Svilpojoša skaņa degunā, bet iesnu nav 0
Man šodien deguns tā kā čīkst, kā svilpo… Bērns par šādu neparastu un citiem sadzirdamu izpausmi mēdz pat sapriecāties, bet pieaugušais drīzāk kļūst aizdomīgs: nez, kas tam par iemeslu, vai tikai neesmu saslimis?! Kādēļ nereti ieelpā vai izelpā degunā rodas tāda kā svilpjoša skaņa? Kad par to vērts sākt uztraukties un meklēt mediķu palīdzību? Stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Gunta Sumeraga.
Kāpēc tā notiek?
“Jebkur, kur ir spējš elpceļu sašaurinājums, veidojas gaisa turbulence un parādās skaņa. Pieaugušajiem parasti svilpjoša skaņa rodas stipru iesnu laikā, kad ir deguna gļotādas tūska. Šāda īpatnēja skaņa degunā var parādīties arī tad, ja degunā radies kāds sašaurinājums,” skaidro otorinolaringoloģe.
* Ja saaukstējies neesi, iesnu nav, bet svilpšana tomēr rodas un turpinās, jādomā, ka degunā varbūt izveidojušies saaugumi, piemēram, pēc deguna traumas, stipra iekaisuma vai kādas operācijas.
* Šāda skaņa arī var rasties, ja izveidojusies deguna starpsienas perforācija, tas nozīmē – caurums deguna starpsienā. Parasti deguna starpsienas perforācija izveidojas, ja kombinējas divi faktori. Pirmais – bijusi kāda trauma, kas saistīta ar degunu, piemēram, sasitums, lūzums vai arī tas ir operēts. Otrais – šajā starpsienā ir pasliktināta asinsapgāde.
* Bērniem šo skaņu var rosināt svešķermenis, kas iekļuvis degunā, vai mazais pats to tur iebīdījis. Nereti bērni tā dara ziņkārības vai nezināšanas pēc.
* Vēl iespējams, ka deguna dobumā kaut kas aug – deguna polipi vai kāds jaunveidojums.
* Starp citu, deguna starpsienu var traumēt arī pats – ar pirkstu cītīgi mēģinot nāss dziļumā iztīrīt krozas jeb kreveles.
“Ja tomēr nekāda trauma nav bijusi, tad jādodas pie ārsta, lai izslēgtu tā dēvētās sistēmas saslimšanas, kas bojā deguna asinsvadus un pasliktina tā starpsienas asinsapgādi, piemēram, Vegenera granulomatozi, kas ir autoimūna saslimšana un skar arī citus orgānus,” piebilst daktere Gunta Sumeraga.
Kad jāmeklē palīdzība?
Pie ārsta jādodas, ja svilpjošā skaņa degunā turpinās ilgstoši, turklāt nav saistīta ar iesnām vai pēc iesnu izārstēšanas tomēr nepāriet.
Pirmais speciālists, kura konsultācija nepieciešama, ir otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts. Ārsts vispirms apskata degunu vizuāli, tad ar endoskopu atrod sašaurināto vietu. Ja tie ir nelieli deguna dobuma saaugumi, tos iespējams pārdalīt arī uzreiz, turpat ārsta kabinetā.
Kādus izmeklējumus veic?
Iespējams, tiek konstatēts, ka svilpjošā skaņa rodas tāpēc, ka izveidojusies deguna starpsienas perforācija, tātad caurums šajā starpsienā, taču nav zināms neviens traumējošs faktors, kas to izskaidrotu. Tādā gadījumā ārsts paņem biopsiju no deguna starpsienas perforācijas malām. Šāds izmeklējums nozīmē, ka tiek izmantota lokālā anestēzija, ko saņem pacients, bet ārsts ar speciālu instrumentu nokniebj mazu gabaliņu no audiem ap starpsienas perforāciju un nosūta to izmeklēšanai.
Papildus cilvēks tiek norīkots uz asinsanalīzēm, lai noskaidrotu, vai nav izmaiņas konkrētos rādītājos, kas varētu norādīt uz kādu no sistēmas saslimšanām. Iespējams, vajadzīga arī reimatologa konsultācija.
