FOTO. “Solu godam kalpot Latvijas valstij.” Svinīgā ceremonijā inaugurēts Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš 8
Trešdien, 29. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notika Universitātes rektora prof. Gundara Bērziņa svinīgā inaugurācijas ceremonija. Klātesot vairāk nekā 400 ārvalstu un pašmāju viesiem, ceremonijā Bērziņš deva svinīgo zvērestu un saņēma rektora amata ķēdi.
“LU ir pasaulē vienīgā augstskola, kura īsteno visu klasisko zinātņu un pētniecības spektru latviešu valodā,” pirms rektora amata ķēdes uzlikšanas uz LU Satversmē noteikto norādīja LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja, LU profesore Zanda Rubene. Viņa uzsvēra, ka universitātei, kas nes Latvijas valsts vārdu, ir atbildība domāt ne tikai par universitātes, bet arī par visas valsts nākotni. “Šodien mēs vēlamies, šodien mēs ticam un šodien esam pārliecināti, ka mums izdosies. Un, lai gan šodiena ir tikai mirklis, tomēr Latvijas Universitātes nākotne sākas šodien,” profesore Zanda Rubene teica savā uzrunā.
“Svinīgi apņemos godprātīgi kalpot Latvijas Universitātei, akadēmiskajai saimei, darbiniekiem un studentiem. Solu turēt godā akadēmisko ētiku un tradīcijas, kā arī ievērot labas pārvaldības principus, veicināt Latvijas Universitātes izaugsmi un uzplaukumu. Solu godam kalpot Latvijas valstij un tās cilvēkiem, stiprināt mūsu nācijas gara spēku un gudrību, saglabāt un kopt latviskās vērtības un latviešu valodu, ziedot savus spēkus un zināšanas nākamajām paaudzēm un nākamībai, izglītībai, zinātnei un tēvzemei,” skanēja LU rektora Gundara Bērziņa zvērests.
Sveicot rektoru viņa inaugurācijas dienā, laba vēlējumus turpināja LU Padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš. Viņš uzsvēra Universitātes lomu valsts attīstībā un aicināja LU rektoru un saimi vienmēr pieturēties pie misijas un apziņas, ka veiksmīga Universitātes attīstība ir pamats Latvijas valsts izaugsmei. “Šī misijas sajūta ir ar mums ikdienā, bet, lai to realizētu, ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un mainība. Ir gaidāmi nebeidzami izaicinājumi, un ar to jaunais rektors jau ir saskāries un saskarsies arī turpmāk, sevišķi reorganizējot pašreizējo Universitātes struktūru, veidojot sešu fakultāšu modeli. Mūsu spēks ir dažādībā. Vēlu Gundaram Bērziņam un LU saimei jauno nākotni veidot kā komandai. Tad lozungs “Scientiae et Patriae” – “Zinātnei un tēvzemei” – kļūs par mūsu ikdienas sastāvdaļu un arī lozungs “Latvijas Universitāte mūžīgi mūžos”, lai ir mūsu visu vadītspēks!” viņš vēlēja.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša jaunajam rektoram vēlēja “ražīgu un panākumiem bagātu kadenci”, uzsverot, ka LU kā vadošajai valsts augstskolai, kuru kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā absolvējuši teju 100 tūkstoši studentu, jāiedvesmo studentus un pētniekus augstākajiem sasniegumiem, bet visas sabiedrības dienaskārtības priekšplānā jāizvirza Latvijas ekonomikas attīstības jautājumus. “Mēs paļaujamies uz Universitātes kā zinātnes centra ekspertīzi dažādās zinātnes jomās, kas strādā gan lietišķi uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kā viens no tās garantiem, gan sabiedrības attīstības un vērtību radīšanu. Novēlu Universitātei rektora Bērziņa vadībā sasniegt iecerēto mērķi un iekļūt pasaules 500 labāko augstākās izglītības iestāžu pulkā. Latvijas Universitāte ir to pelnījusi! Turklāt Latvijas vadošajai zinātnes universitātei pilnveidojoties akadēmiski un sasniedzot arvien jaunas atzīšanas virsotnes, ticu, ka mēs arī kā sabiedrība kļūsim gudrāki un konkurētspējīgāki,” teica nozares ministre.
Svinīgo ceremoniju noslēdza teologa Jura Rubeņa vēstījums LU saimei un Latvijas tautai nākamībā. Teologs rosināja pārdomāt, kā senās tradīcijas atbalsojas mūsdienās un kādas mācības tās sniedz. “Vadīt augstskolu ir izaicinoši,” viņš sacīja. “Augstskolas ir konservatīvas iestādes, tās ir grūti reformēt. Te ir nepieciešamas tādas augura – seno romiešu priestera – prasmes kā drosme, spēja izturēt, spēja redzēt situāciju kā no putna lidojuma.” Rubenis norādīja, ka modernās izglītības saknes meklējamas senajās iniciācijas tradīcijās, kas attiecas uz apziņas paplašināšanu, cilvēcisko dzīvi jeb pieredzi un robežu jēdzienu, ļaujot pagājušā vietā nākt jaunajam. Universitātei viņš vēlēja “kļūt par vietu, kurā ne tikai māca 21. gadsimtam noderīgas prasmes, bet arī iedvesmo studentus dzīvot noslēpumu pilnā pasaulē, to nemitīgi izzinot, nepazaudējot spēju brīnīties un prast labi justies nemitīgajās pārmaiņās”. “Es rektoram vēlu, lai darbā un dzīvē īstenojas pilna in-augurācija – prasme redzēt, dzirdēt, un drosme pamanīt nozīmīgus nākotnes norišu vēstnešus!” Juris Rubenis noslēdza.
LU rektoru sveikt bija ieradušies krietns pulks aicināto viesu – finanšu, iekšlietu, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, citu ministriju pārstāvji, vairāki Saeimas pārstāvji un deputāti, virkne vēstnieku, Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji, Universitātes mecenāti, nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvji, LU bijušie rektori, LU Padomes locekļi, Satversmes sapulces un Senāta dalībnieki, akadēmiķi, mācībspēki, studenti un citi LU saimes pārstāvji. Gundaru Bērziņu sveica arī citu Latvijas un ārvalstu universitāšu rektori, prorektori un citi pārstāvji.
Muzikāli pasākumu bagātināja pianiste Agnese Egliņa un LU kori “Juventus” un “DeCoro”, kā arī Jānis Aišpurs un grupa “The Sound Poets”.
Latvijas Universitāte pateicas svinīgā pasākuma visiem par kopābūšanu!
