Costa Daurada — zelta krasts 0
Gar jūras krastu braucam uz kūrortpilsētu Kambrilu. Septembra beigās pilsēta pēc vasaras pieplūduma atgriežas pie mierīgas dzīves ar pastāvīgajiem 35 000 iedzīvotāju, jo tūrisma sezonā tur viesojas vēl tikpat daudz kūrorta apmeklētāju. Laiks bija saulains, ūdens jūrā apmēram +20 – +21 °C silts, kas mums, ziemeļniekiem, īsta bauda un laime!. Cilvēki sauļojās un peldējās maz, jautāju, kas par vainu, vai tik tiešām vasaras prieki vairs nesaista. Izrādījās, ka pirms tam divas nedēļas bijis lietains un drēgns laiks, un vietējie jau noskaņojušies rudenim.
Kambrilā ir ko darīt arī bez siltās jūras un smilšainās pludmales. Tā esot visa Zelta krasta kulinārijas galvaspilsēta. Visur, kur mūs cienāja, ēdiens bija izcili garšīgs un izsmalcināts, varētu domāt, ka iepazinām kambriliešu māku gatavot un pasniegt ēdienu koncentrētā veidā.
Kambrila ir ne tikai tūristu, bet arī zvejnieku pilsēta. Katru rītu zvejnieku traleri iziet jūrā, un precīzi plkst. 16:00 nāk atpakaļ ar lomu. Te ir sava ētika un noteikumi — zvejnieki pieskata, lai darba apstākļi būtu visiem kuģiem vienādi — ja kuģis nāk stundu vēlāk, tad arī stundu vēlāk nākamajā rītā tam ir atļauts iziet jūrā. Kambrilā zvejnieki sarunā savā starpā cenu katrai zivju sugai, un tā arī pārdod. Traļi grābj no jūras dibena visu dzīvo un nedzīvo un faktiski iznīcina dzīves telpu, tādēļ maijā un jūnijā traleri jūrā neiet, ļaudami jūras videi atjaunoties. Bet ir arī citas zvejošanas metodes, kuras izmanto tajā laikā — ar trīs sienu tīklu, vai zvejo naktī ar gaismu. Kad zivis pel uz gaismu, no divām laivām savelk tīklu. Zvejošanai ar gaismu arī ir pārtraukums — novembrī un decembrī.
Vairāk uz kalnu pusi aug vīnogas, nopirkām mājās vešanai vietējo vīnu. Šejienes vīna reģioni ir Larioca un Preorat. Mestral markas olīveļļa arī ir vietējais lepnums, to var nopirkt pat trīslitrīgās tvertnēs.
