Svinam VEF 100! Kārlis Irbītis un VEF lidmašīnas 2
Izdevniecībā “Latvijas Mediji” tapusi un drīzumā nāks klajā monogrāfija divās grāmatās par VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības”.
“2019. gada 10. jūnijā aprit simt gadi kopš VEF dibināšanas. Pēc bijušā ražošanas apvienības VEF ģenerāldirektora Ivara Braža iniciatīvas tapusi monogrāfija, kurā aptverts laika posms no Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas izveidošanas līdz VEF praktiskai likvidācijai 20. gadsimta 90. gados. Ceram, ka šī monogrāfija ļaus nākamajām paaudzēm iepazīties gan ar faktiem, dokumentiem un statistiku, gan arī saglabāt atmiņā stāstus par personībām, kuru dzīves un darba ritums ir bijis saistīts ar VEF,” raksta monogrāfijas zinātniskais redaktors, Dr. oec. Juris Binde.
Monogrāfijas autori ir bijuši saistīti ar VEF, un notikumu atspoguļojums no tiešo dalībnieku redzesviedokļa rada nepastarpinātas klātbūtnes efektu.
Grāmatas tapušas, pateicoties LMT un VKKF.
Sagaidot VEF jubileju, piedāvājam ieskatu grāmatā un ražotnes spožākajos brīžos.
Fragments no Jāzepa Ločmeļa darba “VEF – mans liktenis”, kas iekļauts “Nezūdošajās vērtībās”.
Kārlis Irbītis un VEF lidmašīnas
Viens no VEF 30. gadu fenomeniem bija lidmašīnas. To konstruktors Kārlis Irbītis dzimis 1904. gada 14. oktobrī Lādes pagastā Ziemeļvidzemē. Irbīšu ģimene 1908. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Čiekurkalnā. Pirmo reizi lidmašīnas lidojam Kārlis redzēja 10 gadu vecumā – tas bija sacīkšu lidojums 1914. gada pavasarī no Pēterburgas uz Rīgu.
Pēc dažiem gadiem Čiekurkalna tuvumā tika iekārtots krievu armijas lidlauks. Kārlim bija iespēja tuvāk iepazīties ar lidmašīnām.
Par viņa dzīves sapni kļuva lidaparāti – lidojoši pa gaisu, virs ūdens un arī zem ūdens.
Kārlis caurām dienām zīmēja fantastiskus zīmējumus un daudz lasīja. 1921. gadā Kārlis iestājās tehnikumā; diplomprojektā viņš projektēja 100 zirgspēku četru cilindru motoru.
1924. gadā K. Irbītis iestājās “Latvijas Aeroklubā”. Šeit viņam radās pirmā iespēja rekonstruēt avārijā cietušās lidmašīnas, kā arī konstruēt pašam savas. Tika gūta pieredze par lidmašīnu motoru un korpusu uzvedību dažādās situācijās (vibrācija, apledojums, karburatoru aizsērējums u. c.).
1934. gadā K. Irbītis iestājās darbā VEF Mehānikas nodaļā. Viņa pienākumi bija dažādi – traktora dzinēja nomaiņa pret dīzeli, laivas motoru un ventilatoru konstruēšana. 1935. gada pavasarī viņš ierosināja sākt VEF ražot “Ikara” tipa lidmašīnas aizsargu aviācijas un “Latvijas Aerokluba” vajadzībām. VEF galvenais inženieris Juris Liepiņš priekšlikumam piekrita.
Lidmašīnas solīja VEF labu reklāmu. K. Irbītis uzsāka divvietīgas lidmašīnas projektēšanu.
Tās ātrumam vajadzēja būt 225 km/h. Pirmo reizi lidmašīnas korpusam un spārniem paredzēja lietot bērza koka saplāksni. Tikko pasaules tirgū bija parādījies organiskais stikls. Arī to K. Irbītis lietoja lidmašīnas konstrukcijā. Šī lidmašīna Kārlim Irbītim bija vienpadsmitā, un to nosauca par I-11.
1936. gada februārī notika lidmašīnu spārnu pārbaude, jūnija sākumā – lidmašīnu nokrāsoja. Spilves lidlaukā lidmašīnu nogādāja 23. jūnijā. Pirmie lidojuma mēģinājumi parādīja, ka lidmašīnas ātrums bija 229,3 km/h (toreiz pasaules rekords četrlitru motoru cilindriem). Jūlijā lidmašīna saņēma reģistrācijas burtus YL-AAX.
1936. gada 15. augustā notika lidojums no Rīgas uz Kauņu. Lidotājam Kārlim Bandeniekam līdzi bija VEF jaunākais radiouztvērēja modelis, kura korpusu bija konstruējis Kārļa brālis Ādolfs. Sekoja analoģiski lidojumi uz Tallinu un Londonu, bet K. Irbītis jau uzsāka nākamās lidmašīnas I-12 konstruēšanu.
Tika apspriesta iecere VEF būvēt kara lidmašīnas.
Parīzes 1937. gada izstādē K. Irbīša lidmašīnas I-12 makets saņēma Goda diplomu (Diplôme d’Honneur). Piedaloties Starptautiskās aviācijas federācijas rīkotajās sacīkstēs Parīzē un Londonā, lidmašīna I-12 guva labus rezultātus.
1938. gadā VEF uzsāka lidmašīnu I-15 (divu variantu – 15a un 15b) būvdarbus. Aviācijas pulka Bruņojuma nodaļa izrādīja lielu interesi par abiem I-15 variantiem un projektējamo iznīcinātāju. Tika apsvērts jautājums par jaunas lidmašīnu rūpnīcas celtniecību Ropažu muižas tuvumā. VEF tika uzdots izpētīt apkārtni un apmērīt jauno lidlauku. Kārlis Irbītis un Kārlis Dreijers izstrādāja jaunās rūpnīcas ģenerālplānu. Bija paredzēta arī vieta aerodinamiskajam tunelim. Rūpnīcas un lidlauku būvi vajadzēja pabeigt līdz 1940. gada rudenim.
1939. gadā Latvijā sākās Latvijas kara aviācijas vienplākšņu ēra. VEF saņēma daudzus pasūtījumus. Visu 1939./1940. gada ziemu VEF darbnīcās noritēja spraigs darbs. Tika būvētas sešas SV-5, sešas I-17, divas I-18 un I-16 prototips. Neviena no šīm lidmašīnām, izņemot I-16, netika pabeigta līdz Padomju Savienības iebrukumam.
Grāmatas izdošanu atbalsta:
