ir ticams scenārijs. Ietekme vidējā termiņā būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, cik ilgs laiks paies līdz tiks atrasta vakcīna un situācija normalizēsies, kā arī, cik veiksmīgi būs ekonomiku balstošie pasākumi,” sacīja Zorgenfreija.
Viņa uzsvēra, ka šie paši faktori arī noteiks to, cik lielā mērā cietīs darba tirgus – kā augs bezdarbs un bremzēsies algas, kas iepriekš strauji kāpušas. “Darba devēji, zinot, cik sarežģīti ir bijis pēdējos gados darbiniekus atrast, visticamākais, ar vieglu roku tos neatlaidīs, ja vien ne būs citas iespējas,” pauda “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā.
Pēc viņas sacītā, izšķirīga nozīme ietekmē uz ekonomiku būs valstu atbildes reakcijām.
“Valdībām izsmeļoši, godīgi, un bez pārspīlējumiem jāinformē sabiedrība, kā arī jādomā par koordinētiem fiskālajiem stimuliem, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli. Valdībām un centrālajām bankām jādara viss iespējamais, lai brīdī, kad Covid-19 draudi atkāpjas – un tāds brīdis pienāks, tautsaimniecība var atsākt strādāt. Lai uzņēmumi un iedzīvotāji ir spējīgi atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes,” sacīja Zorgenfreija.
Viņa atzīmēja, ka starptautiskās institūcijas piedāvā desmitiem miljardu dolāru palīdzību vīrusa skartajām valstīm, un arī daudzu valstu, tostarp Latvijas valdība jau paziņojusi par būtisku budžeta tēriņu palielināšanu cīņai ar vīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām.
“Pasākumiem jāatbalsta uzņēmumi, lai nodrošinātu tiem pietiekamus apgrozāmos līdzekļus – iespējamas gan nodokļu brīvdienas, gan dažādu finanšu instrumentu izmantošana. Jāmēģina pēc iespējas izvairīties no strauja bezdarba kāpuma – atsevišķās valstīs valdības uzņemas daļu no atalgojuma izmaksu sloga, gadījumos, kad darbinieks tiek nevis pilnībā atlaists, bet gan uz laiku atbrīvots,” klāstīja Zorgenfreija.
Viņa arī atzina, ka šobrīd lielāks risks drīzāk būtu valdībām darīt pārāk maz ekonomikas stimulēšanai, nekā pārāk daudz.
“Jāuzsver arī, ka atšķirībā no 2008.gada pasaules finanšu krīzes laika mūsu ekonomika šobrīd iekšēji ir spēcīgāka. Latvijas “imunitāte” nav novājināta ar pārmērīgu patēriņa un kreditēšanas bumu, nekustamā īpašuma tirgus attīstījies samērīgi, inflācija ir mērena, un pat fiskālā politika ir bijusi salīdzinoši apdomīga. Tas nozīmē, ka ekonomika ir labāk sagatavota arī sarežģītiem laikiem,” uzsvēra “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā.
Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.
Tostarp no 17.marta tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta būs aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
