SVF brīdina par recesijas draudiem eiro zonā 0
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pastiprinājis savu brīdinājumu par iespējamu eiro zonas recesiju, mudinot tādas valdības kā Vācija tērēt vairāk, lai pārvarētu stagnāciju.
Bažas par eiro zonas stagnāciju paustas pirms SVF un Pasaules Bankas ikgadējo sanāksmju par pasaules ekonomikas attīstību sākuma.
Neskatoties uz vispārēju atkopšanos no finanšu krīzes, kas sākās pirms sešiem gadiem, riskus pasaules ekonomikai rada vairāki faktori – Ebolas vīrusa krīze Rietumāfrikā, konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī ASV centrālās bankas plāni pastiprināt monetāro politiku.
SVF vadītāja Kristīne Lagarda brīdināja, ka eiro zona ieslīgs recesijā, ja netiks veiktas darbības tā novēršanai.
“Mēs nenorādām, ka [eiro] zona slīd recesijā, tomēr mēs sakām, ka pastāv nopietni riski, ka tas notiks, ja nekas netiks darīts,” viņa teica.
Lagarda sacīja, ka SVF lēš, ka pastāv 35-40% iespējamība, ka 18 valstu veidotā eiro zona ieslīgs ilgstošā ekonomikas apmēra sarukumā, kas “nav nenozīmīga” iespējamība.
“Ja tiks izlemts par pareizu politiku, ja gan valstis ar [valsts budžeta] pārpalikumu, gan deficītu darīs to, kas tām ir jādara, no [recesijas atsākšanās] ir iespējams izvairīties,” uzsvēra SVF vadītāja.
Viņa norādīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir 3,3%, bet nākamgad ta varētu pieaugt līdz 3,8%.
Tomēr Lagarda atzina, ka tas ir viduvējs rādītājs, lai gan ir labāks nekā pirms dažiem gadiem, kas nozīmē, ka cilvēkiem daudzās valstīs ir nemainīgi ienākumi un netiek radīts pietiekami darbavietu, lai samazinātu lielo bezdarbu.
Turklāt vairākas attīstības ekonomikas sastopas ar izaugsmes pavājināšanos, un īpašas bažas rada situācija milzīgajā eiro zonas ekonomikā.
“Galvenais mērķis ir izaugsme pasaulē, bet pamatā uzmanība ir uz jautājumu par Eiropas izaugsmi,” norādīja Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins.
SVF šonedēļ samazināja savu prognozi par ekonomikas izaugsmi eiro zonā līdz 0,8% šogad un 1,3% nākamgad. Tomēr bažas rada deflācijas draudi, kā arī pieprasījuma un rūpniecības izlaides samazinājums pat eiro zonas lielākajā ekonomikā Vācijā.
Lagarda teica, ka tikai “ļoti pieticīga daļa” Eiropas ekonomikas palēnināšanās ir saistāma ar krīzi Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un tās atbildes sankcijām.
Lielākais drauds pasaules ekonomikai būtu stagnācijas eiro zonā turpināšanās, šonedēļ brīdināja SVF galvenais ekonomists Olivjē Blanšārs.
SVF un Pasaules Banka cenšas panākt, ka valdības īsteno reformas ekonomikas izaugsmes veicināšanai, vairāk tērē darbavietu radīšanai un infrastruktūras attīstībai.
Eiro zonā tāds spiediens galvenokārt tiek izdarīts uz Vāciju.
Vācija “varētu atļauties finansēt tik nepieciešamās valsts investīcijas infrastruktūrā, galvenokārt uzturēšanā un modernizācijā, nepārkāpjot fiskālos noteikumus”, SVF rakstīja savā ziņojumā par pasaules ekonomiku, kas publicēts šonedēļ.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, uzstājoties Vašingtonā, noliedza, ka valsts ekonomika sašaurinās, kā arī iebilda pret lielākiem izdevumiem, lai atdzīvinātu eiro zonas ekonomiku.
Lielāka izaugsme netiks “sasniegta ar čeku izrakstīšanu”, viņš paziņoja.
Vienlaikus viņš uzstāja, lai Itālija un Francija, kas abas atbalsta ekonomikas stimulēšanu ar lielākiem valsts izdevumiem, īsteno “strukturālās reformas”.
