Turbānā un Jāņu vainagu galvā! Latviešu tradīciju un jogas satikšanās 1
Ieraugot turbānā tērptu Jāņu svinētāju, dažs labs varētu justies savādi, vēl kāds uzskatīt to par latvisko svētku zaimošanu. Atšķirīgais vienmēr mulsina. Tomēr citādo der mācīties saprast un pieņemt, jo tikai tā varam pastāvēt šajā strauji mainīgajā pasaulē. Arī vasaras saulgriežus var svinēt nedaudz citādi, nekā tradicionāli ierasts, – tas netraucē izbaudīt enerģētiski spēcīgo laiku.
“Svētku rituālam nav jābūt tikai pēc vienas noteiktas un mums zināmas piegrieztnes. Līdzīgi kā pamazām mainās mūsu izpratne par latviešu tradicionālo ēdienu, arī vasaras saulgriežu svinēšanas rituāls var iegūt daudz plašāku skanējumu. Tas ir dzīvs, nevis sastindzis, iet līdzi laikam. Galvenais ir atcerēties jēgu, par ko ir Jāņu stāsts,” uzsver psiholoģe un psihoterapeite Indra Majore-Dūšele.
Viņa ar vīru psihoterapeitu Sandi Kristaru Dūšeli un domubiedru kopu savulaik organizēja starptautisku jogas un mūzikas festivālu. Tas tiek rīkots tieši vasaras saulgriežu laikā, kas iezīmēts dabas ciklā, nevis mūsdienu kalendārā. Interesanti, ka tā dēvētajā īstajā dienā allaž ir labs laiks un nelīst. To apstiprina arī folkloristi un visi pārējie, kuri izvēlas piedzīvot Jāņus pāris dienu pirms oficiālajiem svētkiem. “Daba kaut kādā veidā saregulē šo kārtību, lai Jāņu brīnums varētu notikt,” – tā Indra.
Pasākumā pulcējas jogas pasniedzēji un interesenti no dažādām pasaules valstīm. Festivālā var pieredzēt gan latviešu tradicionālo Jāņu rituālu, gan indiešu uguns rituālu, gan jogu un meditācijas.
Mūžīgais un ritums
“Saulgriežu svinēšanas stāsts attiecas uz jebkuru kultūru un tautu. Tas vēsta par dabas cikliskumu – dzīvības un nāves ciklu, dabas ritmu, saules ritu.”
Dabas cikls ir mūžīgs un nemainīgs. Dabā ir gan ziemas miers, sastingums, šķiet, ka viss dzīvais zudis, gan pavasarī, neraugoties ne uz ko, viss atkal sāk augt un zaļot… Britu profesors Kenets Robinsons, pasaules autoritāte radošuma un izglītības jomā, minējis piemēru par tuksnesi. Reiz kādā Meksikas tuksnesī piepeši uznācis pamatīgs lietus, nolijis neiedomājams ūdens daudzums, un pēc pāris nedēļām – neticami! – viss tuksnesis uzziedējis! Dabā visur ir dzīvība, pat ja šķiet, ka ir miris un tukšs.
“Jāņu svētku rituāli mums skaidri pasaka – cilvēka dzīve rit kopā ar dabas cikliskumu. Gribētos jau domāt, ka esam varens radības kronis, taču dabas kārtība risinās ārpus ļaužu gribas vai varas. Tehnoloģijas attīstās strauji, auļojam lieliem soļiem, bet dabas ciklu vienalga nespējam iespaidot. Tomēr mēs drīkstam šajā mūžīgajā spēlē piedalīties kā dabas daļa. Izturēties cieņpilni. Būt pazemībā par to, ka kāds to visu un arī mūs ir radījis, un tas patiesi ir skaisti.Tieši sapratne, ka esam līdzdalīgi dabas procesā, piešķir Jāņiem īsto, rituālo garšu,” uzsver psiholoģe.
