Sviestam sekos nēģi, balzams un maizes zupa 0
Atbalstot Eiropas Savienības (ES) mērķi aizsargāt gastronomisko tradīciju mantojumu, izceļot tā daudzveidīgumu un kvalitāti, ko nosaka produktu izcelsme, turpinās darbs pie Latvijas produktu nosaukumu ierakstīšanas Eiropas Savienības aizsargāto produktu reģistros, “LA” uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM). 2018. gadā Eiropas Komisijas Aizsargātu produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā iekļauts produkts “Rucavas baltais sviests”, bet šogad turpinās darbs pie Salacgrīvas nēģu pieteikuma izskatīšanas.
Latvijas veiksmes stāsts – sklandrauši
Līdz šim lielākais veiksmes stāsts no Latvijas produktiem bijis sklandrausis, kam noiets sešu gadu laikā pieaudzis astoņas reizes. No Latvijas produktiem sklandrausis ES garantēto tradicionālo īpatnību shēmā pirms sešiem gadiem reģistrēts kā pirmais produkts.
Ar ko skaidrojams sklandrauša popularitātes pieaugums? Brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska domā, ka viens no veiksmes stāsta faktoriem ir tas, ka sklandraušus cep mājražotāji, kas neskaita katru centu un kuriem tas ir dzīvesveids. Produkts atpazīstamību guvis jau laikā, kad to reģistrēja ES sarakstā, un tas pievērsis lielu mediju uzmanību. No tā laika sākusies sklandraušu atpazīstamības augšupeja.
“Sklandrausis ir ne tikai prece, bet arī tūrisma produkts. Tas ir Kurzemes novada ēdiens, bet tagad cepēji radušies arī citos novados, piemēram, Ogrē,” stāsta Dž. Marinska. Viņa savā saimniecībā piedāvā iepazīt sklandraušu cepšanas tradīcijas un degustācijas. Dundagas novadā katru gadu notiek Sklandraušu festivāls, kurā piedalās arī “Ūšu” saimniece. Tieši saistībā ar Dundagas novadu pirmoreiz rakstos minēts sklandrausis – 1893. gadā žurnālā “Austrums” to pieminējis dainu tēvs Krišjānis Barons. Cepēja domā, ka produkta popularizēšana jāturpina, jo “tradīcijas popularizēt nekad nevar būt par daudz”.
Citiem nesekmējas
Salināta rudzu rupjmaize sarakstā iekļauta 2014. gadā, bet tās realizācija, gluži otrādi, gājusi mazumā. Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka pieļauj, ka, iespējams, patērētāji šo maizi neatpazīst.
“Tā ir rudzu plaucētā maize, kas ražota pēc sentēvu tehnoloģijas. Visticamāk, nosaukums pircējus neuzrunā, jo daži domā, ka tā sāļa, citi – ka saldēta. Esam saražojuši tik daudz rupjmaizes veidu, ka katrs var izvēlēties sev tuvāko,” stāsta Gunta Duka. Dažādos semināros un svētkos salinātā rudzu maize popularizēta, bet pagaidām tā nav iedzīvojusies. Ja sākotnēji to cepa trīs ceptuves, pašlaik palikusi tikai viena – “Maiznīca Lielezers”.
Vai šie produkti jāpopularizē vairāk? “Tas ir valsts attīstības jautājums. Publiski nekur neizskan, ka Latvijai ir šādi nacionālie produkti. Domāju, ka vēl var veicināt to atpazīstamību,” domā Bruno Ansons, “Cannelle Bakery” valdes loceklis.
2015. gada nogalē ES sarakstā iekļauts Jāņu siers, kura noietu vēl var palielināt. Viens no lielākajiem Jāņu siera ražotājiem AS “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš pieļauj, ka Jāņu siera iekļaušana Garantēto tradicionālo īpatnību produktu sarakstā devusi realizācijas pieaugumu. Arī viņš domā, ka šos produktus vajag vairāk popularizēt, lai “Jāņu sieru ēstu vairāk arī Ziemassvētkos”.
Šobrīd ES Aizsargāto produktu reģistros pavisam iekļauti seši Latvijas produkti – “Sklandrausis”, “Salināta rudzu rupjmaize”, “Carnikavas nēģi”, “Jāņu siers”, “Latvijas lielie pelēkie zirņi” un “Rucavas baltais sviests”.
Ražotāju grupā “Carnikavas nēģi” piedalās 10 ražotāji, sklandraušu ražotāju grupā – 10, Latvijas lielo pelēko zirņu grupā – 6, salinātas rudzu rupjmaizes – 3, Jāņu siera ražotāju grupā – 6, bet Rucavas baltā sviesta grupā – 2.
Vēl Eiropas Komisijai (EK) iesniegts pieteikums Salacgrīvas nēģu reģistrēšanai kā aizsargātam ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktam.
Patlaban notiek sagatavošanās darbs Rīgas melnā balzama pieteikuma sagatavošanai. Perspektīvā varētu reģistrēt maizes zupu un rupjmaizes kārtojumu.
Pircēji grib vietējo
Ko nozīmē tikt iekļautam ES aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes produktu sarakstā? ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinārs skaidro: “ES globalizācijas apstākļos pievērš ļoti lielu uzmanību produktu īpašai kvalitātei. No 1992. gada izstrādāts vienots tiesiskais ietvars, kas attiecas uz šiem produktiem. ES izveidotas vairākas pārtikas kvalitātes shēmas, kur piedalās arī Latvija ar saviem kvalitatīvajiem produktiem – Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma, Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un Garantēto tradicionālo īpatnību shēma. Tas rada iespēju ražotājiem ražot produktus ar paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pircējiem iespēju tos iegādāties. Pamatojoties uz ES veiktiem pētījumiem, pircēji aizvien vairāk vēlas iegādāties tieši īpašos vietējos produktus, kas raksturīgi konkrētai ģeogrāfiskai vietai.”
Lai produktu reģistrētu kādā no shēmām, jāievēro noteikti kritēriji, tostarp Garantēto tradicionālo īpatnību produktu receptei jābūt nodotai no paaudzes paaudzē vismaz 30 gadu garumā, tai jābūt specifiskai un atšķirīgai no kaimiņvalstīm, skaidro ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Ginta Dzerkale.
“Ir grūti nodalīt, kuri ir Latvijai raksturīgie produkti, kuri Lietuvai vai Igaunijai. Arī ražotājiem ir jāvēlas rakstīt pieteikumu produkta reģistrācijai, jāgrib realizēt produktu, un tas nav tik vienkārši.” Ražotāju grupai produkts jāražo pēc vienas receptes, un tas nozīmē, ka jāvienojas par produkta specifikāciju.
Kādi ir ieguvumi? Šādi produkti tiek aizsargāti no viltojumiem. Par katru no šiem aizsargājamiem produktiem, tostarp par katru no sešiem Latvijas produktiem, ir pieņemta ES regula, un tas nozīmē produkta nosaukuma aizsardzību gan ES, gan trešajās valstīs uz savstarpējo līgumu pamata. Reģistrācijas process gan ir ļoti garš – aptuveni 33 mēneši. No visiem sešiem Latvijas pieteikumiem neviens nav noraidīts, lai gan citās valstīs ir bijuši precedenti.
“Tas ir liels bizness, jo jebkuram darbam ir ekonomiskās intereses. Tas nozīmē, ka ražotāji saskata iespēju šos produktus realizēt vairāk, kā arī veicināt to atpazīstamību,” uzsver J. Zinārs. 2010. gadā šo produktu apgrozījums ES bija vairāk nekā 55 miljardi eiro, bet 2017. gadā jau 77 miljardi eiro. Visatpazīstamākie produkti ir Fetas siers, Parmas šķiņķis un Šampaņas reģiona šampanietis, bet visatpazīstamākās produktu ražotājvalstis – Itālija, Francija un Spānija.
Izglītos sabiedrību
Lai veicinātu ES aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes produktu patēriņu un attīstītu to ražošanas tradīcijas, nākamgad plānots izglītot sabiedrību. Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova uzskata, ka vēl daudz darāmā, lai veicinātu šo produktu patēriņu. Citās valstīs šos produktus vairāk izmanto tūristu piesaistīšanai. Latvijā labi apmeklēti ir Carnikavas nēģu svētki un Sklandraušu festivāls. Šie produkti kalpo reģionālās attīstības veicināšanai, taču vēl pastāv iespējas produktu atpazīstamības veicināšanā.
Vanda Davidanova uzskata, ka sabiedrība ir maz informēta par šiem produktiem. Biedrība katru gadu organizē “Latvijas novadu Siera dienu”, goda vietā ceļot nacionālo produktu – Jāņu sieru.
“Izveidojusies tradīcija, ka šajos svētkos tūkstošiem cilvēku degustē sešu ražotāju Jāņu sierus un balso par gardāko. Siers, kurš savāc lielāko balsu skaitu, iegūst Latvijas Siera karaļa kroni. Izdota apjomīga grāmata “Jāņu siers”, izveidota gleznu izstāde “Jāņu siera ceļš”, dokumentāla filma par Jāņu siera gatavošanu, recepšu izstrādāšana par Jāņu siera izmantošanu ēdienos – tas nebūt nav viss, ko darām, lai popularizētu sieru, kurš tāds ir vienīgais pasaulē un ierakstīts ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā,” stāsta Davidanova.
Viņa redz vairākas iespējas, kā popularizēt aizsargātos tradicionālos produktus, piemēram, Lietuvā tos iekļauj cienastos citu valstu delegāciju vizītēs. Tas ļauj iepazīstināt viesus ar valsts tradicionālo kulināro mantojumu.
Juris Zinārs uzskata, ka tas ir valsts prestiža jautājums. Patērētājam jābūt izvēles iespējai iegādāties produktus, kas ir unikāli un kvalitatīvi. Turklāt šos produktus var izmantot valsts reprezentācijas pasākumos. Pamatmērķis – lai nepazustu unikālie ražotāji.
