
SVF līdzekļu apjoms palielināts par 456 miljardiem dolāru 0
Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda paziņojusi, ka dalībvalstis apsolījušas krīzes fondam 456 miljardus dolāru (252 miljardus latu).
Tas ir par 26 miljardiem dolāru (14 miljardiem latu) vairāk, nekā noteica aprīlī izvirzītais mērķis, atzīmēja Lagarda. “Lielas un mazas valstis ir apvienojušās ap mūsu aicinājumu rīkoties, un vēl citas var pievienoties,” teikts Lagardas paziņojumā. Kopumā fondam apsolīti 456 miljardi dolāru, kas gandrīz dubulto tā kreditēšanas spējas.
SVF norādīja, ka attīstības valstis kopumā fondam piedāvājušas 95,5 miljardus dolāru, Ķīnai nodrošinot 43 miljardus dolāru, Brazīlija, Krievija, Indija un Meksika katra atvēlējusi desmit miljardus dolāru, bet pieci miljardi dolāru tiks iegūti no Turcijas. Lagarda pavēstīja, ka vēl 12 valstis piekritušas piedalīties SVF līdzekļu palielināšanā, tādējādi kopējam valstu skaitam sasniedzot 37. Taču šo līdzekļu piešķiršana tika pavadīta ar brīdinājumu no attīstības valstīm, ka nepieciešams veikt izmaiņas SVF, kurā ilgstoši dominējuši šobrīd grūtībās nonākušās Eiropas lielvalstis un ASV, kas pašas gan nav piešķīrušas līdzekļus fondam.
Lai arī Vašingtona uzstājusi, ka Eiropai ir pietiekams resursu apjoms, lai atrisinātu savas problēmas patstāvīgi, ir arī skaidrs, ka, ņemot vērā ASV ekonomiskās problēmas, sašķeltais Kongress patlaban nav noskaņots sniegt finanšu palīdzību citiem.
Paziņojums par SVF līdzekļu palielināšanu arī pielicis punktu spekulācijām par to, cik daudz tā dēvētās BRICS valstis – Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika – ir gatavas atvēlēt. Ķīnas devums bija visvairāk gaidītākais, ņemot vērā, ka tās ārvalstu valūtas rezerves veido 3,2 triljonus dolāru. Ķīna paziņoja, ka tā šim nolūkam atvēlēs 43 miljardus dolāru, kas ir vien mazāk par Japānu un Vāciju, kas solījušas attiecīgi 60 miljardus dolāru un 54,7 miljardus dolāru.