Rīgā, Jelgavā un Katlakalnā svinēs Baltu vienības dienu 0
Rīgā iedegs uguns skulptūras
Sestdien, 22. septembrī, plkst. 19 Rīgā, AB dambī, notiks Baltu vienības dienai veltīts pasākums. Tā laikā tiks iededzinātas trīs īpaši veidotas ugunszīmes, kā arī notiks Rīgas folkloras kopu “Banga”, “Grodi”, “Vilkači” un dūdu un bungu mūzikas grupas “Auļi” koncerts, informē Rīgas Dome.
Latvijas ugunszīmi veidos māksliniece Maija Puncule, Lietuvas – mākslinieki Vitauts un Ķestutis Musteiķi, bet prūšiem veltītās ugunszīmes autors ir spāņu mākslinieks Jordi NN.
Vislielākā – astoņus metrus augsta – būs Lietuvas mākslinieku veidotā ugunszīme “Zalktis”. Tās veidotāji Vitauts un Ķestutis Musteiķi ir vieni no pazīstamākajiem dažādu vides objektu māksliniekiem Lietuvā.
Savukārt latviešu ugunszīme “Ozols un liepa” tiks veidota stilizētu minēto koku lapu formā. Aizdedzot zīmi, tā sāks lēni celties augšup, lai sakļaujoties veidotu vienotu veselumu. Ugunszīmes autore ir Maija Puncule, kura veiksmīgi piedalās dažādos vides mākslai veltītos pasākumos.
Trešo ugunszīmi “Sakrālā pasaule” veidos spāņu mākslinieks Jordi NN, kurš pēdējos gados ir ļoti pieprasīts uguns skulptūru mākslinieks Baltijas valstīs, Taivānā un citur pasaulē.
Jelgavā rīkos kāzas baltu stilā
Jelgavā Baltu vienības dienas sāksies 22. septembrī plkst. 10 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ar plāksnes atklāšanu par godu Jelgavas vīriešu ģimnāzijas audzēkņiem-lietuviešiem, kuri 1918. gada 16. februārī parakstīja Lietuvas neatkarības aktu. Plkst. 11.30 sāksies konference “Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē”.
Savukārt Jelgavas reģionālais tūrisma centrs Baltu vienības dienā plkst. 11 un 14 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī piedāvā noskatīties režisoru Ernesta Samsona un Viktorijas Jonkutes dokumentālo filmu “Tuvāk zemei viņpus upes”, kurāatspoguļota latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka un lietuviešu dzejnieka Vlada Brazjūna draudzība. Filmas demonstrēšanas laikā plkst. 11 būs iespēja tikties ar vienu no filmas režisoriem – V. Jonkuti.
Plkst. 13 torņa izstāžu zālē notiks lietuviešu daiļamatnieces, papīrgriezumu meistares Julijas Daniļauskienes (1926–2009) darbu izstādes “Simboli un zīmes Julijas Daniļauskienes papīrgriezumos” atklāšana. Izstādē apskatāmie daiļdarbi – ornamentiskas zīmju struktūras, stilizēti senie baltu simboli un zīmes aicina izstādes apmeklētājus rast baltu zīmju interpretācijas un ieraudzīt to sakrāluma auru, kas tās ieskauj. Izstāde būs apskatāma līdz 31.oktobrim.
Savukārt plkst. 15 visi interesenti aicināti Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā vērot teatrālu uzvedumu – etnogrāfisku rituālu “Kāzas”, kur varēs iepazīt 13. gadsimta lietuviešu kāzu tradīcijas – līgavas atvadu vakaru, līgavaiņa ierašanos līgavas mājās un laulību ceremoniju folkloras kopas “Reda” (Šauļi) izpildījumā, kā arī 18. gadsimta latviešu kāzu tradīcijas – mičošanas rituālu folkloras kopas “Dimzēns” vadībā.
Uzvedums sniegs priekšstatu par baltu kāzu tradīcijām, vērojot divu baltu tautu dažādu gadsimtu kāzu uzvedumu. Skatītājiem būs iespēja ne tikai līdzi dziedāt un iziet dančus, bet arī nogaršot nacionālos kāzu ēdienus.
Baltu vienības diena tiek atzīmēta, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos Saules kaujas notikumus, kad zemaiši un zemgalieši kopīgi sakāva Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus.
Turlavā un Katlakalā kurs ugunskurus
Turlavā sestdien, 22. septembrī, plkst. 18 apvienos rudens saulstāvju un Baltu vienības dienas svinības. Gaidāms uguns rituāls un tradicionālie danči, kurus ierādīs Rīgas Danču kluba un Ogres Danču kluba biedri.
Sestdien plkst. 19.30 uz Baltu Vienības dienu svinībām aicina arī Katlakalna folkloras kopa “Rāmava”. Pie Katlakalna kultūras nama sāksies lāpu gājiens, kurš aizvedīs līdz Sauliešu pilskalnam, kur plkst. 20 tiks iedegta Baltu vienības uguns.
Tērvetē – vēsturisko kauju rekonstrukcijas
Tērvetē pie pilskalna plkst. 14 norisināsies 20.gadsimta vēsturisko kauju rekonstrukcijas, kas būs veltītas 1918. gada atbrīvošanas cīņām brīvvalsts tapšanas posmā. Savukārt plkst.16 plānotas kaujas, kuras saistītas ar Otrā pasaules kara notikumiem, un tiks atainotas 1944.gada aizsardzības kaujas Kurzemē.
Kauju inscenējumos piedalīsies aptuveni 90 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Abu kauju starplaikos paredzēta militāras tehnikas, Pirmā un Otrā pasaules kara vieglo un smago transportlīdzekļu, ieroču ekspozīcijas apskate.
