Svinēt tā, lai jūtam – tie ir mūsu svētki 0
Sandra Kalniete, pirms vairāk nekā 10 gadiem sarakstot grāmatu Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū, pierādīja, ka ar ēdienu var stāstīt dzīvi. Padomju pieticībā kā visas saimnieces cītīgi konservējusi visu, ko vien varējis, laikā, kad vēl bijusi vēstniece, pati piedalījusies smalku uzkodu gatavošanā oficiālajām pieņemšanām, bet vēl pirms dažiem gadiem ar lielām rūpēm gatavojusi vīra veselībai īpaši pielāgotas maltītes.
Tagad, kad mainījies ēdienu patērētāju loks – pēc tēva un vīra nāves, Sandra Kalniete dzīvo viena, tāpēc ikdienā ēd pēc iespējas vienkāršāk. “Gourmet restorāns manā dzīvē kādu laiku ir beidzies, un pēdējos gadus jau esmu pārgājusi no ēdnīcas uz stacijas bufeti,” par saviem līkločiem kulinārijas pasaulē joko politiķe. Izmeklētākus ēdienus gatavo vien tad, kad uzaicina ciemos draugus vai radus. Viņa ir pārliecināta – gatavot gardēžiem kaut ko labu iepriecina, tomēr neslēpj, ka patlaban reizēs, kad ciemojas mazdēls, labprāt ļauj savā virtuvē darboties viņam.
Svētkos īpašs galdauts un jaunas receptes
Sandras Kalnietes ģimenes lokā valsts svētkos galds allaž klāts ar īpašu 1931. gadā viņas vecvecmāmiņas un vecmāmiņas rišeljē tehnikā izšūtu galdautu. Lai arī vietām tas lāpīts, seno galdautu izdevies saglabāt vairāk nekā 90 gadu. “Mazgājot galdautu, apzināti nelietoju spēcīgas sadzīves ķīmikālijas, galdautu lietoju reizi gadā un glabāju speciāli pašūtā balta auduma spilvendrānā. Šo galdautu atstāšu mantojumā mazdēla sievai cerībā, ka viņa to saudzīgi lietos un glabās saviem bērniem. Praktiskā funkcija šādam galdautam ir maza, bet, apzinoties, ka to darinājušas manas dzimtas ceturtās un trešās paaudzes sievietes… Tas man ir ļoti nozīmīgs,” teic Eiropas Parlamenta deputāte.
No ēdieniem visvairāk ar Latviju Kalnietes kundzei saistās kartupeļi ar siļķi un biezpienu, arī miežu bukstiņputra. Tomēr valsts svētki ir reize, kad parasti izmēģināta kāda jauna recepte, kas šķitusi iedvesmojoša. Toties regulāri mēģinājusi atrast desertu, kurā būtu nacionālās jeb valsts karoga krāsas. Pārtikas krāsvielu izmantošana neatbilst viņas pārliecībai, tāpēc dažnedažādos veidos izmantotas dzērvenes, upenes, mellenes, avenes. Tieši valsts svētkiem savulaik izdomāts deserts – melleņu un aveņu saldējuma torte. Latvijas svētkos galda rotai gatavotas gulošas kompozīcijas no tumšsarkanām un baltām mārtiņrozēm.
Svarīga kopābūšana
“Nacionālās tradīcijas un vērtības, kas mums katrai tautai un valstij piemīt, ir ļoti liela bagātība, pret kuru vajag izturēties ar lielu cieņu. Tuvinieku un domubiedru kopābūšana Latvijas dzimšanas dienā ir ļoti nozīmīga. Un ne jau maltīte ir būtiskākā. Svarīgi svinēt tā, lai jūtam – tie ir mūsu unikālie svētki, un mēs apzināmies savas valsts vērtību. Latviešiem vēlu nejusties kā nabadziņiem un nevaimanāt, bet būt lepniem par savu valsti un ar augstu paceltu galvu skatīties nākotnē,” klāsta Sandra Kalniete. “Vienlaikus mani vienmēr uztraucis, ka Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ir mēģinājumi sludināt – nacionālais ir vienreizīgais un pareizais, bet eiropeiskais – svešs. Bet tas nav svešs! Mēs Eiropā dzīvojam ļoti cieši, un valstu kultūras, tradīcijas veidojušās vēstures griežos, savstarpējā mijiedarbībā un līdzās pastāvot. Līdz ar to nacionālā un eiropeiskā kultūras daļa ir ļoti organiski savītas. Pretnostatīt Latviju Eiropai, lai cik lipīgs šis paradums būtu, nav pareizi.”
Padomi – IESAKA SANDRA KALNIETE
*Steiga nav labs sabiedrotais virtuvē, bet daudziem ikdiena ir steidzīga un gatavošanai neatliek daudz laika. Tāpēc var noderēt karstā gaisa krāsniņa, tā ir ļoti praktiska ierīce nevaļīgajiem – ieliec produktus, ieprogrammē, un pēc brīža viss jau gatavs.
*Brīnišķīga garšviela ir Kajenas pipari, ko var pievienot gan zupām, gan mērcēm un pat desertiem. Tie ir ļoti spēcīgi, tāpēc saimniecei jāiemācās tos pievienot ēdienam – pat ne šķipsniņu, bet ārkārtīgi nedaudz. Labāk pielikt atkārtoti vēl mazliet nekā pielikt par daudz. Kajenas piparu īpatnība ir tā, ka pirmajā kumosā tos pat nejūt – dzirksts piesitiens uz mēles parādās tikai pēcgaršā. Ja to būs pielikts par daudz, tie nevis uzdzirkstīs, bet nomāks ēdiena garšu un vienkārši dedzinās. Toties, notrāpot īsto daudzumu, tas ļauj ēdiena garšai atplaukt.
Ķirbja biezzupa ar kvinojas putraimiem
*1,5 kg ķirbja
*100 g kvinojas
*4 žāvēta bekona šķēles
*40 g sviesta
*1 ēdamkarote olīveļļas
*gabaliņš kanēļa mizas
*4 kardamona graudiņi
*2 krustnagliņas
*1 tējkarote cukura
*sāls, pipari
*1,5 l vistas buljona
Ķirbi sagriež vidēja lieluma gabalos. Dziļā cepešpannā izkausē sviestu un maisot apcep ķirbi. Vistas buljonu uzkarsē un pārlej ķirbim tā, lai būtu apsegts. Pievieno cukuru, kardamonu, kanēli, piparus, krustnagliņas un visu pusstundu sautē cepeškrāsnī 160 grādos. Tad krustnagliņas, kanēļa mizu izņem un atstāj virumu atdzist. Atdzisušu sablendē, līdz iegūta viendabīga konsistence. Biezzupu lej atpakaļ katlā un maisot uz lēnas uguns uzkarsē līdz pirmajam burbulim.
Pannā saliek bekona šķēles un uz lēnas uguns cep 15 minūtes. Liek uz papīra dvieļa liekajiem taukiem notecēties. Kvinoju liek vēsā ūdenī, uzvāra un atstāj virt 7–9 minūtes. Putraimam vidū vēl jābūt stingram. Pannā izkausē sviestu, pielej eļļu un uzvārīto kvinoju vidējā karstumā brūnina 4–5 minūtes. Kvinojas vietā var izmantot irdeni vārītas grūbas.
Sakarsētā zupas terīnē lej ķirbja zupu, katrā šķīvī liek ēdamkaroti kvinojas putraimu, kaudzītē iespiež bekona šķēlīti un uzmaļ nedaudz piparu.
Melleņu aveņu saldējums
*350 g melleņu
*350 g aveņu
*150 g cukura
*250 ml saldā krējuma
*2 ēdamkarotes brendija
*puscitrona sula
*200 g bezē cepumu
Mellenes un avenes atsevišķi sablendē. Avenes izberž caur cietu. Biezeņus sajauc, piespiež citrona sulu un pieber cukuru. Lej saldējuma mašīnā. Kad sāk biezēt, pievieno aizputotu saldo krējumu. Vēl pēc kādām 10 minūtēm pielej brendiju. Maisa, līdz saldējums sabiezējis. Nelielā tortes formā liek pusi saldējuma, izlīdzina un pārdrupina ar palielām bezē cepumu drupatām aptuveni centimetra biezumā. Tad uzmanīgi, lai neizjauktu bezē drupatu kārtu, pārklāj ar atlikušo saldējumu un liek saldētavā sastingt.
Aveņu vietā var izmantot arī zemenes.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte
“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visu vērtēju caur drošības prizmu. Apzinos, ka tas, kas notiek Ukrainā, vistiešākajā veidā iezīmē mūsu valsts un visas Eiropas likteni. Tāpēc drošības jautājums ir mana prioritāte darbam Eiropas Parlamentā.”
*Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999. gada.
*Pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā (EP), turpina darbu Ārlietu komitejā, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja.
*ETP frakcijā ilggadēji strādā ar ārlietu jautājumiem. Šajā EP sasaukumā ievēlēta par ETP frakcijas Ārpolitikas darba grupas vadītāja vietnieci un strādā ar jautājumiem, kas ir INTA darba kārtībā, to skaitā ar dokumentiem par ES finansiālo un ekonomisko palīdzību Ukrainai.
*Strādā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā un ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā, kā arī turpina darbu EP vēstures grupā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
