Ja sviedru par daudz… 0
Nevienam nepatīk mitras paduses, plaukstas un nelāgs aromāts, kas uzvēdī no pēdām. Pastiprināta svīšana rada neērtības, tāpēc ar to ne vienmēr iespējams samierināties – un arī nevajag, jo pastāv vairāki veidi, kā cīnīties ar sviedru plūdiem.
Bez svīšanas tomēr nevaram iztikt, jo tā nodrošina termoregulāciju, kas palīdz ķermenim pielāgoties apkārtējās vides un ķermeņa iekšējās temperatūras pārmaiņām. Turklāt ar sviedriem organisms atbrīvojas no sārņvielām, kuras tiek izvadītas arī caur nierēm un gremošanas traktu. Pastāvīgu svīšanu parasti nemaz nepamanām.
Svaigiem sviedriem nav smaržas, taču no padušu un starpenes sviedru dziedzeriem izdalās feromoni, radot īpašu ķermeņa aromātu. Nelāga smaka veidojas, sekrētam saskaroties ar baktērijām un norisinoties to dzīvības procesiem. Taču pastāv arī slimība bromhidroze, kad vielmaiņas procesu dēļ rodas ļoti nepatīkams sviedru smārds.
Jāmeklē iemesls
Kā stāsta “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Līga Jaceviča, visbiežāk raizes sagādā padušu, plaukstu un pēdu svīšana, kas pastiprinās stresa brīžos nestabilas veģetatīvās nervu sistēmas dēļ, piemēram, daudziem, uzstājoties auditorijas priekšā, paduses un plaukstas kļūst mitras. Jo lielāks uztraukums, jo bagātīgāk līst sviedri. Lai tā nenotiktu, var līdzēt iekšķīgi lietojami nomierinoši medikamenti vai psihoterapija.
Pastiprinātu svīšanu izraisa drudzis un saindēšanās, vielmaiņas slimības, it īpaši vairogdziedzera kaites, un citas saslimšanas. Problēmas iemesls var būt atsevišķu medikamentu lietošana. Dažas zāles spēj mainīt sviedru krāsu, piemēram, iekrāsot tos sarkanīgus.
Sviedri vairāk izdalās pusaudža gados un menopauzes laikā, kad organismā notiek hormonālas svārstības. Nebūtu pareizi to uzskatīt tikai par kosmētisku problēmu, jo mitrā un siltā vidē attīstās sēņu infekcija un rodas izsutumi.
Svarīgi ne tikai censties novērst pastiprinātu svīšanu, bet arī noskaidrot tās iemeslu, tāpēc jādodas pie ģimenes ārsta, jāveic asinsanalīzes un dažkārt papildu izmeklējumi. Ja nepieciešams, jāmeklē dermatologa, neirologa vai endokrinologa palīdzība.
