“Svētki ir tur, kur esam mēs!” Vieni gatavojas svētkiem, citi uzskata, ka finansējumu varēja izmantot “gudrāk” 8
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem – tik daudz jauniešu, pēc pašvaldību koordinatoru informācijas, šobrīd gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas e-formātā notiks no 2. jūlija līdz 30. oktobrim.
Vakardienas valdības sēdē tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par svētku pasākumu organizēšanu elektroniskā formātā, paredzot tiem 2,047 miljonu eiro valsts budžeta finansējumu.
Kā “Latvijas Avīzei” atzina Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs, ar valdības lēmumiem tiek noslēgts sagatavošanās cikls un darbs pie repertuāra skolu jaunatnes dziesmu un deju norisei 2021. gadā.
Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajam ziņojumam Ministru kabineta sēdē vakar tika izskatīti un pieņemti lēmumi par sagatavošanās cikla noslēguma pasākumu norisi pašvaldībās, ievērojot epidemioloģiskās prasības.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva apstiprina: “Jā, valdības lēmums ļauj svētkus rīkot epidemioloģiski drošā veidā, akceptējot Covid-19 laika sniegtās iespējas – citādus un tradīcijai neierastus formātus.” Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka vakardienas valdības lēmums esot patiesi priecīgs notikums.
Līdz ar šo valdības lēmumu diskusijai par šiem svētkiem ir pielikts punkts, lai gan daudzi joprojām uzskata, ka šie nav “īsti” dziesmu svētki un ka to finansējumu visveiksmīgāk varētu izmantot tam, lai bērni rudenī droši varētu atgriezties skolā.
Ministrija un Valsts izglītības satura centrs (VISC) – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs – atkārto, ka svētki nenotiks tradicionālajā formātā – nedēļas garumā Rīgā ar lielu cilvēku pūļu pulcēšanos. Tie iecerēti visā Latvijā. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece teic, ka pasākumi notiks, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus un nekādi izņēmumi netiks pieļauti. Pasākumi notiks reģionos pēc “burbuļa” principa un tiks iemūžināti videoformātos, ko filmēs un translēs LTV un citās digitālajās platformās, piemēram, vietnē “nacgavilet.lv”. “Tā paliks kā laba liecība par sarežģīto laiku, kurā dzīvojam,” saka A. Muižniece.
Ministrija kā papildu drošību veicinošu faktoru svētkos piemin arī vakcinācijas procesus nozarē.
Svētku kopējo programmu veido norises kora dziedāšanā, vokālajā un instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Kā informatīvajā ziņojumā vēsta IZM, “šie svētki būs citādi, netradicionāli, un to moto ir “Svētki ir tur, kur esam mēs”.
Tas nozīmē, ka visas svētku norises notiek decentralizēti, nepulcējoties lielām cilvēku masām, pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai, ārtelpās, bez skatītājiem. Nenotiks centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Nav plānota ne dalībnieku ēdināšana, ne nakšņošana, ne garu pārbraucienu organizēšana.
Starp svētku spilgtākajām norisēm ir koru koncerts “Dziesmubērns” – koru individuālie video sveicieni netradicionālā veidā no kultūrvēsturiskajiem novadiem tiks veidoti vienotā koncertpriekšnesumā. Koru koncerta “Dziesmu koks” norise tiek plānota rudenī ar atspoguļošanu LTV kā svētku noslēguma pasākums.
Tautas deju lielkoncerts “Saule vija zelta rotu” iecerēts ar etnogrāfiskā orķestra un solistu muzikālo skaņdarbu un jaundarbu dzīvā ētera ierakstu LTV studijā. Programmā ir arī skatuviskās dejas koncerts “Tā tik ir vasara”, kas tiek veidots televīzijas formātā.
Starp norisēm ir mūsdienu deju lielkoncerts “Augstāk par zemi”, kas koncertfilmā tiek veidots, pēc iespējas saglabājot lieluzveduma koncepciju. Bet tradicionālais svētku gājiens tiek aizstāts ar Dziesmu un deju svētku ceļu “Saulesvija”, kurā svētku auto jūlijā izripos pa Saules rotas septiņiem stariem.
Skolēnu dziesmu un deju svētku finansējuma sadalījums
* 882 875 eiro – mākslinieciski tehniskajam nodrošinājumam, autortiesībām, dalībnieku reģistrācijai un uzskaitei, iespieddarbiem.
* 567 872 eiro – atlīdzībai mākslinieciskajam, administratīvi tehniskajam personālam, māksliniekiem, izpildītājiem, autoriem, režisoriem.
* 531 420 eiro – audiovizuālās un audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai (LTV 498 820 un Latvijas Radio 32 600 eiro).
* Papildu testēšanai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – 64 800 eiro.
* Diriģentiem, deju kolektīvu vadītājiem, mākslas pedagogiem arī attālinātajā mācību procesā ir saglabāts finansējums no valsts budžeta mērķdotācijas.
