Rīgas Centrāltirgus dzimšanas dienu svinēs mēnesi 0
Pirms 83 gadiem darbu sāka Rīgas Centrāltirgus. Tā kā savulaik pastāvēja strīds par to, vai tā dzimšanas diena ir 1. novembrī, kad tirgu oficiāli atklāja, vai 29. novembrī, kad tas faktiski sāka strādāt, pašreizējā tirgus vadība nolēmusi jubileju atzīmēt visa mēneša garumā, reizē ar Mārtiņdienu, Lāčplēša dienu un 18. novembra valsts svētkiem. AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs uzsver – šos svētkus tirgus garām nelaidīs nekad.
Lai gan šogad Mārtiņdiena tirgū aizvadīta klusāk nekā pērn, daudzus pircējus tā piesaistīja ar jau otro reizi rīkotajām Gardajām dienām. “Gardās tāpēc, ka atšķirībā no ikdienas iepirkšanās reizēm tajās katrs var nobaudīt ko īpaši gardu un varbūt retāk šeit iegādājamu,” norāda A. Abramovs. Tirgus vadītājs atzīst, ka priecājas par mājražotāju aktivitāti, kuri šogad paši pieteikušies dalībai Gardajās dienās. “Atklāti sakot, viņi bija pirmie, kas mums pieklauvēja – tuk, tuk – tuvojas Mārtiņdiena, gribam nākt pie jums ciemos!”
Pārmaiņas visos tirgos
Paralēli svētkiem netiek aizmirsti arī ikdienas darbi. Tuvāko gadu laikā AS “Rīgas Centrāltirgus” apsaimniekošanā esošos Vidzemes tirgu un Āgenskalna tirgu sagaida krietnas pārmaiņas. Visa gada garumā kalti plāni to tālākajiem attīstības scenārijiem, un katram no tiem atrasts konkrēts koncepts, uz kuru balstīties. “Vidzemes tirgus attīstība plānota, bāzējoties uz atziņu, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot vēsturisko Gaļas paviljonu, lai tajā vienuviet izvietotu visas tirdzniecības vietas un organizētu tirdzniecības procesu,” atklāj A. Abramovs. Šāds solis tiek sperts objektīvu sociālekonomisku faktoru dēļ – ar katru gadu krasi samazinās apkārtnē dzīvojošo cilvēku skaits, pieaug konkurence ar lielveikalu ķēdēm, kā arī traucē ieilgusī tiesvedība ar ēkas īpašnieku Vidzemes tirgus viducī. “Tādēļ, lai mēs dabūtu kaut nelielu, bet uzrāvienu, jāatzīst šie objektīvie lejupslīdes apstākļi un mūsu loma tajā. Gaļas paviljonā ziemas periodā varētu atrasties visi tirgotāji – kā gaļas, tā zivju, sakņu un dārzeņu,” skaidro A. Abramovs.
Lai nopietni varētu sākt domāt par rekonstrukcijas projekta izstrādi un īstenošanu, vispirms jāsakārto virkne tehnisku jautājumu. “Rīgas dome pērn pieņēma lēmumu par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami AS “Rīgas Centrāltirgus” saimnieciskās darbības nodrošināšanai, paredzot, ka Āgenskalna un Vidzemes tirgus teritorijas tiek ieguldītas “Rīgas Centrāltirgus” pamatkapitālā. Mūsu Nekustamā īpašuma daļa jau sākusi intensīvu sadarbību ar Rīgas domes Nekustamā īpašuma pārvaldi, lai īpašumu – zemi un ēkas, kas atrodas Vidzemes tirgū, – ieguldītu uzņēmuma pamatkapitālā,” skaidro tirgus vadītājs. “Kad tas tiks nokārtots, “Rīgas Centrāltirgus” izsludinās attīstības priekšlikumu konkursu, lai atrastu partneri, kurš atbilstoši mūsu nosacījumiem šo rekonstrukciju varētu veikt iespējami īsākā laikā. Mēs gribētu, lai nākamgad pilnībā pabeigtu ieguldīšanu pamatkapitālā, 2015. gadā varētu sākt rekonstrukciju, bet 2016. – jau izvērst tirdzniecību rekon-struētajā Gaļas paviljonā.”
Pārmaiņas plānotas arī Āgenskalna tirgū, kur AS “Rīgas Centrāltirgus” līdz nākamā gada beigām noslēdzis sadarbības līgumu ar nomnieku. Šeit, kā atzīst Anatolijs Abramovs, nedaudz citāds būs juridiskais ceļš, taču sasniedzamais mērķis – līdzīgs kā Vidzemes tirgū. “Kad slēdzām sadarbības līgumu, iekļāvām nosacījumu, ka šim komersantam jāstrādā pie Āgenskalna tirgus attīstības koncepcijas. Viņš to ir sācis aktīvi darīt, jau ir sagatavots priekšprojekts galvenās un vienlaikus vēsturiskās ēkas fasādes rekonstrukcijai, jo mēs gatavojam projekta pieteikumu, lai iegūtu Norvēģijas fondu līdzfinansējumu,” atklāj tirgus vadītājs. Pašlaik tehniskā dokumentācija šim projektam jau esot izstrādāta un notiekot projekta pieteikuma noformēšana, lai būtu gatavs iesniegšanai līdz decembra beigām. Galvenās izmaiņas šajā projektā skars Āgenskalna tirgus fasādi, kas gadu gaitā mainījusi savu vēsturisko izskatu – rekon-strukcijas laikā plānots atjaunot tās kādreizējos vaibstus.
Anatolijs Abramovs: “Paralēli šis nomnieks ir strādājis ar RD Īpašuma departamentu, lai iesaistītos projektā, kas skar Āgenskalna apkārtējās teritorijas sakārtošanu – jau ir apstiprināts projekts Āgenskalna tirgus ieejas laukuma sakārtošanai, un darbi tiks sākti nākamgad. Turklāt izveidota Āgenskalna teritorijas apsaimniekošanas biedrība, kurā apvienojušies visi apkārtējie tirgum piegulošo zemju un ēku īpašnieki, kuru plānos ietilpst graustu un tukšo teritoriju sakārtošana. Nav izslēgts, ka sadarbībā ar šo biedrību mums veidosies jaunais Āgenskalna tirgus attīstības projekts.”
Savukārt pašā Centrāltirgū nopietnas pārmaiņas sagaida Rūpniecības preču tirgu, kas aizņem 1,9 hektārus. Šo teritoriju plānots samazināt, izveidojot jaunu autostāvvietu tirgus apmeklētājiem. “Šīs izmaiņas jau ir iestrādātas mūsu vidējā termiņa stratēģijā, kas izstrādāta kopā ar uzņēmumu “Ernst & Young”. Autostāvvietā plānojam ieviest līdzīgu sistēmu tai, kāda jau darbojas veikalā “Stock- mann”. Par pirmo pusstundu vai stundu nebūtu jāmaksā ar nosacījumu, ka pircējs uzrāda čeku, kas apliecina iepirkumu virs pieciem latiem vai ne mazāk par trim latiem,” skaidro A. Abramovs. Tirgus plānos ir izveidot autostāvvietu pusē no pašreizējā Rūpniecības tirgus teritorijas, esošos tirgotājus vairāk koncentrējot vienuviet. “Statistika liecina, ka 60% tirdzniecības kiosku tiek izmantoti noliktavu vajadzībām, bet reāla tirgošanās notiek vien 40% kiosku. Samazinot Rūpniecības preču tirgu, panāksim, ka pircējiem tas būs ērtāk sasniedzams, jo pašlaik viņiem nākas nostaigāt lielus attālumus nepieciešamo preču meklējumos.”
Materiāls tapis sadarbībā ar AS “Rīgas centrāltirgus”
