Māris Antonevičs: Latvijas karoga zaimošana – divi gadījumi 34
Atmiņā palicis kāds gadījums pirms sešiem gadiem. Policija bija aizturējusi septiņus ārzemniekus – piecus Spānijas un divus Portugāles pilsoņus. Viņi tika vainoti Latvijas karoga zaimošanā. Piedzērušies jaunieši, naktī klīstot gar Daugavmalu, bija plēsuši pie kuģīša piestiprinātos sarkanbaltsarkanos karogus, spārdījuši, metuši tos ūdenī. Drošības policija stingri pieprasīja tiesai paturēt huligānus apcietinājumā un izvirzīt viņiem apsūdzību. Pēc Krimināllikuma 93. panta par valsts simbolu zaimošanu draud cietumsods līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai arī naudas sods. Ticama gan šķita versija, kuru vienlaikus ar atvainošanos toreiz pauda abu minēto valstu vēstniecības – apzināta nodoma zaimot un izrādīt savu naidīgo attieksmi pret Latvijas valsti jauniešiem nav bijis, tas drīzāk vērtējams kā prasts huligānisms – kaut ko noplēst, sabojāt, un ceļā trāpījās karogi. Galu galā dauzoņām tomēr atļāva pamest Latviju, un jādomā, ka dažas izolatorā pavadītās dienas viņiem bija laba mācība.
Un otrs gadījums no nupat aizvadītās svētku nedēļas. Viens no partijas “Par dzimto valodu!” līderiem Jevgeņijs Osipovs interneta sociālajā tīklā “Facebook” ierakstījis komentāru par sarkanbaltsarkano lentīti, kuru viņa meita atnesusi mājās no skolas. Osipovs lentīti nodēvējis par sarkanbaltsarkano “figņu”. “Es savam bērnam aizliedzu pie apģērba likt dīvaino lentīti puvušu asiņu krāsā, par ko tika informēti arī pedagogi. Lai pavisam neatteiktos no svētkiem, kuru simbols ir radījums ar lāča ausīm, es atļāvu saviem bērniem piespraust nozīmītes ar Čeburaškas attēlu,” zviedz krievu radikālis. Varētu domāt, ka Drošības policija, kas savulaik bija tik barga pret spāņu un portugāļu uzdzīvotājiem, tūlīt pārmācīs šo vietējo zaimotāju, kura nodomi ir nepārprotami un politiski. Gaidījāt… Tā vietā DP pēkšņi saraujas sīciņa un aizsedz priekšā Krimināllikuma grāmatiņu – Osipovs neko neesot nodarījis valsts karogam, lentīte jau neesot karogs un likums uz to neattiecas. Bet, kā jau pareizi atzīmējis kāds komentētājs, likums par valsts karogu nosaka: “Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss.” Tātad atruna tāda neveikla sanākusi.
Lai vēl apgrūtinātu drošībniekiem taisnošanos, Osipovs pēcvārdā piemet vēl vienu paziņojumu – tieši tā, nekas nav pārprasts, necieņa tiešām veltīta valsts simbolam. Viņš nenožēlojot savus izteikumus, bet Latvijas valsti pielīdzina nacistiskajai Vācijai: “Tieši zem šī karoga jau gadiem tiek īstenota manas tautas diskriminācija. Tāpēc attiekties ar cieņu pret šo karogu es nevaru. Tas ir tāpat kā dzīvot Hitlera Vācijā. Var mīlēt šo zemi, bet mīlēt šo karogu ar svastiku un šo režīmu nav iespējams.” (Interneta portāla TVNET krievu versijā.) Kādu tagad attaisnojumu piemeklēs Jāņa Reinika vadītā iestāde?
Ir daudz dzirdēts vārdu salikums “nacionālā naida kurināšana” un apņēmība to ierobežot. Ne DP, ne tās politiskā priekšniecība tam pagaidām nav gatava. Cita lieta, ja kāds piedzēries ārzemnieks sāks raustīt karogu, tad gan viņš dabūs trūkties!
