Svina munīcijas gala sākums. Vai Eiropas Komisija radījusi sliktu likumprojektu? 4
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svins ir toksisks, par to neviens nešaubās. Svins ne tikai rada vides piesārņojumu, bet arī ar to var saindēties. Bojā iet putni, un tas var atstāt ietekmi arī uz cilvēka veselību. Svina izmantošana dažādiem nolūkiem tiek samazināta un pat izskausta, piemēram, svins vairs nav atrodams degvielā.
Tagad pienākusi arī munīcijas kārta.
Ūdensputnu medībās aizliegts
Latvijā svina munīciju aizliegts izmantot īpaši aizsargājamās teritorijās, medījot ūdensputnus, un neviens pret šo nosacījumu nav iebildis, to pieņemot kā svarīgu nosacījumu. Šajā gadījumā nosacījumi un kritēriji ir skaidri un saprotami – ir teritorijas, kur ne tikai aizliegts izmantot svinu saturošu munīciju ūdensputnu medībās, bet arī to turēt kabatā.
Šogad Eiropas Komisija (EK) ir ķērusies klāt šim jautājumam ar mērķi svina munīcijas izmantošanu ierobežot Eiropas Savienības teritorijā ar t. s. Ķimikāliju reģistrēšanas regulas (saīsinājumā no angļu valodas REACH) palīdzību.
Kopš pagājušā gada EK jau sagatavojusi divus priekšlikumus, kurus dalībvalstis noraidīja.
Trešais priekšlikums tika piedāvāts vērtēšanai jūnija beigās, un šajā gadījumā EK rīkoja rakstveida balsojumu REACH komitejā, kad katras dalībvalsts atbildīgā institūcija pauž savu viedokli, piekrītot vai nepiekrītot izstrādātajam normatīvā akta projektam. Latvijā par REACH regulas ieviešanu ir atbildīgs Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kuram, lieki teikt, nav nekādas kompetences attiecībā uz munīciju kā tādu, bet jānorāda, ka, konsultējoties ar nevalstiskajām mednieku organizācijām, tika panākta laba savstarpējā sapratne.
Slikts likums
EK priekšlikums paredz aizliegt gludstobra ieroča svina skrošu izmantošanu jebkāda veida šaušanā mitrājos. Tas nozīmē, regulējums attiektos ne tikai uz medībām, bet arī uz šautuvēm plašās mitrāju definīcijas dēļ.
Ar mitrāju EK saprot palienes, zāļu un kūdras purvu vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz sešus metrus.
Principā tas nozīmē, ka jebkura pielijusi peļķe, strūklaka vai paša rakts dīķis arī tiek uzskatīts par mitrāju.
Pat tad, ja būtu iespējams dabā saprast, kur sākas, kur beidzas mitrājs, problēmu rada vēl viens EK nosacījums – tiek noteikta 100 metru buferzona ap mitrājiem, kurā arī nedrīkstētu nedz izmantot, nedz arī transportēt svinu saturošu skrošu munīciju. Piedevām vēl priekšlikums nosaka, ka personai, kura tiek noķerta ar svina munīciju kaut vai tikai tuvāk par 100 metriem no mitrāja, būtu jāpierāda, ka viņa neatrodas medībās vai nav ceļā uz medībām.
Tas savukārt ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju, kas ir viena no pamattiesībām, kas nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Tāpat arī absurda ir situācija, ka saskaņā ar priekšlikumu ūdensputnus varētu medīt ar svinu saturošu munīciju ārpus mitrājiem.
Tāpat arī sanāk, ka persona jau kļūst par pārkāpēju, ja no seifa izņem svina munīciju un iziet pagalmā, kurā ir dīķis.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE), kura apņēmusies izskaust svina munīcijas izmantošanu ūdensputnu medībās, norāda uz to, ka EK sagatavojusi nekvalitatīvu un principā sliktu likumu, kuru ne tikai nav iespējams izpildīt, bet arī nav iespējams izkontrolēt. Kā būtu iespējams noteikt, cik metrus atrodies no mitrāja, ja, piemēram, mežā nemaz nav iespējams zināt, ka aiz egļu pudura pēkšņi uzradusies peļķe.
Šā un arī citu iemeslu dēļ FACE aicināja Eiropas mednieku organizācijas vērsties pie savas valsts atbildīgajām iestādēm ar lūgumu šo priekšlikuma redakciju noraidīt vai vienkārši atturēties no balsojuma, aicinot EK priekšlikumu uzlabot.
Mednieku viedoklis
Diskutējot par Eiropas Komisijas priekšlikumu, medniekus pārstāvošās organizācijas norādīja uz to, ka piekristu priekšlikumam, kas nosaka, ka jebkāda veida ūdensputnu medībās svina izmantošana būtu aizliedzama. Šis ir saprotams, izpildāms un arī izkontrolējams nosacījums.
Tāpat arī mednieku organizācijas norāda uz to, ka medību vajadzībām ražotāji piedāvā pietiekami daudz bezsvina munīcijas alternatīvu, bet attiecībā uz sportu, lidojošu mērķu šaušanu situācija ir ārkārtīgi bēdīga.
Vidēji uz 15 dažādiem svina munīcijas veidiem piedāvājumā ir tikai viens bezsvina munīcijas veids, tāpat arī praktiski nepastāv iespējas izvēlēties dažādus kalibrus, lādiņu lielumu un skrošu izmēru. Mednieku un šaušanas sporta organizācijas arī uzsver, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) sagatavotajā ziņojumā vispār nav veikts svina munīcijas aizlieguma ietekmes novērtējums attiecībā uz šautuvju darbību un sporta nākotni. Tas bija vēl viens arguments, kādēļ mednieki un sporta šāvēji iebilda pret esošo Eiropas Komisijas priekšlikumu.
Jānorāda, ka balsojums, kura termiņš bija 15. jūlijs, izgāzās, jo Čehija pieprasīja klātienes, nevis rakstisku balsojumu.
Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana tiek pārcelta uz nenoteiktu laiku.
Tomēr skaidrs ir viens – nākotnē medniekiem un sporta šāvējiem vajadzēs pilnībā atteikties no svina munīcijas izmantošanas. Atliek vien cerēt, ka līdz tam laikam munīcijas ražotāji piedāvās arvien efektīvākas alternatīvas pietiekami plašā klāstā.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
