Foto: LETA

Guntis Kalme: Jāatmet bezpersoniskais “šī valsts” un jālieto “mana valsts” 19

Guntis Kalme, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Vārds svētki nāk no svēts, tātad no augstākām vērtībām. Svētkos skatām dzīvi lielākos mērogos nekā ikdienā. Gribam būt līdzdalīgi svētku dziļākajai būtībai, aiz pārejošā skatīt to, kas nedrīkst pāriet un beigties. Cildinām pamatvērtības, kas veido mūsu patību, to, bez kā mēs neesam mēs.

Mūsu tauta ir izcīnījusi savu valstiskumu, topot par valstnāciju. Patriotu nedēļā to svinam. Valsts prezidents Egils Levits saka: “Latvija ir dibināta kā latviešu valsts. Ne krieviem, ne vāciešiem, nedz citām minoritātēm nebija vajadzības šo teritoriju nodalīt no Krievijas. Šī vajadzība bija tikai un vienīgi latviešiem. Latvija ir dibināta kā latviešu nācijas valstsgribas īstenojums, un bez latviešiem un latviskuma Latvijas valstij nav jēgas. Latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodu un latviskumu no visām 194 valstīm pasaulē nodrošina tikai un vienīgi Latvija.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Kārlis Skalbe reiz aicināja: “Nostāsimies ar abām kājām Eiropā!” Eiropa ir nācijvalstu kopība. Tās ir nācijas, kas izaugušas Rietumu kristīgajā tradīcijā.

Tāpēc Satversmes Ievadā rakstīts, ka mūsu vērtības ir latviskās un kristīgās. Abās mums jātop stipriem. Tāpēc jāatmet bezpersoniskais “šī valsts” un jālieto “mana valsts”. Un kā sava valsts tā katram Latvijas pilsonim jākopj un jāsargā. Pirmajiem cilvēkiem Dievs pavēlēja kopt un sargāt viņu dzimteni – Ēdenes dārzu (1Moz 2:15). Mums, latviešiem, tā ir Dieva dotā un svētītā Latvija.

Šogad nedrīkstam pulcēties svinībām lielos pasākumos, kā esam raduši. Bet varam svinēt savā sirdī, ģimenē, draugu lokā. Bija laiki, kad pat neiespējamos apstākļos partizānu bunkuros, gulaga nometnēs, vēlāk “hruščobu” dzīvokļos tauta atcerējās Valsts svētkus un lika svecītes pie Jāņa Čakstes pieminekļa. Latviešu vēlme pēc savas valsts nebija zudusi, tikai iegājusi zemdegās. Tā uzliesmoja atmodā.

Tāpēc ar pateicību atceramies visus, kuri kara un gara laukos cīnījušies par Latvijas brīvību. Jo tieši viņu veikuma dēļ ar prieku un lepnumu šonedēļ varam svinēt sevi kā valstsnāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.