Taragona – ar mistikas piesitienu 0
Dodamies uz Taragonu. Te arī svētku nedēļa ir no 17. līdz 24. septembrim. Spānijas vēsture un katalāņu prasme priecāties piešķir tiem gan reliģiozu, gan tautisku akcentu.
Svētku pirmsākumi meklējami jau XIV gadsimtā. Raža septembra beigās jau novākta, darbi padarīti. 23. septembris ir svētās Teklas diena, tauta dodas reliģiozā procesijā ar sv. Teklas relikvijām. Esot saglabājusies vienīgi viņas roka. Katedrālē notiek mise, kuru notur arhibīskaps. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tautisks un mistisks piesitiens ar svētkiem saistās kopš 19. gs., kad Romas pāvests Pijs IX viesojās Taragonā. Lai izklaidētu pāvestu, gājienā parādījās tēli — milži, pūķi, ērgļi, velni, lauva, kukafera — cūkai līdzīgs radījums ar bruņurupuča bruņām klātu ķermeni, vibrija — dīvains radījums ar asti un sievietes krūtīm, griu — pa pusei lauva un pa pusei ērglis (grifs).
Uzreiz pēc procesijas un mises uz de la Font laukumu rātsnama priekšā notiek visu svētku tēlu gājiens, kurā tie katrs izpilda savu deju. Iepazinos ar kādu franču pāri: viņi braucot uz svētkiem jau divpadsmito gadu, tie ļoti patīkot — atvērta tauta, savdabīgas tradīcijas, gards ēdiens, labs laiks — tas viss mudinot atgriezties vēl un vēl.
Pēc tēlu dejām notiek koncerts uz skatuves turpat pie rātsnama. Pēc koncerta — kasteljeru sacensības. Tur arī sabruka komandas Xiquets de Tarragona būvētais tornis, par ko rakstīju iepriekš.
Vakarā pulcējāmies uz katedrāles kāpnēm, lai vērotu, kā svētku gājiens plūst laukā no šauras vecpilsētas ielas. Līdz ar tumsas iestāšanos tēli kāpņu priekšā metās dejā, visādi izrādījās. Un tad sākās pats iespaidīgākais — tika pielaista uguns tēlu konstrukcijās iestrādātajai pirotehnikai: uguņoja ragi, spārni, astes, ausis, purni! Sapratām, kāpēc šonakt daudzi bija ģērbti cieši pieguļošās drēbēs, kas nosedza visu ķermeni, un zem platmalēm ietinuši galvas lakatos — cilvēki sagatavojās dzirksteļojošo tēlu uznācienam. Tie, kuri nebija atbilstoši saģērbti, muka kur nu kurais, jo dzirksteles šķīda uz visām pusēm un varēja apdedzināt.
Oficiālais svētās Teklas svētku dzēriens ir mamadeta — citronu sulas un vietējā šartrēzes liķiera sajaukums. To pārdod visur puslitra plastikāta glāzēs. Dzeras viegli, bet arī sit pa galvu diezgan ātri.
Taragonā ir daudz, ko redzēt. Tā reiz bijusi Romas impērijas province, par ko liecina daļēji saglabājies amfiteātris jūras krastā, hipodroma un foruma drupas. Daudzas vecpilsētas ieliņas atgādina Andalūzijas pilsētas, jo astoņdesmitajos gados te brauca strādnieki no Andalūzijas un ielās parādījās krāsainas mājiņas, ielu stūros — dzeramā ūdens krāni, apelsīnu koki. Taragonas katedrāle celta vienā no augstākajām pilsētas vietām, un aiz tās gotiskā loga lustrā agrāk vienmēr degušas sveces, tā katedrāle kalpojusi jūrasbraucējiem par bāku. Kaut šolaik kuģi ir aprīkoti ar navigācijas ierīcēm, un bāku nozīme vairs nav tik izšķiroša, arī mūsdienās nu jau elektriskā lustra rāda ceļu uz mājām Taragonas zvejniekiem un jūrniekiem.
