Nopirku sviestmaižu ikrus… bez ikriem 3
“Nopirku sviestmaižu ikrus, bet burciņā kaut kāda negaršīga oranža masa, par ikriem to nenosauksi. Tikai mājās izpētīju, ka tie patiesībā nav ikri. Tā taču ir cilvēku maldināšana!” A. Dzenis Liepājā
Konkurences apstākļos katrs ražotājs cenšas izdzīvot, kā prot. Daži ražo dīvainus produktus un piedāvā tirgū kā patērētājam kaut ko pieņemamu un pazīstamu.
Sviestmaižu ikri – želatīns, aromatizētāji, krāsvielas… Garšo apšaubāmi, no ikru garšas ne miņas. Cena? Eiro par burciņu! Skaidrs, ikri nevar maksāt tikpat daudz kā maize. Sarkano ikru cena svārstās no 22 līdz pat 88 eiro kilogramā! Melnie ir vēl dārgāki. Taču reizēm gribas ticēt brīnumam, ka kāds 100 gramu ikru uzdāvinās par vienu eiro. Uz to arī ražotājs cer, piedāvājot tirgū šādu produktu.
Vienīgais risinājums ir būt modram un pirms jauna produkta iegādes izlasīt tā sastāvu. Kāpēc mūs tik bieži apmāna? Tāpēc, ka mēs to ļaujam. Bieži vien nelasām, kas ir produkta sastāvā, vairāk izvēlamies pēc cenas. Turklāt, iepazīstoties ar to, kas rakstīts uz etiķetes, jāpatur prātā nosacījums – ražotājam pirmā jānorāda sastāvdaļa, kuras produktā proporcionāli ir visvairāk. Ir daudz produktu, kurus pērkot varam viegli iekrist, lūk, daži no tiem.
Vispirms jau minētie sviestmaižu ikri – sarkanīgas želejas bumbiņas, kuras caur burciņas stiklu grūti atšķirt no īstiem ikriem.
Lielākoties visi jau zina, ka krabju nūjiņām ar krabju gaļu nav nekā kopīga, iekšā vien zivs baltā gaļa (iegūta no mazajām zivtiņām, tās samaļot un masu pēc tam vairākkārt skalojot; tā ir zivs olbaltumvielu masa, saukta par surimi), pievienoti aromatizētāji, saldinātāji, krāsvielas, sastāvā daudz E vielu. Tas nav produkts, ko lietot ikdienā!
Lielveikalos piedāvātā saldētā krabju gaļa arī gatavota no surimi, lai gan uz iepakojuma lieliem burtiem rakstīts Krabju gaļa un apakšā ar pavisam maziem burtiem – imitācija. Plus daudz E vielu, uzlabotāju un citu pārtikas piedevu.
Desās par pāris eiro kilogramā gaļas, kādu to iztēlojamies, ir visai maz. Ja vien patērētājs redzētu, no kādas pelēkās masas (tie ir no kauliem vai mājputnu liemeņiem mehāniski atdalīti gaļas atlikumi) kopā ar garšas pastiprinātājiem un krāsvielām ražo lētos cīsiņus, sardeles un desas, diezin vai viņš spētu tos ieēst.
Ja nepievērš uzmanību produkta sastāvam, pats iepakojums ļoti daudzos gadījumos var stipri maldināt. Piemēram, uz daudzu sulu pakām lasām, ka 100% dabiska sula, bet tas nenozīmē, ka 100% dabiskā persiku sulā ir persiki – lielākoties tā ir ābolu sula, kam pievienots persiku sulas koncentrāts. Ja rakstīts, ka bez cukura, visticamāk, izmantots saldinātājs, kas veselībai ir nevēlamāks par balto cukurbiešu cukuru.
Ja pameklē rūpīgāk, plašajā piedāvājuma klāstā var atrast sulas, kas ražotas nevis no koncentrāta, bet gan no tīras, dabiski spiestas sulas. Ir arī no tomātiem izgatavotas mērces, nevis mērces, kurās ūdens sajaukts ar cieti, stabilizatoriem un skābinātājiem, bet tomātu pastas ir pavisam maz. Var sameklēt konfektes, kas gatavotas no piena un cukura, nevis augu tauku masas un aromatizētājiem, vai arī no augļu sulas un cukura, nevis ūdens, krāsvielām un saldinātājiem. Var atrast kvasu, kas dabiski raudzēts no miežiem, nevis pirkt ūdeni, kas sajaukts ar cukuru un bagātīgu E vielu buķeti!
