“Swedbank”: Bankā nav tādas mājokļu “kreditēšanas robežas” n-kilometru rādiusā ap Rīgu 0
Lai arī nekustamā īpašuma darījumi Rīgā un tās apkārtnē arvien dominē, interese par īpašuma iegādi neapsīkst arī ārpus šī reģiona.
Piemēram, īpašuma iegādei 50 km rādiusā aiz Rīgas “Swedbank” pērn izsniegusi vairāk nekā 1400 aizdevumus, kas ir vidēji seši izsniegti aizdevumi katrā darba dienā.
Vienlīdz populāri klientu vidū ir gan aizdevumi, kuru nodrošina ķīla (hipotekārie kredīti), gan arī kredīti bez īpašuma ķīlas.
Visbiežāk iedzīvotāji izvēlējušies iegādāties mājokli kādā no Latvijas novadiem bez pirmās iemaksas, vidējai aizdevuma summai sasniedzot 11 000 eiro.
“Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis skaidro, ka šāds finansējuma risinājums paredz, ka iedzīvotājiem nav nepieciešams veikt īpašuma vērtējumu, lai saņemtu vēlamo naudas summu, tāpat nav nepieciešama pirmā iemaksa un veikt ķīlas nostiprināšanu Zemesgrāmatā.
Līdz ar to nauda īpašuma iegādei vai labiekārtošanai pieejama kontā uzreiz pēc līguma parakstīšanas.
Pēc N. Dūča teiktā, šobrīd redzams, ka tas motivē par sava mājokļa iegādi domāt arī iedzīvotājus reģionos, kuriem ir regulāri ikmēneša ienākumi, lai segtu uzņemtās saistības, taču iespēja sakrāt pirmajai iemaksai ir ierobežota.
“Šis finansējuma risinājums ļauj iedzīvotājiem iegādāties nekustamo īpašumu – dzīvokli, vasarnīcu, garāžu, veikt labiekārtošanas darbus esošajā mājoklī, kā arī dod iespēju piedalīties izsolēs par nekustamā īpašuma iegādi,” atzīmē N. Dūcis.
Tā pērn, izmantojot iespēju iegādāties īpašumu vērtībā līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas vai ķīlas, iedzīvotāji iegādājušies 351 īpašumu novados, 237 īpašumus reģionu mazpilsētās un ciemos, bet vēl 167 īpašumus reģionu pilsētās.
Pie populārākajiem novadiem var pieskaitīt arī tādus kā Rēzeknes, Limbažu, Kocēnu, Dobeles un Rojas novadus.
Savukārt, izmantojot iespēju saņemt aizdevumu bankā ar nodrošinājumu, visvairāk īpašumu iegādāti tieši reģionu pilsētās (274), kam seko īpašumu iegādei reģionu mazpilsētās vai ciemos (193) un novados (180).
N. Dūcis norāda, ka kopumā pieprasījums pēc īpašuma laukos vai pilsētu apkārtnēs pieaug.
Pamatā to veido Rīgas reģionā vai citās Latvijas lielākajās pilsētās dzīvojošas ģimenes, kuras vēlas pārcelties uz dzīvi ārpus pilsētas, taču tajā pašā laikā paliekot rokas stiepiena attālumā no pilsētas dzīves.
Vēl daļa vēlas iegādāties lauku īpašumus kā brīvdienu mājas, kā arī, palielinoties iespējai strādāt attālināti, daudzas ģimenes ir gatavas pilnībā pārcelties uz dzīvi lauku reģionos un izmantot iespēju strādāt no mājām.
Šīs ģimenes labprāt iegādājas lauku īpašumu ainaviskās vietās ar labi uzturētām, pilnībā vai daļēji rekonstruētām dzīvojamām mājām, ar ērtu piebraukšanu, kā arī neremontētas, autentiskas dzīvojamās mājas, kuras tiek iegādātas, lai pakāpeniski pašu spēkiem tās laika gaitā sakārtotu.
Izvērtējot esošo piedāvājumu, redzams, ka pieejamākas ir pilnība neremontētas lauku mājas.
Savukārt labi uzturētu, pilnībā vai daļēji rekonstruētu dzīvojamo māju piedāvājums ir ierobežots un nereti pieprasītā cena ir krietni augstāka nekā tā, ko gatavs maksāt pircējs par attālākā reģionā esošu īpašumu.
“Mēs kā banka šajos gadījumos aicinām iedzīvotājus izvērtēt visas investīcijas, ko prasa lauku māja, apzināt nepieciešamos ieguldījumus vēl bez īpašuma iegādes cenas.”
Šis ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc darījuma noslēgšanas, jo kā paša pircēja, tā arī bankas vēlme ir uzturēts un apdzīvojams miteklis, nevis galvassāpes un papildus līdzekļu meklēšana klientam.
Ja pēc rūpīgas cilvēka ienākumu analīzes un izraudzītā mājokļa izpētes ir saprotams, ka šis darījums būs cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā uzlabojošs, tad īpašuma atrašanās vieta ārpus galvaspilsētas nebūs arguments, lai aizdevumu cilvēkam atteiktu.
“Proti, bankā nav tādas Latvijas kartes, kurā kāds ar cirkuli būtu apvilcis “kreditēšanas robežu” n-kilometru rādiusā ap Rīgu,” norāda Normunds Dūcis.
Nereti cilvēki vēlas izdarīt pirmo soli pretim savam sapnim par lauku māju noskatot lētāku lauku māju, ar redzējumu to laika gaitā uzlabot un sakārtot – ‘sačubināt’.
Šādā gadījumā ir jārēķinās, ka, bankai ņemot šādu īpašumu kā nodrošinājumu, būs jāzina, kā un kādā laika posmā šī ēka tiks savesta kārtībā, tādejādi izvairoties no situācijām, kad šī ēka aiziet postā.
Šajā gadījumā banka ir gatava piešķirt papildus līdzekļus arī mājas remontam, ja klienta ienākumi un mājokļa nākotnes vērtība to atļauj.
Ja tomēr cilvēkam nav konkrēta redzējuma par ēkas sakopšanas plānu, labākais risinājums īpašuma iegādei būtu Mājokļa kredīts bez ķīlas – šādā gadījumā nauda tiek piešķirta cilvēkam pret viņa ienākumiem, nevis nodrošinājumu.
Tādejādi cilvēks pats ir atbildīgs par to kā, kad un kādās proporcijās viņš veic ieguldījumu savā mājā.
