Svētki vai “oskarots” šovs? Reportāža no Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas 0
Iespējas saņemt Lielo mūzikas balvu (LMB) šobrīd ir lielā mērā atkarīgas no katra LMB žūrijas locekļa subjektīvām izjūtām, veiksmes un matemātikas. Vēl 1. martā, balvas pasniegšanas dienā, žūrija sanāca uz pēdējo “prāta vētru”, pēc kuras notika aizklāta balsošana. Ja neviens no konkrētā kategorijā izvirzītajiem nominantiem negūst balsu pārsvaru, notiek atkal aizklāta pārbalsošana. Šoreiz ikviens žūrijas loceklis ne vien uzrakstīja savu favorītu katrā nominācijā, bet arī atklāja līderus attiecīgā secībā. Taču ir viens īpaši neafišēts princips, ko man atklāja šā gada LMB žūrijas priekšsēdētājs JVLMA akadēmiskā darba prorektors Normunds Vīksne: “Jau pašā sākumā centāmies, lai netiktu nominēti uzvedumi un notikumi, kur visa koncerta smagumu iznesuši viesmākslinieki, kā arī lai laureātu vidū nebūtu mākslinieki, kas, kaut šeit dzimuši, varbūt tikai vienreiz mūžā atbraukuši uz Latviju un piedalījušies kādā koncertā.”
Pilnīgi vienprātīgi balva par mūža ieguldījumu piešķirta Ventim Zilbertam un bez otrreizējas pārbalsošanas par gada jauno mākslinieku kļuva pianists Georgijs Osokins. Vislielākās diskusijas un kaislības izraisīja kategorija “Gada uzvedums”. Kā teic Normunds Vīksne, jau nominantus izvirzot, šajā grupā nebija izteiktu līderu. Varbūt arī tādēļ nominēto vidū iekļuva un balvu saņēma E. Ešenvalda “Ziemeļu gaisma”. “Šo multimediālo skaņdarbu tikai nosacīti var dēvēt par uzvedumu,” neslēpj Normunds Vīksne. Līdzīgās domās ir arī diriģents Māris Sirmais: “Divas operas saliktas vienā kategorijā ar “Ziemeļu gaismu”, kas ir viena valsts kora projekts; to nevar salīdzināt ar operu, kur vienu iestudējumu veido simtiem cilvēku…”
Kad ceremonijas starpbrīdī satiktajam komponistam Pēterim Vaskam taujāju, par ko viņš tur īkšķi, šā gada jubilārs atteica – par savu kursabiedri, kolēģi Selgu Menci – viņas “Klavieru kvartets” koncertā “Eiropas Ziemassvētki” 27. decembrī Mazajā ģildē izskanēja spoži. “Taču kā var vienā kategorijā – “Gada jaundarbs” – likt kopā kamermūziku un simfonisko? Esmu par to vairākkārt runājis, taču neviens jau neklausās.” Arī Normunds Vīksne atzina, ka žūrijai citugad varbūt vajadzētu brīvākas rokas, nevajadzētu noteikt tik striktas nominācijas. Jo ir situācijas, kad uz balvu vienā kategorijā godam pretendē daudzi labi darbi, bet citā īstu līderu nemaz nav. Varbūt tiešām balvas rīkotājam – “Latvijas koncertiem” – der pārdomāt nomināciju principu? Varbūt būtu interesantāk un vieglāk salīdzināt, ja savā starpā sacenstos kori, orķestri, izpildītājmākslinieki, ja vienā kategorijā netiktu jaukta kamermūzika un simfoniskā? Protams, saglabājot nomināciju mugurkaulu – balvu par mūža ieguldījumu, kā arī kategoriju “Labākais jaunais mākslinieks”. Kā man teica Māris Sirmais, ir gadi, kad radīti varbūt četri izcili jaundarbi. Tad lai balva tiek visiem četriem un žūrijai nav jāmokās ar nomināciju rāmjiem, kurus dažreiz grūti kvalitatīvi aizpildīt.
Jā, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā aizvakar no Operas skatuves pateiktā frāze – agrāk balvai bija mazāk intrigas un vairāk cieņas pret mūziķiem – radīja zināmu disharmoniju visnotaļ harmoniskajā ceremonijas norisē. Pēcāk satikts aizkulisēs, Māris Sirmais man savu domu atklāja izvērstāk. No vienas puses, protams, tāpat kā “Spēlmaņu naktī” un “Oskarā”, arī LMB ir savi meklējumi, taču balvas būtība Latvijā bijusi unikāla tieši ar to formu, kāda pazīta kopš dibināšanas brīža. Nominantu var būt simtiem, taču žūrija izstrīdējusies jau iepriekš un uz balvas pasniegšanas ceremoniju nākuši tikai laureāti – kā uz svētkiem, nevis kā tagad – uz parādi, salīdzināšanu. “Man ārkārtīgi sāp sirds par mūziķiem, kuri ne mazāk pelnījuši balvu,” uzskata Māris Sirmais. “”Spēlmaņu naktī” uz skatuves pigorus taisa visi tie, kuri paši nav nominēti, bet LMB uz skatuves ir nominētie – četri vai pieci kolektīvi vienā kategorijā, konkurentu statusā. Tas izvēršas par tādu oskarotu šovu…” Taču, no otras puses, nenoliedzami, ka publikai ir interesanti un varbūt arī šī momenta dēļ ne vienam vien ceremonija likās saistoša. Kultūras ministre Dace Melbārde pieņemšanā Baltajā zālē sacīja, ka šī bijusi viena no visskaistākajām LMB ceremonijām. Līdzīgās domās bija arī norisi ar savu klātbūtni pagodinājusī Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone. “Man ir prieks, ka daudzi mūsu mūziķi ir slaveni ne vien Latvijā, bet arī pasaulē,” viņa sacīja. Savukārt Māris Sirmais, ar mani runājot, neslēpa, ka viņam sāp sirds par to, cik daudzi LMB agrāko gadu laureāti nemaz nav aicināti uz šo koncertu. “Visi, kas kādreiz ieguvuši šo balvu, būtu pelnījuši atrasties ceremonijā Nacionālajā operā.”
