Svinam VEF 100! Rūpnīcas futbola komandas vēstures spožākās lappuses 0
Izdevniecībā “Latvijas Mediji” laista klajā monogrāfija divās grāmatās par VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības”.
“2019. gada 10. jūnijā aprit simt gadi kopš VEF dibināšanas. Pēc bijušā ražošanas apvienības VEF ģenerāldirektora Ivara Braža iniciatīvas tapusi monogrāfija, kurā aptverts laika posms no Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas izveidošanas līdz VEF praktiskai likvidācijai 20. gadsimta 90. gados. Ceram, ka šī monogrāfija ļaus nākamajām paaudzēm iepazīties gan ar faktiem, dokumentiem un statistiku, gan arī saglabāt atmiņā stāstus par personībām, kuru dzīves un darba ritums ir bijis saistīts ar VEF,” raksta monogrāfijas zinātniskais redaktors, Dr. oec. Juris Binde.
Monogrāfijas autori ir bijuši saistīti ar VEF, un notikumu atspoguļojums no tiešo dalībnieku redzesviedokļa rada nepastarpinātas klātbūtnes efektu.
Sagaidot VEF jubileju, piedāvājam ieskatu grāmatā un ražotnes spožākajos brīžos.
Fragments no Arņa Lāča nodaļas “VEF Sporta kluba vēsture”, monogrāfija “Nezūdošās vērtības”, kas veltīta VEF simtgadei.
Futbola attīstībai rūpnīcā saknes atrodamas jau 1934. gadā, kad VEF komanda izcīnīja uzvaru ierēdņu meitarsacīkstēs.
1936. gadā sekoja uzvara Rīgas meistarībā. No tālaika futbolistiem jāmin Latvijas trīskārtējais meistars Oskars Peilis, Dambergs, Antens, Skuja, Krotovskis un treneri Herberts Baumanis, Rūdolfs Štancels. Vēlāk uz VEF komandu pārnāca Kārlis Freimanis, vārtsargs Viktors Vizla un Latvijas izlases uzbrucējs Jānis Rozītis, kurš pārstāvēja Latviju 1936. gada ziemas
Futbolisti trenera Karla Graupera vadībā 1939. gadā izcīnīja tiesības VEF komandai spēlēt Virslīgā. Čempionāts nenoslēdzās, jo sākās karš.
Arī pēckara periodā futbolistus kādam vajadzēja organizēt treniņiem un spēlēm. Tāds vīrsbija Rolands Kārkliņš, kurš VEF sāka strādāt 1945. gadā. Pēc profesijas Rolands bija atslēdznieks, vēlāk pārkvalificējās un kļuva par augstas klases slīpētāju instrumentu rūpnīcā.
R. Kārkliņš vadīja futbola sekciju un pats pēc darba labprāt nodarbojās ar sportu. Viņš rakstīja rūpnīcas avīzē par futbolu, analizēja spēles, atsevišķu futbolistu sasniegumus, bija Sporta kluba valdes loceklis un aktīvs darbinieks līdz 1991. gadam.
Komandai grūtā brīdī 1968. gadā galvenā trenera pienākumus pārņēma vefietis Zigfrīds Driķis, un viņa vadībā komanda spēja atgriezties augstākajā līgā. 1970. gadā VEF jau pārliecinoši pierādīja sevi kā vienu no vadošajām Latvijas futbola komandām.
Uzvaru kaldināšanā jātzīmē tādi spēlētāji kā Georgs Gražulis, Juris Šņore, Aleksandrs Agejevs, vārtsargs Oļegs Mališevs, Ivars Freibergs, komandas kapteinis Valdis Guts, Vjačeslavs Manuhins, Vladimirs Rimarjovs, Kārlis Raudiņš, Grigorijs Rožkovs, Jermakovs, Liepkalns, Jermoļenko, Edvīns Ozoliņš.
Tālaika lielākā zvaigzne VEF komandas sastāvā bija Georgijs Smirnovs, kurš uz VEF 1967. gadā pārnāca no “Daugavas” meistarkomandas.
Georgijs uzreiz iekļāvās Sporta kluba kolektīvā. Viņš bija gan treneris, gan spēlētājs, kurš ar savu pieredzi un meistarību sniedza neatsveramu palīdzību VEF komandas izaugsmē. Viņa vadībā komanda 1974., 1975. un 1983. gadā izcīnīja LPSR čempiona futbolā nosaukumu.
Klubā Smirnovu visi draudzīgi godāja par Gošu. Neskatoties uz savu statusu un to, ka viņš bija viens no tālaika pazīstamākajiem sportistiem Latvijā, Georgijs bija ļoti vienkāršs. Ar savu humoru, sirsnību un kritiskajiem spriedumiem viņš vienmēr un visur tika gaidīts un laipni uzņemts. Ja Georgijs piedalījās Sporta kluba “pasēdēšanās”, tas pārējiem bija liels gods un viņa spriedumi tika uzklausīti ar lielu interesi.
Georgijs savā sportista karjerā varēja lepoties ar trim gūtiem vārtiem vienā spēlē pret Maskavas “Dinamo”, kad pretinieku komandas vārtus sargāja Ļevs Jašins – tālaika vārtsargs numur viens pasaulē.
Futbolistu reitingā Georgijs tika nostādīts līdzās tādām pasaules futbola zvaigznēm kā brazīlieši Pelē (Edson Arantes do Nascimento), Garinča (Manuel Francisco dos Santos) un portugālis Eisebio (Eusébio da Silva Ferreira).
G. Smirnova gūtos trešos vārtus tiesnesis gan neieskaitīja, tomēr futbola līdzjutēju vidū trīs gūtie vārti tika ilgi apspriesti un analizēti. Tiesneša taisnība palika tiesneša ziņā. “Daugava” zaudēja ar rezultātu 2:3, bet pie labvēlīga iznākuma varēja ieņemt godalgotu vietu PSRS čempionātā.
Grāmatu “VEF. Nezūdošās vērtības” var iegādāties Latvijas grāmatu veikalos un LA.lv e-grāmatnīcā.
Grāmatas tapušas, pateicoties LMT un VKKF.
