Izjūtot vasaras patieso garšu. Saruna ar Lūznavas muižas pārvaldnieci Ivetu Balčūni 0
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Rēzeknes novada Lūznavas muižā nākamnedēļ, 15. jūlijā, notiks mākslu un garšu festivāls “Mākslas pikniks”. Te vienuviet savijas mūzika un māksla, neaizmirstot arī par pikniku, ko var izbaudīt, mielojoties ar līdzpaņemtajiem gardumiem no sava groza vai arī iegādājoties vietējo uzņēmēju radīto. Ideja par “Mākslas pikniku” Lūznavas muižā radusies, savienojot te mītošo Mūzu, iedvesmu un atjaunotās muižas mākslas izpausmēm piemēroto infrastruktūru. Lūznavas muižas pārvaldniece ir Iveta Balčūne.
Par muižu viņa varētu stāstīt daudz. Un patiesi – par muižas vēsturi, te mītošajiem sikspārņiem (sastopamas divas retas sikspārņu sugas – dīķu nakts un pigmeja sikspārnis), kuru stāsts pārtapis muižas simbolā sikspārnī Mūzī, vides spēlē un grāmatā, par inženierbūvju projektētāju Staņislavu Kerbedzu (Lūznavas muižas zemes saimnieks, viņa meita vadīja Lūznavas muižas būvniecību), kura stāsts transformējies interaktīvā izstādē “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, un vēl daudziem svarīgiem ar muižu saistītiem notikumiem varētu izstāstīt atsevišķus stāstus. Bet šoreiz ar I. Balčūni runājam par Lūznavas muižas tradicionālo vasaras pasākumu “Mākslas pikniks”.
– Kā radās ideja par mākslu un garšu festivālu “Mākslas pikniks”?
I. Balčūne: – Viss, kas rodas muižā un ko varat redzēt un dzirdēt, rodas lielā sadarbībā ar vairākām iesaistītām pusēm. Kad 2015. gadā muiža atvēra durvis pēc vērienīgās renovācijas, aicinājām gan vietējos iedzīvotājus, gan uzņēmējus un pašvaldības speciālistus, gan nevalstiskās organizācijas un jauniešus, lai kopā veidotu šīs vietas konceptu. Viens no virzieniem, kas izkristalizējās sarunu laikā, – ka nepieciešama jauna kultūras tradīcija, kas palīdzētu tūristam motivēt viņu atbraukt uz Latgali.
Vasarā cilvēki grib daudz laika pavadīt ārā, tāpēc 2016. gadā mēs – darba grupa – sākām domāt, ko dienas garumā varētu piedāvāt apmeklētājiem, lai būtu interesanti visiem, ne tikai vietējiem, bet arī cilvēkiem no tālākām vietām. Kopš 2016. gada aritmētiskā progresijā sākām redzēt, kā apkārt attīstās ļoti daudz dažādu pikniku. Mums šķiet, ka pirms astoņiem gadiem bijām iesācēji šai tradīcijai.
Piknika laikā apmeklētāji svin arī savus dzīves svētkus. Katru gadu redzam, ka interese par šo pasākumu kļūst arvien lielāka. Pirmspandēmijas laikā pasākumu apmeklēja ap 5000 līdz 6000 cilvēku dienas gaitā. “Mākslas pikniks” ir iespēja izjust vasaras patieso garšu.
– Pandēmijas laikā pasākuma veids tika pamainīts, pielāgojoties apstākļiem.
– Pandēmijas posms parādīja, ka arī “Mākslas pikniku” varam transformēt. Nerīkojām vienuviet vairākus notikumus pēc kārtas, bet vasaras nedēļas nogalēs atsevišķus pasākumus, lai cilvēki, nekoncentrējoties lielos pūļos, varētu pie mums atbraukt un justies droši, izbaudot kultūru. Atsākoties pēcpandēmijas laikam, atgriezāmies pie mūsu sākotnējās idejas – ka dienas laikā piedāvājam ļoti plašu “Mākslas piknika” programmu – lai mākslas un garšas ir vienuviet. Garšām ir svarīga loma piknikā – vai tas ir līdzpaņemtais savā piknika grozā vai arī mūsu uzrunāto uzņēmēju piedāvājums.
– Arī šogad apmeklētājus sagaida plaša notikumu programma.
– Katru gadu pasākumā ir radošās darbnīcas, garšu sadaļa, vienmēr mēģinām iekļaut laikmetīgās dejas sadaļu, teātra, kino, mūzikas sadaļu, mākslinieku plenēru. Tie ir galvenie virzieni, ap kuriem rosās jauni piedāvājumi.
Šogad festivālā uzstāsies ģitārists Reinis Jaunais un čelliste Erna Daugaviete kopīgā priekšnesumā ar pasauli apceļojušo ģitāristu un instrumentālās mūzikas komponistu no Lielbritānijas – Kreigu Sutonu, plašāk pazīstamu kā “The Flamenco Thief”, būs Latvijas mūzikas grupa “JUUK”, vokālā grupa “Putni”, muzicēs pašmāju džeza mūzikas sastāvs “2 KM”, leijerkastnieks Gatis Grīnbergs veidos 20. gadsimta sākuma mūzikas atmosfēru dažādos parka nostūros, bet “Mākslas piknika” noslēgumā pirmo reizi uzstāsies DJ Deila, aicinot visus, kam vēl ir enerģija, izdejoties.
Katru gadu mums ir kāds ārvalstu viesis. Sākumā paši mēģinājām tos atrast, bet tagad jau viņi mūs uzrunā. Lūznavā ir uzstājušies portugāļu, itāliešu, lietuviešu, igauņu, brazīliešu un citu valstu dziedātāji. Šogad dziedās līdz šim Latvijā neredzēta grupa “La Cantiga De La Serena” no Itālijas. Priecē tas, ka šie ārvalstu mākslinieki Latvijā pirmo reizi uzstājas tieši Lūznavā, bet pēc pasākuma vēlāk saņem uzaicinājumus uzstāties arī citviet mūsu valstī.
Festivālā varēs piedalīties arī dažādās meistarklasēs, būs laikmetīgais cirks “Sylvain” (Francija, Igaunija), notiks arī Latgales mākslinieču apvienības “V.I.V.A.” plenērs. Mākslu programma aicinās izbaudīt lietuviešu veidoto Čurļoņa 3D izrādi, dejas profesionāļu un entuziastu apvienības “Laukuu” laikmetīgās dejas izrādi instalāciju “Horeogrāfiskā celtniecība”.
Teātra trupa “Kvadrifrons” piedāvās izrādi jauniešiem “Marija un zibens”. Mums ļoti patīk sadarboties ar alternatīvajām teātra grupām, jo tās bieži vien iznes gaismā un tādā nepieradinātā vidē ieliek ideju tik spēcīgi, ka šķiet – tas auditoriju pārtver nesagatavotu un liek domāt. Tradicionāli būs arī keramikas cepļa izņemšana, jo blakus vecajai koka skolai ir arī ceplis, kur šogad rosīsies Staņislavs Viļums un Viola Bīriņa. Tas vienmēr ir maģisks atklāšanas mirklis – redzēt, kā trauki, arī ar apmeklētāju palīdzību, tiek celti laukā no cepļa. Pirmo reizi šogad viesosies sociālie uzņēmēji, kas piedāvās savu produkciju un radošās darbnīcas.
– Muižai ir cieša sadarbība ar dažādiem uzņēmējiem, attīstot plašo muižas teritoriju.
– Jā, piemēram, sadarbībā ar viesu namu “Svilpaunieki”, kas atrodas muižas teritorijā, 15. jūlijā parka teritorijā tiks atklāts Tīklu parks. Mana darba gaitā gūtā atziņa un rūpe ir, ka mums ir svarīgi runāt par atjaunotā kultūras mantojuma pievienoto vērtību.
Muižas bija lauku teritorijās, un savā ziņā tās veidoja apkārt esošo infrastruktūru. Tā ir arī šobrīd – ja muiža un tās mantojums ir atjaunots, tas veicina tūristu interesi, kuri brauc skatīties šīs vietas unikalitāti. Vietas, kas tiek atjaunotas, ir liels magnēts lauku teritorijām. Tās rada identitātes sajūtu. Nevaram atrauti skatīt un uzlabot sociālo situāciju, nevaram atrauti uzlabot ekonomiku un atrauti rūpēties par vidi. Mēs varam to darīt tikai lielās kopsakarībās.
– Arī literāriem notikumiem ir svarīga vieta muižas kultūras dzīvē.
– Jau piekto gadu veidojam sarunu ciklu “Literārās sarunas Lūznavas muižā”, aicinot uz tikšanos ar auditoriju dažādus latviešu un latgaliešu autorus. Rakstnieki stāsta, kā top viņu radošie darbi, atklāj, kādi viņi ir kā personības u. tml. Šīs sarunas var klausīties gan klātienē, gan arī attālināti, jo kopš pandēmijas laika literārās sarunas ievietojām muižas “YouTube” kanālā. Literāro sarunu ciklam attālināti pieslēdzas arī viesi no Čikāgas latviešu literātu kopas un Minsteres lasītāju kluba “Minsteres grāmatmīļi”.
– Nākamais lielākais pasākums gaidāms jau augustā – piektais Baltijas džeza festivāls “Škiuņa džezs”.
– Šogad festivāls notiks no 22. līdz 26. augustam, šī tradīcija mums radās sadarbībā ar džeza mūziķi, komponistu Tomu Lipski, kurš Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā izveidoja Džeza mūzikas nodaļu. Sadarbībā ar Tomu radījām džeza ieskaņu koncertu un sapratām, ka tas varētu būt džeza tradīcijas attīstības platforma Latgalei, jo tāda notikuma reģionā līdz šim nebija.
Tā tapa ideja par Baltijas džeza festivālu. Sadarbībā ar Lauri Amantovu, kurš ir festivāla mākslinieciskais vadītājs, tika uzrunāti gan profesionāļi, gan jaunie mūziķi no Baltijas valstīm, kuri Lūznavā varētu nedēļas garumā apgūt džeza meistarklases, uzstāties un parādīt auditorijai, ka iespējams šajā jomā augt profesionāli.
– Lūznavas muižas šarms izpaužas ne tikai ēkā un saturā, ko tā piedāvā, bet arī kadriļu tradīcijā. Pastāsti, lūdzu, mazliet vairāk par kadriļu dejotāju grupu!
– Lai ļautu iejusties mūsu ciemiņiem muižas dzimšanas laikā – 20. gadsimta sākuma atmosfērā –, kopš 2016. gada sākām rīkot kadriļu balles, kur pulcējas dejotāji gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Redzot ballēs kadriļu deju, mūzikas, tērpu radīto noskaņu, kā arī domājot par kultūras mantojuma vērtību pārmantošanu un jauniešu iesaistīšanu tradīciju turpināšanā, radās vēlme nodibināt savu kadriļu dejotāju grupu Lūznavas muižā. Kopš 2017. gada mēs, arī es, attīstām savas kadriļu dejošanas prasmes horeogrāfes Ingas Žirgules vadībā. Šogad mūsu grupa “Lūznovys kadriļs” pirmo reizi savā pastāvēšanās vēsturē piedalās Dziesmu un deju svētkos, jo pirmo reizi Dziesmu svētkos ir arī Kadriļu stunda, un sestdien, 8. jūlijā, mūs varēs satikt Esplanādē.
– Šī nedēļa aizrit Dziesmu un deju svētku zīmē. Tā kā arī pati esi svētku dalībniece, atklāj, ko tev nozīmē dejotprieks!
– Vidējās paaudzes deju kopā “Dziga” dejoju jau gandrīz 25 gadus, un šie būs jau mani piektie svētki. Tie ir ļoti īpaši mirkļi, kuros uz lielā deju laukuma ar citiem dejotāju tūkstošiem var apjaust, ka katrs no mums ir kā šūnas daļa kādam kopīgi veidotam dejas tēlam un kopīgam stāstam.
Mans dejotprieks noteikti ir saistīts ar mūsu kolektīva cilvēkiem, deju mēģinājumu procesu, bieži vien humorpilno un nepiespiesto atmosfēru un mūsu vadītāja, horeogrāfa Ilmāra Dreļa, kurš ir Deju svētku virsvadītājs, veidotajām Latgales novada dejām “Kūmas”, “Ābrama polka”, kuras ar prieku izdejosim arī šajos svētkos.
