“Kājas lēnākas, mati sirmāki, bet aura zvaigžņota kā nekad!” Kā atzīmēja Latvijas Futbola federācijas simtgadi 3
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kājas lēnākas, mati sirmāki, bet aura zvaigžņota kā nekad – Latvijas Futbola federācijas simtgade atzīmēta ar lielisku “Leģendu spēli” Skonto stadionā Rīgā.
Latvijas komanda, kuru pamatā veidoja paaudze, kas 2004. gadā spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, ar 1:5 piekāpās pasaules zvaigžņu komandai ar portugāli Luišu Figu priekšgalā.
Rubins atkal skrien
Latvijas komandu pārstāvēja gandrīz visi spēlētāji, kuri piedalījās “Euro 2004”. Nebija Vitālija Astafjeva, Imanta Bleideļa, Dzintara Zirņa.
Marians Pahars muguras sāpju dēļ palika malā. Bija arī jaunākas paaudzes pārstāvji, labā sportiskā formā vēl pērn virslīgā spēlējušais Deniss Ivanovs. Jurim Laizānam piespēles tikpat garšīgas kā jaunībā.
No vecajiem fiziski spraunākais Andrejs Štolcers. Nebija premjerlīgā spēlējušā Kaspara Gorkša. Uz spēli sanāca ap četriem tūkstošiem skatītāju.
Zvaigžņu plejāde bija pelnījusi arī vairāk, bet tas tāpat ir pārliecinošs šīs sezonas Latvijas futbola rekords.
Rezultātu atklāja mājinieki, kad Māris Verpakovskis vārtu priekšā atrada Andreju Rubinu.
“Bumba trāpīja pa kāju un ielidoja vārtos. Māris iedeva precīzu piespēli,” pasmējās Andrejs, kurš vēl pirms diviem gadiem staigāja klibodams, jo bija nepieciešama gūžas operācija.
Pasaules komanda atbildi parādā nepalika – divi vārti portugālim Nunu Gomešam un lietuvietim, pašreizējam Lietuvas Futbola federācijas prezidentam Tomam Daņiļevičam. Kopumā mačā piedalījās 13 ārvalstu spēlētāji, organizēšanu finansiāli atbalstīja UEFA.
Vairāk ierūsējuši
“Izbaudīju šo vakaru, labi spēlējām, un domāju, ka visi ir priecīgi. Man ir draugi Latvijā, federācijas prezidents Vadims Ļašenko uzaicināja piedalīties, un labprāt atbraucu,” “Latvijas Avīzei” sacīja Vācijas izlasē 52 spēles aizvadījušais uzbrucējs Kevins Kuranji.
Viena no tām bija pret Latviju “Euro 2004”, cīņai noslēdzoties 0:0. Viņš no tās spēles atminējās uzbrucēju Māri Verpakovski, ar kuru apmainījušies krekliem.
“Latvijas izlase spēlēja labāk, mums tas bija neveiksmīgs Eiropas čempionāts, netikām ārā no grupas,” atzina Kuranji.
“Patīkami, ka ir skatītāji, satikāmies ar puišiem. Tas bieži nenotiek. Kad Latvijas himna skanēja – dežavū sajūta, svētki. Spēlēt gan grūti, pretiniekiem daudzi puiši ir jaunāki,” atzina aizsargs Oļegs Blagonadeždins.
Viņu paslavēja Viktors Dobrecovs: “No mūsējiem labākajā formā ir Blagonadeždins un Štolcers. Es pats futbolu vairs nespēlēju, laikam pārāk daudz karjeras laikā atdevu, un nav lielas vēlmes. Nav arī citu fizisku aktivitāšu, esmu pārāk slinks, tāpēc šodien ir grūti. Kājas ātri pielejas, un izpumpējies kā balons.
Treneris Aleksandrs Starkovs spēlei piegāja nopietni, nevis ar hi-hi, ha-ha. Ir taktika, lai droša aizsardzība, viens otram palīdzam un nesabrūkam kā kāršu namiņš. Virkne no pretiniekiem vēl nesen bija futbolisti, tāpēc darbojas lielākā ātrumā, asākas kustības, domāšana. Mēs jau ierūsējuši.”
Futbols spārno
Ļoti labā noskaņojumā ar jokiem azotē pēc spēles bija Florāns Maludā, kura rēķinā 80 mači Francijas izlasē, UEFA Čempionu līgas trofeja ar Londonas “Chelsea” 2012. gadā.
“Lielisks vakars, laba organizācija. Vairākas reizes esmu ticies ar Vadimu, Eiropas čempionāta laikā runājām par šo pasākumu un piekritu atbraukt. Man tā ir lieliska iespēja, novērtēju uzņemšanu. Cenšos uzturēt sportisko formu, ik reizi, kad redzu zaļu zāli un stadionu, tas mani spārno, īpaši tagad, jo pandēmijas dēļ bija sarežģīti sanākt kopā. Rezultāts nav tik svarīgs šādās spēlēs, galvenais ir gūtie vārti līdzjutēju priekam. Patīkami, ka varējām godināt Latvijas leģendas, un esmu drošs, ka kopīgās vakariņās būs patīkama gaisotne,” teica bijušais pussargs.
Francijas vienībā “Metz” viņš pusi sezonas pavadīja kopā ar Jāni Ikaunieku.
“Jānis bija ļoti jauns. Atceros, ka viņam bija grūti, jo ieradās ziemā, bet centās un bija dažas iespējas spēlēt. Futbolists ar potenciālu, bet vienmēr ir savi apstākļi, komanda izkrita no augstākās līgas. Jānis ir lieliska personība,” norādīja Maludā.
Simbolisks bija mirklis, kad mača beigās Mihailu Zemļinski nomainīja 14 gadus vecais dēls Aleksandrs. “Ceru, ka viņš nākotnē iekļūs izlasē un spēlēs cienīgi. Trenējas “Rīgas Futbola skolā”, labais aizsargs.
Gribētos, lai rezultāti būtu labāki, bet tēvs vienmēr tā skatās, viņš pats saprot, ka daudz un ilgi jāstrādā. Domāju, ka šovakar piedzīvotais būs ļoti labs stimuls, uzspēlēja ar tādām zvaigznēm, realizēja pēcspēles sitienu, tas dos lielu iedvesmu,” tā Latvijas izlases ilggadējais kapteinis Zemļinskis.
Latvijas komandas vārtos azartisks bija Aleksandrs Koļiņko, tāpat arī Andrejs Piedels, kurš 50 gadu vecumā pēcspēles sitienu sērijā vārtos lēkāja kā kaķis. Arī tajā ar 5:3 uzvarēja pasaules komandas pārstāvji.
Latvijas Futbola savienība tika dibināta 1921. gada 19. jūnijā. Simtgades svinības tika ievadītas ar Latvijas un Vācijas izlašu pārbaudes maču jūnijā, skaista kulminācija būtu “Rigas” iekļūšana UEFA Konferences līgas grupu turnīrā.
Kvalifikācijas pēdējās, ceturtās kārtas pirmā spēle mājās pret Gibraltāra “Lincoln Red Imps” noslēdzās neizšķirti 1:1, atbildes spēle ceturtdien.
