Svētkos pārēsties – norma! Eksperti dalās ar padomiem un diskutē par Ziemassvētku mielastu 0
Latviešu ticējums vēsta – jo Ziemassvētkos ēd vairāk un labāk, jo vairāk izdevies ir nākamais gads.
Visi esam Ziemassvētku gaidās un domājam, kā tos pienācīgi nosvinēt. Ziemas saulgrieži ir vieni no tradīcijām bagātākajiem latviešu godiem un tieši svētku galds visbiežāk spēlē centrālo lomu ģimenes kopā sanākšanā – ap to pulcējas jauni un veci, tādēļ nav brīnums, ka svētku mielastam nepieciešams veltīt lielu daļu gatavošanās laika.
Zinātnes kafejnīcā pulcējās eksperti un viesi, lai vienotos diskusijā par svētku mielasta gatavošanas padomiem un senlatviešu tradīcijām galda klāšanā. Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā Zinātnes kafejnīcā “Kā radīt Ziemassvētku brīnumu ar ēdienu?” eksperti pastāstīja vairāk par senlatviešu mielastu Ziemassvētku vakarā, kā arī par mūsdienīgiem mielasta risinājumiem.
Eksperti iepazīstināja arī ar ieteikumiem, kā veidot svētku sajūtu pēc paša ieskatiem, tai pat laikā cienot latviešu tradīcijas, kā arī ar padomiem visgaršīgāko piparkūku pagatavošanā.
Svētki un izēšanās zemnieku gaumē
Kam gājuši cauri mūsu senči senākos laikos? “Esam pieraduši par vēsturi domāt pirmās Latvijas neatkarības laika robežās vai pat vēl vēlāk, bet es stāstīšu par mielasta paražām, kas pastāvējušas līdz pat 19. gadsimtam,” stāstīja Ieva Pīgozne, LU Vēstures institūta pētniece.
Senlatvieši bieži cieta neražu un badu, taču svētkus centās svinēt pēc iespējas bagātīgāk. Pusbadā ikdienā, svētkos, ja vien iespējams, pārēsties – norma. Interesants fakts, ar ko pētniece iepazīstināja klātesošos, ir par tradicionālajiem svētku ēdieniem: “No 10. gadsimta līdz 19. gadsimtam pie svētku ēdieniem tika pieskaitīta gaļa, desa, plāceņi, siers, maize un alus. Visu iemīļotie pīrāgi svētku cienastā ienāk tik no 19. gadsimta.”
Tālaika pavērsiens ir arī kartupeļu ienākšana latvieša ikdienā, kas ļauj latvietim vairs neciest badu. Vienīgā saldviela tolaik bija medus, kas tobrīd atrodama tikai ārpus mājas – bišu kokos, kuros uzrāpjoties, medu ievāca.
Pētniece I. Pīgozne pastāstīja arī par gadskārtu tradicionālajiem ēdieniem. Ziemassvētkos populārākie tradicionālie ēdieni bija sklandrausis, vārīta gaļa, koča jeb ķūķis – mieži, kas savārīti un sacepti kopā ar gaļu, zirņi ar speķi un grūdenis – žāvētas cūkas galva.
Ziemassvētku mielasti laikmetu griežos
LU studiju programmas “Uzturzinātne” absolventes, LU veselības centra “Vivendi” un Rīgas Dzemdību nama uztura speciālistes Lienes Sondores stāstījums balstījās uz veselīgiem Ziemassvētkiem – veidu, kā gada gaišākos svētkus pavadīt garšīgi un arī veselīgi.
L. Sondore iesaka: “Ja Ziemassvētku vakarā bail ēst koču jeb pelēkos zirņus ar speķi vēdera diskomforta dēļ, jāsāk trenēties un biežāk koču jāēd jau septembrī, lai svētku vakarā pašsajūta būtu labāka.”
Ir paredzēts, ka viesu un arī mēs paši pārēdīsimies, bet ja plānosim svētku mielastu un, piemēram, nekombinēsim augu valsts olbaltumvielas ar dzīvnieku valsts olbaltumvielām, tad diskomforts svētkos neapciemos.
“Galvenais – nepārspīlēt ar ekstrām uz mielastu galda,” iesaka L. Sondore, “Ziemassvētki ir garšīgi, vienkārši kopā būšanas svētki.” Uztura speciāliste stāstījumu noslēdza ar novēlējumu gatavot mājās, gatavot gudri un ar prātu, cept piparkūkas, rotāt tās, būt kopā, būt aktīviem, bet neapēst Ziemassvētkus.
Mans Ziemassvētku mielasts: ģimenes tradīciju un pasaules pieredzes mashup
“Mans pirmais recepšu krājums tapa pirms 10 gadiem, kad apkopoju savas ģimenes tradicionālos ēdienus un Ziemassvētkos uzdāvināju tos visiem saviem draugiem – kopā 100 receptes,” pieredzē dalījās kulinārā bloga krista.lv autore Krista Baumane.
Blogeres galvenais vēstījums un aicinājums bija padarīt Ziemassvētku mielastu dažādu un sev patīkamu. To Krista sapratusi tad, kad bijusi jau pietiekami pieaugusi, lai svinētu tā, kā pati vēlas. Ar neierastiem padomiem Krista padalījās arī ar auditoriju.
Īpašs jaunums Ziemassvētku mielastā mūsdienās ir tītara cepetis, kas ir ne tikai garšīgs un veselīgs, bet arī ļauj pabarot daudz cilvēkus, savukārt neiztrūkstoša sastāvdaļa – piparkūkas. Lielāko prieku sagādā tieši dekorēšana, kas vieno ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Kopš Kristas mājās ir bērni, blogere mājās rīko piparkūku darbnīcas.
Krista padalījās ar lielisku recepti – modernizētu karstvīnu, kas gatavots no baltvīna un safrāna. “Tas neapnīk un ir patiešām dievīgs un īpašs,” stāsta Krista. Svētki ir prieks, tāpēc Krista aicināja radīt savas īpašās tradīcijas, izmantojot mūsdienīgus un interesantus produktus gardam Ziemassvētku mielastam.
Noderīgi padomi unikālu piparkūku gatavošanā
LU prorektors un profesors Valdis Segliņš Zinātnes kafejnīcā dalījās ar ieteikumiem un mazām, vienkāršām viltībām visgardāko piparkūku pagatavošanā. Noderīgākos padomus apkopojām:
• Garšīgu piparkūku galvenā sastāvdaļa – liels daudzums cukura.
• Nevajag pārcensties – piparkūkas vēsturiski veidoja no tā, kas palicis pāri baltmaizes gatavošanā. Vislabāk lietot viduvējas kvalitātes miltus, citādi piparkūkas var būt pat negaršīgas un konsistence – nevēlamā.
• Taukvielas piparkūku pagatavošanā nepieciešamas tikai mazliet. Trauslām un cietām piparkūkām var lietot nedaudz cūku taukus, sviestu vai margarīnu.
• Eļļu vēlams izvēlēties bez smaržas, lai piparkūkas būtu baudāmākas
• Ja ir vēlme izmantot brūno cukuru, tad vēlams pievērst īpašu uzmanību un sameklēt īstu brūno cukuru, jo bieži atrodams krāsots cukurs.
• Garšvielas – katras namamātes noslēpums. Vislabākā attiecība – 9-12 grami garšvielu uz 1000 gramiem piparkūku mīklas.
• 1/3 daļa no mīklas izrullējuma biezuma ir maksimālais garšvielas graudiņa izmērs, lai piparkūkas būtu baudāmas.
• Ja mīklu taisa no nulles, tai vēlams nostāvēties un sasūkties vismaz 6 nedēļas. Ar tādu mīklu strādāt ir vienkāršāk garšīgāk, bet iespējams mīklu pagatavot arī 40 minūtēs.
• Ja ir vēlme piparkūkas pagatavot porainākas un drūpošas – jālieto irdinātājs. Šādā gadījumā lieliski derēs soda un cepamais pulveris.
• Saldvielas nepieciešams sākumā izkausēt un uzsildīt, tad vieglāk tās iestrādāt mīklā.
• Piparkūkas cepam vidēji 180-200 grādos
• Darīt, kā patīk – tad noteikti viss sanāks.
