Svētku režisore pārtop skolotājā 0
Jaunā mācību gada sākumā portāls LA.lv saviem lasītājiem piedāvā rakstu sēriju par gatavošanos skolas gaitām.
Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas 3. klases audzinātājai Baibai Baltiņai šis ir pirmais 1. septembris kā jaunai pedagoģei, kura sagaida klasē 19 ziķerus, kam turpmāk mācīs latviešu valodu, dabas zinības un ar ko dosies kopīgos piedzīvojumos ekskursijās.
B. Baltiņa vēl turpina mācīties pati un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) diplomu cer saņemt pēc dažiem mēnešiem. Šā pusgada laikā būs dubulta slodze – gan rūpīgi jāgatavojas stundām, gan jāuzraksta bakalaura darbs par bērnu emocionālo attīstību pirmsskolas posmā. Arī Baibas mamma Irēna visu mūžu bijusi skolotāja un māca matemātiku un meitenēm mājturību Balvu Valsts ģimnāzijā. Prakses laikā Baibai tieši mamma “neklātienē” ieteikusi labas metodes matemātikas mācīšanai.
Savulaik to, ka no trim māsām tieši jaunākajai jākļūst par skolotāju, jo cītīgi “programmējusi” vecmamma Genovefa. “Nevienam citam mazbērnam to neteica, tikai man!” smej Baiba. Mazmeita ļoti ilgi atbildējusi: “Nekādā gadījumā! Citi cilvēki vakarā atpūšas, bet mamma, atnākusi no skolas, izvelk no somas kaudzīti ar grāmatām un burtnīcām un vai nu gatavojas nākamās dienas stundām, vai labo kontroldarbus. Es gan tādu darbu nedarīšu!” Tagad, protams, vecmamma jūtoties laimīga, ka viņas vēlētais piepildījies.
Pēc vidusskolas Baiba vēlējās kļūt par svētku režisori, pabeidza Kultūras koledžu un strādāja kultūras namā. Taču nejutās pārliecināta, ka tas viņai ir īstais darbs. “Tad ļoti nejauši nonācu privātajā bērnudārzā “Dūda”, sāku strādāt par auklīti un iestājos RPIVA.” Prakses vadītāja skolas direktores vietniece Aija Sautiņa, novērtējusi Baibas cītīgo darbu, spēju saprasties ar ceturtklasniekiem, kam jau parādās pusaudžu spurainības iezīmes, runāja ar direktori Allu Štolceri, ka jaunajai pedagoģei var piedāvāt palikt skolā. Tagad Aija teic, ka jaunā cilvēkā iedzimto talantu uzreiz var pamanīt: “Baiba ir mīļa un reizē stingra, mīl bērnus un bērni – viņu. Stundās skolēniem ļoti patika strādāt, jo tika doti dažādi interesanti uzdevumi.”
Šogad mācību stundas Baiba vadīs vairākām klasēm, audzinās “trešos”, kam iepriekš jau mainījušās divas audzinātājas. Skolotāja saka: “Mūsdienās bērni ir gudri, manuprāt, pat gudrāki, nekā mēs bijām bērnībā. Viņiem ir kritiskāka domāšana.”
Vai Baibai palīdz pirmās profesijas – svētku režisores – prasmes? Jā, viņa salīdzina, ka stunda arī jāsaplāno gluži kā režisoram: lai ir ievads, tad virzība uz kulmināciju un nobeigums.
Pirmajā audzināšanas stundā Baiba pastāstīja, ka viņai ļoti patīk apceļot Latviju. Viņa centīsies arī skolēnus mudināt apceļot vispirms savu zemi, zināt tās ģeogrāfiju. Kad viņa stāsta par lielāko vasaras piedzīvojumu – Islandes vulkānu apskatīšanu –, vaicāju, kā no bērnudārza algas izdodas gan samaksāt mācību maksu augstskolā, gan īrēt dzīvesvietu, gan aizbraukt uz ārzemēm. Baiba atbild, ka privātajā bērnudārzā samaksa bija mazliet lielāka nekā pašvaldību dārziņos, tēriņi rūpīgi jāplāno, jāizvirza prioritātes – jāapdomā, bez kurām lietām var iztikt. Ja ir iecerēts doties ārzemju ceļojumā, ir vesels gads, lai pakāpeniski atliktu šim mērķim. Jaunā skolotāja saka, ka par algas lielumu neiespringst; ja var samaksāt savus rēķinus, tad viss ir kārtībā: “Man pats svarīgākais, lai, no rīta pieceļoties, gribas iet uz darbu un tas patīk un iedvesmo.”
