Militārā parāde Maskavā: lepnums par uzvaru vai drauds pasaulei? 9
Maskavas Sarkanajā laukumā 9. maijā notika vērienīga militārā parāde, pieminot 70. gadskārtu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, piedaloties 16 000 karavīru, vairākiem simtiem bruņutehnikas vienību un lidaparātu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā pateicās arī Rietumu sabiedrotajiem par viņu ieguldījumu nacisma sagrāvē, taču vairākums rietumvalstu vadītāju boikotēja Maskavā notiekošās svinības, protestējot pret Krievijas veikto Krimas aneksiju un karadarbību Ukrainā. Vācijas kanclere Angela Merkele bija paredzējusi vakar ierasties Maskavā, lai noliktu vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Parādi kopā ar Putinu vēroja Ķīnas, Indijas, Ēģiptes, Dienvidāfrikas, Mongolijas, Vjetnamas, Zimbabves, Venecuēlas, Kubas, dažu Viduseiropas valstu līderi, kā arī ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns. Goda viesis parādes tribīnē pie Krievijas prezidenta Putina labās rokas bija Ķīnas prezidents Sji Dziņpins. Parādes vērotāju vidū nebija Rietumu politiķu, toties zīmējās Holivudas grāvēju zvaigzne un spēka mitriķis Stīvens Sīgals, kurš vairākkārt ticies ar Putinu un slavējis viņa “stingro roku”.
[wrapintext][/wrapintext]
Militārās tehnikas demonstrācija Sarkanajā laukumā bija iespaidīga, atzīmē Rietumu plašsaziņas līdzekļi, taču vēl vairāk manāma bija antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāju prombūtne, kas nevēlējās būt klāt tās valsts armijas slavināšanā, kas jau gadu piedalās karadarbībā pret Ukrainu. Uzrunā pirms militārās parādes Putins pārmeta bijušajiem sabiedrotajiem “centienus radīt vienpolāru pasauli, kas grauj ilgtspējīgu globālu attīstību”, atkārtojot savus agrākos izteikumus ar apsūdzībām ASV vēlmē uzspiest savu gribu citām valstīm. “Rietumvalstis apsūdz Krieviju prokrievisko separātistu kaujinieku atbalstīšanā karadarbībā pret Ukrainas valdības spēkiem Austrumukrainā, kur jau gājuši bojā aptuveni septiņi tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā miljons bijuši spiesti doties bēgļu gaitās,” raksta avīze “The Independent”.
Otrā pasaules kara upuru piemiņas ceremonijā Kijevā pretsparu Kremlim deva Ukrainas prezidents Petro Porošenko: “Mēs nekad vairs neatzīmēsim šo dienu pēc Krievijas scenārija, kas aukstasinīgi izmanto mūsu uzvaras dienu savas ekspansioniskās politikas attaisnošanai, savu kaimiņu turēšanai savā orbītā un impērijas atjaunošanā.” “Krievija atzīmēja savu uzvaras dienu ar Svētā Georga lentītēm pie tankiem un svinību dalībnieku apģērba, taču šīs lentītes bija arī pie prokrievisko kaujinieku uniformām Austrumukrainā,” atzīmē “The Independent”.
Kremļa propagandas mīts, ka Krievija varēja uzvarēt Otrajā pasaules karā arī bez Ukrainas, ir cinisks un netaisnīgs attiecībā uz sešiem miljoniem sarkanās armijas rindās karojušo ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidents. Pēc viņa teiktā, tas tiek darīts tikai ar vienu mērķi – “lai krievu tautas acīs pamatotu un attaisnotu savu noziegumu – Krievijas agresiju pret Ukrainu”. “Parādē Maskavā demonstrēts bruņojums, kas tiek izmantots karadarbībā Doņeckā, tāpēc Ukraina noraidīja uzaicinājumu piedalīties šajā parādē,” teica Porošenko. Parādē kādas vienības karavīri bija tērpti Krievijas armijas jaunajās uniformās, kurās esot maršējuši tā dēvētie pieklājīgie ļaudis, kas militārās formās bez pazīšanas zīmēm pērn sagrāba Ukrainai piederošo Krimas apgabalu.
Krievijai demonstrējot savu jaunāko militāro tehniku parādē Maskavā, Ziemeļkoreja paziņojusi par jaunas no zemūdenes palaižamas ballistiskās raķetes veiksmīgu izmēģinājumu. Raķetes izmēģinājumu esot personīgi pārraudzījis līderis Kims Čenuns, kurš neieradās uz parādi Maskavā, bet uzslavēja savas valsts militāristus par “pasaules līmeņa stratēģiskā ieroča izveidi”. Pagaidām nav neatkarīga apstiprinājuma raķetes izmēģinājumam, kas būtu liels izrāviens Phenjanas raķešu programmā. No zemūdenēm palaižamu raķešu izstrāde Ziemeļkorejas kodoldraudus paceltu jaunā līmenī, jo tā savas raķetes varētu izvietot ārpus Korejas pussalas.
