Svētkos dvēsele gavilē 0
Dziesmu un deju svētkiem gatavojas aptuveni 1600 mākslinieciskie kolektīvi ar 40 tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas, taču līdzās dziedātājiem un dejotājiem ir vēl simtiem cilvēku, bez kuru darba svētki diez vai varētu aizritēt veiksmīgi. Daži no viņiem dalījās savos iespaidos un pieredzē ar “Kultūrzīmēm”.
Ar svētkiem nekas nebeigsies
Gandrīz trīsdesmit gadus vecais Gatis Mūrnieks ir Dziesmu svētku zīmes jeb logo idejas autors un Dziesmu un deju svētku radošais direktors. Lielāko, kā pats teic, savas nobriedušās dzīves daļu viņš nostrādājis reklāmas jomā. Nu sapratis, ka pienācis brīdis izdarīt ko vērtīgu arī sabiedrības un visas valsts labā. Gatis nekad nav dejojis nevienā deju kolektīvā, korī pēdējo reizi dziedājis piektajā klasē, taču to uzskata drīzāk pat par priekšrocību, jo spējot paraudzīties uz svētkiem vairāk pragmatiski. Ideja par Dziesmu svētku zīmi, kuru dziedot var izveidot ikviens, radusies galvenokārt, lai pierādītu, ka šie svētki pieder mums visiem. “Protams, ne visi latvieši ir spējīgi radīt Dziesmu svētku zīmi, taču visi spēj dziedāt,” pārliecināts Gatis. Māra Zālīte savulaik teikusi: “Dziesmu svētkiem var būt zīme, bet tai jābūt ģeniālai.” Tā nu Gatis apjautis, ka vienīgais, kas spēj uzzīmēt ģeniālu zīmi, ir pati tauta. Viņš uzskata, ka Dziesmu svētki ir pierādījums tam, ka latvieši spēj sadarboties. Taču uz tautas kultūras mantojumu neesot pareizi skatīties tikai kā uz kaut ko saglabājamu. Tas vienkārši jāliek lietā, bagātinot sevi un apkārtējos.
Gatis aicina nebaidīties no tā, ka tehnoloģiskais progress varētu kaut ko kardināli mainīt Dziesmu svētku būtībā. “Mums ir ļoti skaisti video ar Gido Kokaru, kuros viņš aicina tvītot par Dziesmu svētkiem, lai svētki atbalsotos. To mēs arī gribam uzsvērt, ka 7. jūlijā, kad Mežaparkā izskanēs pēdējā nots, nekas nebeigsies – sajūtas atbalsosies mūsu ikdienā.
Mans paša mērķis būs sasniegts, kad tieši jaunie cilvēki pielāgos Dziesmu svētku tradīciju kā būtisku mūsu tautas garīgā mantojuma daļu ikdienai. Britiem ir BBC, vāciešiem “Volkswagen”, somiem “Nokia” un “Instagram”, mums šāda unikāla vērtība ir Dziesmu svētki.”
Jābūt vidutājam un psihologam
Mārtiņš Lācis Dziesmu un deju svētkos darbosies kā brīvprātīgais, un šie viņam jau būs trešie svētki. Dalībnieka statusā viņš nekad tajos nav piedalījies, taču vienalga uzskata svētkus par ko tādu, ar ko latvieši unikāli pasaules mērogā. Brīvprātīgo pienākumi Dziesmu svētkos esot ārkārtīgi dažādi – sākot no autobusu kustības regulēšanas Mežaparkā, beidzot ar koru un deju kolektīvu pavadīšanu.
Mārtiņš pats savulaik darbojies svētku informācijas centros. Lielākoties cilvēkus interesējot, vai pasākuma teritorijā drīkst ienest lietussargus, vai koncertā atļauts fotografēt un filmēt, taču reizēm Mārtiņam nākoties būt vidutājam un pat psihologam.
Viņš atceras, kā iepriekšējos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kāda lauku skolotāja, kuras skolēni izmitināti Rīgas mācību iestādē, satraukta jautājusi, kāpēc bērniem jādzer krāna ūdens. Vēl citā gadījumā skolotājas satraukums bijis par to, kurš izsniedzis bērniem pārāk lielus T-kreklus, kaut gan izrādījies, ka pie vainas bijusi satrauktās skolotājas darbavieta. Uz jautājumu – kā tad ir strādāt darbu, par kuru neko nemaksā, Mārtiņš atbild, ka tā viņam ir laba pieredze, jo arī ikdienas darbs saistīts ar klientu apkalpošanu. “Ne vienmēr viss pasaules labums mērāms naudā,” viņš pārliecināts.
Notvert kadrā laimīgus dejotājus
Edgars Bite ir Latvijas Televīzijas operators un filmējis vairākos Dziesmu un deju svētkos, sākotnēji kā plāna operators, vēlāk kā galvenais jeb vadošais operators. Viņš specializējies tieši deju koncertu filmēšanā un izņēmums nebūs arī šie svētki.
“Ar deju esmu saistīts visu mūžu, kaut pats neesmu dejojis nekad. Mana mamma bija televīzijas režisore – režisēja Deju svētkus un arī rakstīja par baletu, tāpēc man patīk filmēt tieši šo svētku daļu. Taču koncerts ir redzamākā operatoru darba daļa. Pirms svētkiem caurām naktīm jāpiedalās gaismošanas procesā, jāuzklausa režisoru skatījums un vēlmes, jāvēro ģenerālmēģinājumi utt. Svētki ir saspringts un darbietilpīgs laiks, taču ir interesanti, turklāt pagodinoši ar savu darbu iemūžināt šo visai latviešu tautai tik svarīgo notikumu. Filmējot koncertu, daudz laika baudīt priekšnesumu gan nav, jo nemitīgi jākoncentrējas uz darbu, taču, esot dejotāju pūļa vidū, sajūta vienalga ir forša!
Tehniskās iespējas ir ierobežotas, taču, vēloties televīzijas skatītājiem svētkus parādīt pēc iespējas skaistāk, cenšamies izdomāt ko jaunu. Reiz, lai labāk parādītu skaistos dejotāju veidotos rakstus no augšas, nolēmām rāpties prožektora stabā un tajā uzstādīt kameru, taču, iestājoties tumsai, ap prožektora gaismu sāka lidināties naktstauriņi un mušas, kas bojāja plānu un padarīja to neizmantojamu. Citā reizē, mēģinādams noķert labāku kadru, ieklīdu dejotāju zonā, bet dejotāji mani nepamanīja, uzskrēja virsū un ar visu kameru nogāza zemē. Mans sapnis būtu troses pār Daugavas stadionu, pa kurām varētu pārvietot slīdošo kameru, lai daudzveidīgāk parādītu skaistos deju ornamentus. Varu pačukstēt, ka ir jau tā, ka operatori parasti cenšas tuvplānā parādīt kādu savu dejojošo paziņu vai radinieku, taču par pamata uzdevumu gan uzskatām notvert kadrā laimīgus dejotājus.”
Svētki atjaunina
Ārsts reanimatologs Jurijs Avdjukevičs Dziesmu un deju svētkos dežurējis jau divus gadus, šis būs trešais. Viņaprāt, Dziesmu svētki no citiem pasākumiem atšķiras ar to, ka tajos ir kaut kas garīgs, gaišs. Tāpēc dežurēt tajos esot gandarījums.
“Reizēm gan cilvēki pārvērtē savas spējas un pārpūlas – sevišķi gados vecāki. Taču esmu novērojis, ka viņi Dziesmu svētkos kļūst jaunāki – vismaz garā. Ķermenim paliekot tam pašam, dvēsele gavilē. Fiziskā un emocionālā slodze gan arī ir iemesls, kāpēc svētku dalībniekiem parādās problēmas ar asinsspiedienu, sirdsdarbību.
Spilgti man atmiņā palikusi mazo censoņu pašaizliedzība Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Bija prieks skatīties, ar kādu misijas apziņu un nopietnību bērni, neraugoties uz drēgno un lietaino laiku, mēģinājumā ar lielu sparu dziedāja. Vienam galva apsegta ar celofāna maisiņu, citam mugurā lietusmētelis, dažs vispār salijis, jo dzied vienās drēbēs, bet visi ar degsmi pilda to, kas jādara. Reizēm daudz interesantāk par pašu koncertu ir pavērot mēģinājumus un paklausīties diriģenta sarunas ar dziedātājiem un gatavošanās procesu, ko man arī šogad būšot iespēja darīt.
Svētkos mediķiem darba nav pārmērīgi daudz, tāpēc pietiek laika tvert arī svētku sajūtu. Esmu dežurējis arī citos pasākumos, taču Dziesmu svētki ir kaut kas, kas aizsauc bērnības atmiņās un savieno pagātni ar mūsdienām – cilvēki kļūst vienoti. Visiem svētku dalībniekiem novēlu veselību un gūt gandarījumu, ko nest tālāk ikdienā.”
Svētku laikā plānots nodarbināt apmēram 500 brīvprātīgo, kas būs iesaistīti koordinētās brīvprātīgo misijās. Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tiešraides Latvijas Televīzijā (LTV), strādās 190 LTV darbinieki, t. sk. 42 operatori. Svētku nedēļā dažādās svētku norises vietās pastāvīgi dežurēs kopumā vairāk nekā simts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu gan brigāžu sastāvā, gan arī posteņos teltīs. Papildus NMPD piesaistījis arī apmēram 50 sertificētu pirmās palīdzības sniedzēju no Latvijas Sarkanā Krusta. |
