Četrās brīvdienās var aplūkot neparastākus tūrisma objektus. Daži ieteikumi, ko apskatīt dabā 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan mājsēde jau sen atcelta, taču drošības apsvērumu dēļ reklāmas mūs aicina palikt mājās. Tomēr jaukajā laikā, kad pavasaris ver pumpurus jaunai ziedēšanai, sēdēt mājās šķiet pilnīgi nereāli, jo īpaši, ja priekšā garās valsts svētku brīvdienas.
Tādēļ atbildīgi izkustēties svaigā gaisā, ievērojot noteiktos ierobežojumus, nenāks par ļaunu, jo pēc Lielās talkas sapostas ir ne tikai dabas teritorijas, bet arī pilsētas centušās iespēju robežās radīt vietējiem iedzīvotājiem un viesiem svētku noskaņu.
Min pedāļus un skaties!
Jau sesto gadu velo kinofestivāls “Kinopedālis” mudina apvienot riteņbraukšanu ar kino skatīšanos.
Arī šogad pandēmijas dēļ iesaistīšanās festivāla norisēs atšķirsies no tradicionālā formāta, pielāgojoties šī brīža situācijai valstī. 1. maija vakarā plkst. 18 visi gaidīti pie ekrāniem savas mājas kinoteātrī, kad notiks atklāšanas tiešraide vietnē “www.kinopedalis.lv”.
Savukārt 2. maijā risināsies velobrauciens pa īpaši izstrādātu maršrutu Valmierā un tās apkaimē, kad katrs festivāla dalībnieks ceļā varēs doties sev izdevīgā laikā, izvēloties kādu no trim savām fiziskajām spējām piemērotiem maršrutiem: Ģimeņu pedālis (8 km ar startu un finišu Valmiermuižas pils parkā), Puspedālis (30 km – pie Valmieras dzelzceļa stacijas) un Dižpedālis (55 km – Vecpuišu parkā).
Braucienu jautrāku padarīs Kinopedāļa spēle, kura rādīs braukšanas virzienu un piespēlēs jautājumus par un ap kino.
“Lai piedalītos velobraucienā, protams, nepieciešams divritenis, mobilais tālrunis ar interneta pieslēgumu, kurā instalēta lietotne “Lquiz” un pieejas kods, kurš tiks izziņots festivāla mājaslapā un “Facebook”.
Dalībniekiem svarīgi lietot maskas, ieturēt divu metru distanci, nepārsniegt atļauto divu mājsaimniecību un desmit cilvēku skaitu grupā, kā arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus,” atgādina festivāla organizatore Liena Kreišmane.
Viņa uzsver – lai piedalītos velobraucienā, nav jādodas uz Valmieru, ar cilpošanas spēles starpniecību var izbraukt pašu sastādītu maršrutu jebkurā vietā gan Latvijā, gan citviet pasaulē.
Tilts, kuram nav ceļa
1. un 30. aprīli pazīstam kā joku dienas. Zināmā mērā par joku mūsdienās varam uzskatīt arī savdabīgo apskates objektu Irlavas pagasta Sātos (Tukuma nov.) – tiltu pār Abavai, kura abi gali atduras pļavā. 2008. gadā tas iekļauts Eiropas Neparastā kultūras mantojuma sarakstā.
Tilts pamanāms, braucot pa autoceļu Tukums–Kabile. 55 metrus garā būve celta neilgi pirms Otrā pasaules kara tolaik paredzētajā dzelzceļa līnijā no Tukuma uz Kuldīgu. Taču būvnieki saskārušies ar lielu vietējo iedzīvotāju pretestību, un arī karš izjaucis plānus, tādēļ darbi netika pabeigti.
Zināms, ka šo tiltu uz nekurieni projektējis Latvijas Universitātes docents Pāvils Pāvulāns un tas tapis liktenīgajā 1940. gadā. Par tilta izmantošanu ieinteresējusies arī vācu okupācijas vara, tomēr līdz pievedceļu ierīkošanai nav paspējuši nonākt.
Irlava var lepoties ar vēl vienu neparastu vides objektu apdzīvotās vietas centrā – Latvijā, iespējams, lielāko karoti. Savulaik tā bija 6,2 metrus gara, ko no nodegušā Irlavas kultūras nama lielākās koka detaļas izgrebis tēlnieks Juris Neimanis. Nu tās vietā bruģētajā laukumā stājusies jauna Lieldienu karote no granīta, kas tapusi ES līdzfinansēta projekta ietvaros. Tai blakus ir labiekārtota teritorija ar atkritumu urnām un soliņiem atpūtai.
Lai nereti – uz Neretu!
Neretas novads ir bagāts ar muižām. Pateicoties vēstures entuziastiem, pēdējos gados atdzīvojušās Vecmēmeles un Lielzalves muižas, Gricgales muižas krogs.
Kā vienmēr sakoptas un tūristu iecienītas ir Ērberģes un Pilkalnes muižas, arī Lielmēmeles muiža un tās dārzs pavasara plaukumā neliks vilties, uzzināju novada pašvaldībā. Vēl viens iemesls doties uz Sēliju ir 1. maijā Neretā notiekošais pavasara gadatirgus, kas, par spīti grūtiem laikiem, šajā dienā notiks arī daudzās citās Latvijas pilsētās.
Jaunums – Sproģos apmeklētājus gatavs uzņemt Romalda Gurkļa izveidotais interesanto koka skulptūru dārzs – ciematiņš. Tajā pašlaik apskatāmi aptuveni 30 dažādi literāri un filmu varoņi, tostarp Ragnārs ar savu ģimeni no seriāla “Vikingi”, vikingu kuģis – māja, kariete ar zirgiem, pavārs, kalējs un skopulis Skrudžs no filmas “Ziemassvētku dziesma”.
Greznās skulptūras novietotas nojumēs, lai pēc iespējas mazāk tās bojātu mūsu mainīgie laika apstākļi, un kolekcija nepārtraukti tiek papildināta ar jauniem tēliem. Sirdī palikušās ilgas pēc strauji aizgājušās ziemas uz brīdi remdēs Santa Klauss ar savu uzticamo pavadoni Ziemeļbriedi.
Bērniem iekārtots atsevišķs stūrītis ar multfilmu varoņiem (“Nu, pagaidi!” Vilks, Zaķis un Olafs no “Frozen”), iespēja izšūpoties lielajās, katapultai līdzīgajās šūpolēs. Savukārt vasaras sākumā te būs iespējams tikt arī pie saldām ogām, jo kaimiņos dzīvojošais gids Guntis Bubins nodarbojas ar zemeņu audzēšanu.
Latvijas kontūra dabā
Tā kā brīvdienās, kas tuvojas, svinēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, patriotiskāk noskaņotie var doties uz Salaiņa ezeru Launkalnes pagastā (Smiltenes nov.), kas veido Latvijas kontūru. Lai to ieraudzītu un iemūžinātu bildēs, gan būs vajadzīgs ar fotokameru aprīkots drons, taču arī bez tā iespējams izbaudīt pastaigu pa skaisto mežu Salaiņa ezera krastā un apmeklēt netālu esošo Niedrāja ezeru.
Svētku dienas noslēgumu būtu jauki pavadīt Tepera ezera promenādē Smiltenē. Ezers izveidots, aizsprostojot Abula upi, un sākumā saukts par Kalnezeru, jo lejpusē atradies Vidus ezers. Ezera ūdeņi darbinājuši ūdensratu, kas bijis savienots ar āmura pacelšanas vārpstu.
Tolaik lielā āmura dēļ ezers dēvēts par Ēmuru, bet, bankrotējot dzelzāmura īpašniekam, to pārņēmis igaunis Tepfers. Pastaigājoties pa ezera promenādi, var aplūkot dambi ar ūdenskritumu, peldošo strūklaku, kura nakts stundās tiek izgaismota tāpat kā tiltiņš uz Tepera ezera saliņu.
