Kā izaudzēt ideālu eglīti. Mežsargs par Ziemassvētku kociņu biznesa niansēm 0
Ziemassvētku eglīšu biznesā jābūt pacietīgiem, jo līdz pārdodama svētku kociņa izaugšanai jāgaida no pieciem līdz desmit gadiem. Savā audzēšanas pieredzē dalās aucenieks, Ziemassvētku eglīšu stādījuma īpašnieks Ojārs Blūms.
Ne par daudz, ne par maz
Ar eglīšu audzēšanu bijušais mežsargs nodarbojas vairāk nekā 30 gadu, vēl pirms tam viņš tirgojis čiekurotus egļu zarus, vācot tos valsts mežos. Kad par sertifikātiem īpašumā tika iegūti 8 ha lauksaimniecības zemes, radusies ideja par sava svētku egļu stādījuma izveidi (kociņi te aug 1,2–1,5 m attālumā cits no cita). Ar laiku gan Ojārs sapratis, ka sākotnējā platība ir pārāk liela (tik lielu egļu daudzumu nevar iztirgot), tādēļ 5 ha stādījuma atstājis eglītes augam, un patlaban tas jau ir mežs.
Stādīšanai aucenieks pārsvarā izmanto parastos, stādaudzētavās pieejamos kailsakņu stādus. Palaikam stādāmo materiālu izrok arī mežā, izvēloties sprīdi garus, saulainā vietā augušus stādiņus.
– Laika trūkuma dēļ kociņus galvenokārt stādu pavasarī no zemes atkušanas brīža līdz koku saplaukšanai, kaut gan rudenī eglītes ieaugas labāk. Pavasaris ir neprognozējams, jo bieži vien aukstu, vējainu, lietainu laiku pēkšņi nomaina +25 °C siltums, tādējādi zeme ātri izžūst. Rudenī stādīšanas laiks ir garāks – to var darīt no septembra līdz oktobrim, turklāt mitruma šajos mēnešos parasti pietiek, – stāsta Ojārs.
Atjauno izlases veidā
Saimnieks cērt kociņus izlases veidā, un šādi tie tiek arī atjaunoti. Lai zemi izmantotu pēc iespējas racionālāk, nereti viņš arī divus trīs gadus pirms ciršanas pie augošas egles stāda mazas eglītes. Kad lielā egle sasniegusi ciršanas parametrus, mazās ir jau tās vietā un turpina augt.
– Mazās eglītes pacieš lielo koku noēnojumu, turklāt tās arī 3–4 gadus cīnās ar garo zāli, neveido nekādus pieaugumus. Tiekot ārā no zāles, izstīdzējušie kociņi gan uzreiz strauji saņemas, reizēm pat izdzen gandrīz metru garu galotnes dzinumu. Ja šajā laikā koka vainagu neveido, tas veidojas skrajš, –skaidro audzētājs.
Ja skujkoks nav laikus nocirsts un izaudzis garāks, nekā pircēji vēlētos, to nozāģē, celmu atstājot pēc iespējas augstāku. Ja pēc laika kāds pie stumbeņa palikušais zars tiecas uz augšu, veido jaunu galotni, tad pēc vairākiem gadiem to var nocirst atkal kā Ziemassvētku eglīti.
Vainagu veido pavasarī
Stādījums katru gadu ir jākopj. Kociņiem vainagu Ojārs veido pavasarī pēc sniega nokušanas līdz koku saplaukšanai, t.i., martā–jūnija sākumā. – Nedrīkst apgriezt saplaukušus jaunos zariņus, jo griezuma vietas tad vairs nesadzīst. Nevar vainagu veidot arī rudenī, jo tad ir vēss, mitrs un skujkoki ir ļoti uzņēmīgi pret vīrusslimībām. Savukārt pavasarī laiks biežāk ir sauss, tāpēc griezuma vietas ātri apsveķojas, tajās netiek iekšā infekcija, – pamāca saimnieks.
Kad egle izaugusi līdz jostasvietai, tai apgriež gan galotni, gan sānu zarus, tā piebremzējot dzinumu augšanas virzienu un ļaujot vairāk attīstīties zariem vainaga iekšpusē. Tā kā egles ir samērā ēncietīgas, veģetācijas periodā zāles appļaušana nav obligāta.
Vasaras mēnešos Ojāram ir cits rūpals – biškopība. Tādējādi darbi un ienākumi ir sadalīti daudzmaz vienmērīgi visa gada garumā.
Novembra beigās, decembrī sākas ražas un peļņas laiks, tad arī viss laiks paiet, cērtot un vedot eglītes uz Matīsa un Zolitūdes tirgu. Lai nodrošinātu realizāciju vienlaikus vairākās vietās, palīdz visi trīs dēli un meita. Tirgojot visdārgākā cena, protams, ir 3–4 metrus augstajām eglēm. Vispieprasītākās ir nelielās – līdz metru garās. Protams, tām jābūt simetriskām, blīvām, vienmērīgi noaugušām. Nocirstām eglītēm pēc laika stumbra gals apsveķojas, apvīst līdzīgi kā grieztie ziedi vāzē. Lai kociņu telpā ilgāk saglabātu, Ojārs pircējiem vienmēr piedāvā nozāģēt dažus centimetrus no stumbra. Ja zāģējuma vieta svaiga, ir lielākas izredzes, ka skujas nenobirs līdz februārim.
Pārnesot mājās, eglīti ieteicams likt traukā ar ūdeni, ko katru dienu papildina.
UZZIŅA
• Ziemassvētku koku audzēšanas bizness Latvijā aizsākās gandrīz pirms 30 gadiem. Sākumā meža un lauksaimniecības zemēs audzēja parasto egli, tomēr kociņu tirgošanu apgrūtināja īsais skuju saglabāšanās ilgums (5–7 dienas). Patlaban kā Ziemassvētku kokus galvenokārt audzē baltegli vai aso egli un to šķirnes.
• Eglīšu audzēšanai nepieciešami 5–6 gadi, kad iegūst 1,3–1,5 m augstus kociņus. Garāku koku izaudzēšanai vajadzīgi 7–10 gadi.
• Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pašlaik ir aptuveni desmit zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar Ziemassvētku eglīšu audzēšanu.
• Mīnuss Ziemassvētku eglīšu audzēšanā – tām nav paredzēts Eiropas Savienības atbalsta finansējums, bet plantācijas izveide, stādmateriāla iegāde, kopšana, vainaga veidošana ir ļoti darbietilpīga un dārga.
• Parastā egle ir pieticīgs koks, tas var augt gandrīz jebkurā augsnē. Stādot šos skujkokus nosusinātos, barības vielām bagātos kūdrājos, iegūst visskaistākās egles (skujas ir tumši zaļā krāsā). Audzējot grantainās augsnēs, egļu skujas ir ļoti gaišas, gandrīz dzeltenas.
• Viens no Ziemassvētku kociņu audzēšanas riskiem ir nelūgtie viesi – pārnadži un zagļi. Tad jārēķinās vēl ar izdevumiem žoga ierīkošanā vai arī koki jāsargā pašiem dienu un nakti.
