Svetlana Bless jubilejā atgriežas Valmierā 0
Novembra sākumā 70. gadskārta apritēja spilgtajai aktrisei Svetlanai Bless. Svinību gan nebija – pati gaviļniece teic, tās būšot uz skatuves dēļiem, aktrises pirmajā teātrī Valmierā. Jubilejas izrādē, Aleksandra Mardaņa lugas “Mātes un meitas” iestudējumā, S. Bless pirmoreiz spēlēs kopā ar meitu, Valmieras teātra aktrisi Ieva Puķi.
Ineses Mičules režijā veidotais iestudējums ir pēdējais, kas tapis ar teātra vecmeistara Oļgerta Krodera padomu.
S. Bless, savulaik absolvējusi Maskavas cirka un estrādes mākslas skolu, jau kopš skatuves gaitu sākuma tēlojusi galvenokārt komiskās lomas. Neaizmirstamas ir viņas komiskās varones, Lūcija “Lielajā cerību stundā”, Dzidra “Pusdūšā. Mundī” vai leģendārā Arodbiedrība “Ar būdu uz baznīcu”. Visspožāk S. Bless talants izpaudies Žurkas Kornēlijas tēlā.
Par to, ka aktrisei netrūkst smalkas humora izjūtas, liecina viņas jubilejas izrādes izvēle. Stāsts ir par divu paaudžu prostitūtām, vienu – pusmūžā, otru – vēl gluži jauniņu. Skatītājs būs liecinieks vienai abu sieviešu darba naktij, kas kļūst liktenīga abām, izmainot gan viņu nodarbošanos, gan izpratni par dzīvi. Luga ir veidota pēc ukraiņu autora darba, darbība noris mūsdienu Krievijā, tomēr tikpat labi varētu notikt arī tepat blakus, pārliecināta izrādes režisore I. Mičule.
“Vienmēr esmu vēlējusies nospēlēt tādu pavecu vieglas uzvedības dāmu, tādu lustīgu, ar kankāniem,” uzrunāta jubilejas priekšvakarā, smaida pati gaviļniece. “Būtu jaunāka, būtu varējusi nodejot, tagad, pēc visiem infarktiem, nesanāks.
Bet tagad skatos Krievijas seriālu “Istorija russkoj prostitucii” – sirdi rauj laukā. Tomēr mūsu izrāde nav ne atbaidoša, ne briesmīga. Tā ir par dzīvi.”
“Svetlanai ir ļoti laba humora izjūta. Viņa ir ārkārtīgi spilgta personība un neatkārtojama individualitāte. Spēcīga, gudra, vieda aktrise, kas pieredzējusi daudz gan personīgajā dzīvē, gan uz skatuves. Atšķirībā no daudzām lielajām aktrisēm viņai nav bail no trivialitātes, banalitātes. Kā traģiskais klauns viņa caur to spēj pavēstīt mums daudz vairāk, nekā būtu iespējams, ja paņemtu vienu monumentālu darbu, kādus parasti izvēlas jubilejās,” teic I. Mičule.
S. Bless atklāj, ka meita Ieva lomai pieteikusies pati. “Ir forša sajūta, spēlējot kopā. Viņa ir kolosāla, ļoti stingra, izrežisē mani tā, ka es ar slapjām drēbēm nāku ārā.” Izrādes režisore piebilst – strādāt kopā ar divām lieliskām, ārkārtīgi profesionālām aktrisēm esot neatkārtojams radošs process. “Lai arī lugā darbojas tikai sievietes, manuprāt, tā vīriešiem ir domāta pat vairāk nekā sievietēm. Galu galā stāsta galvenais notikumu izraisītājs ir vīrietis, visas sarunas grozās tikai ap viņu. Tiem, kas ciena Ievas Puķes un Svetlanas Bless talantu, noteikti būs interesanti skatīties, kā aktrises tiek galā ar šo materiālu.”
I. Mičulei šī būs debija Valmieras teātrī. Darbs, veidojot izrādi, sācies kopā ar nesen mūžībā aizgājušo teātra leģendu – Oļģertu Kroderu, tagad gan jāpabeidz vienai. Tomēr, uzsver režisore, vecmeistara skatījums uz dzīvi izrādei devis nenovērtējamu pienesumu.
“Oļģerts Kroders ir dzīvē tik daudz pieredzējis, ka spēj uz traģisko paraudzīties ar humoru, viņš uz dzīvi skatījās bez ideāliem. Sākumā sazvanījāmies, kad sākās mēģinājumi, vakaros tikāmies, pārrunājām. Visas sarunas bija paliekošas.”
“Ļoti priecājos, ka man dota iespēja atgriezties uz savas pirmās un arī mīļākās skatuves,” saka S. Bless. Te piedzīvotas kolosālas lomas pie Māras Ķimeles, Pētera Lūča. Pie Deiča nepaspēju, bērniņš bija jāsagaida. “Tagad arī nepaguvu… nepaguvu Kroderam paprasīt, kā nospēlēt tādu lomu man – tādai, kāda esmu, tādai, kas nemāk nospēlēt cinismu.”
VARBŪT NODER Režisore – Inese Mičule. Scenogrāfes un kostīmu mākslinieces – Inga Bermaka un Agnese Stabiņa. Lomās: Svetlana Bless, Ieva Puķe. Izrādes: 15.XI 18.30 (pirmizrāde); 16.XI 18.30; 17.XI 13.00; 30.XI 18.30. |
{source}
<iframe width=”700″ height=”394″ src=”http://www.youtube.com/embed/GYl18oesZ5o” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}
