Svētki divu mēnešu garumā, kam piešķirts vairāk nekā miljons eiro. Vai Rīga to šobrīd var atļauties? 37
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Tradicionālie Rīgas svētki ar ierastajām izdarībām Daugavas krastmalā šovasar galvaspilsētā nenotiks – to vietā rīdzinieki no jūlija sākuma līdz 28. augustam aicināti apmeklēt decentralizētus un ilgākā laikā posmā, divos mēnešos, izkaisītus “Rīgas vasaras” kultūras pasākumus. Laikā, kad kultūras profesionāļi cīnās par ierobežoto Rīgas domes finansējumu konkursos, jaunā formāta svētku programmai nauda piešķirta vairāk nekā miljona apjomā, liekot vaicāt, vai pilsēta var atļauties šādus – garos svētkus.
Izkliedēti apkaimēs
“Rīgas vasara” šogad ietver četrus “prieka mirkļu parkus” Viesturdārzā, Nordeķu parkā, Vērmanes dārzā un Mazjumpravas muižas dārzā ar pasākumiem jūlija un augusta nedēļu nogalēs, kā arī piecus apkaimju svētkus: Imantā, Āgenskalnā, Maskavas forštatē un Pļavnieku Dreiliņa kalnā, bet jau šonedēļ, 30. jūlijā, Bolderājā.
“Gribējām, lai svētki ir visas vasaras garumā, nevis trīs dienas,” jaunā svētku formāta ideju “Kultūrzīmēm” (KZ) skaidro Rīgas vasaras kultūras programmas kuratore Renāte Lagzdiņa. Reizē šādi iecerēts arī decentralizēt kultūras programmu, jo, kā pauž R. Lagzdiņa, līdz šim visi Rīgas svētki 90 procentos gadījumu notikuši pilsētas centrā, bet apkaimēs notikumu nav bijis, savukārt šogad svētki notiek desmit apkaimēs, tādējādi, pēc svētku kuratores domām, nodrošinot kultūras pieejamību apkaimēs.
Programmai šogad arī īpašs saturisks uzstādījums “Rīgas drosmes un prieka vasara”. “Ideja radusies, atsaucoties uz kara situāciju Ukrainā. Gribam veicināt cilvēkos drosmi, gribam pateikt, ka drosme ir muskulis, ko varam trenēt. Reizē varam svinēt kopā satikšanās prieku pēc kovida pandēmijas skarbākajiem gadiem. Mums atkal ir jāiemācās socializēties un sanākt kopā – tas ir sociālais kapitāls un spēks, kas veido mūsu sabiedrību,” piebilst R. Lagzdiņa.
Ideja šāda veida svētkiem smelta starptautiskajā pieredzē, atklāj R. Lagzdiņa, paskaidrojot – “Kultūras programmas un lieli kultūras notikumi vairākās Rietumeiropas lielajās pilsētās iet prom no lielajiem notikumiem, kuri visbiežāk ir arī videi nedraudzīgi un nav ilgtspējīgi ar lielajām skatuves konstrukcijām un ļoti daudz atkritumiem. Mēs ejam tuvāk iedzīvotājiem, lai veicinātu arī iedzīvotāju piederības sajūtu, novērtējot arī katru apkaimi, kas ir pilsētā.”
Kuratore arī norāda, ka īpašu diskusiju pret šo ideju Rīgas domē neesot bijis. “Pandēmijas krīzē daudz ierastu lietu tika pārskatīts, līdz ar to šādas izmaiņas bija vieglāk akceptēt. Divi pandēmijas gadi, kad Rīgas svētku nebija, sagatavoja izmaiņām un analizēšanai no jauna, domājot, vai ir kādas tradīcijas, kas jāmaina. Ja svētki tiek šādā veidā decentralizēti, to epidemioloģiskais risks ir daudz mazāks. Visi nebrauc ar autobusiem uz centru un desmitiem tūkstošu nav visu laiku vienā vietā.”
Programmas kuratore arī uzsver, ka svētku galvenā auditorija ir tieši rīdzinieki, nevis pilsētas viesi. “Arī agrāk Rīgas svētki bijuši lokāli mērķēti, tiem nav bijis starptautiska satura, līdz ar to nevaram spriest, cik liels būtu ekonomiskais pienesums, ja to organizētu ļoti koncentrētā dienā. Strādājam ar “Rīgas investīciju un Tūrisma aģentūru”, lai vispār runātu ar Igaunijas un Lietuvas kaimiņiem, lai stāstītu, ka kopumā Rīga ir vieta, kur pavadīt vasaru un šeit visu laiku kaut kas notiek. Lai nav tā, ja neatbrauc uz šīm trim [svētku] dienām, tad palaid garām visu, bet vari atbraukt jebkurā nedēļā,” tā R. Lagzdiņa.
Dārgākie svētki līdz šim
Šogad “garie” Rīgas svētki izmaksā krietni vairāk nekā iepriekšējie, kopumā – ap 1,3 miljoniem eiro no Rīgas domes budžeta finansējuma. Salīdzinājumam – iepriekšējo 2020. gada “centralizēto” svētku budžets bija vairāk nekā divas reizes mazāks (500 000 eiro). Lielākie līdzekļi šovasar piešķirti apkaimju pasākumiem – 702 708,18 eiro (sk. tabulu). Papildu līdzekļi Rīgas pilsētas kultūras norisēm vasarā piešķirti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKS) finansēšanas konkursos.
Tostarp, piemēram, “Līdzfinansējums privātpersonu organizētajiem Rīgas kultūras pasākumu kalendāra pasākumiem” tematiskās sadaļas “2022. gada Rīgas vasaras kultūras programma”. Konkursā atbalstīti 26 pasākumi, piešķirot finansējumu 270 310,99 eiro apmērā (avots RD IKSD Finansēšanas konkursu publiskā informācija). Šajā gadījumā tomēr finansējumu saņēmuši tikai mazliet vairāk nekā puse no pieteiktajiem 44 pasākumiem par kopumā pieprasīto aptuveni pusmiljonu lielā finansējuma (512 302,63 eiro). Lielākais finansējums (14 250 eiro) piešķirts čellu trio “Melo-M” un ukraiņu mūziķu koncerta “Kopā mēs varam” rīkotājiem.
Tikmēr jau pagājušajā gadā izskanēja kultūras profesionālo organizāciju pārmetumi, ka Rīgas kultūras pasākumi nesaņem pietiekamu iespēju iegūt finansējumu. Piemēram, konkursā par “Līdzfinansējuma piešķiršanu privātpersonu organizēto festivālu īstenošanai” piešķirtas tikai aptuveni divas trešdaļas (355 486,94 eiro) no pieprasītā finansējuma (510 144,55 eiro).
“1,3 miljoni šķiet liela summa, bet tā bija rezervēta kultūras budžetam jau pagājušajā gadā, piešķirot vasarai šo budžetu. Kultūras budžets joprojām nav atgriezies tur, kur tas bija pirms kovida laika (2019. gadā – 3,1 miljons eiro. – A. K.), kad kultūras pārvaldes budžets tika smagi griezts, jo kultūras pasākumi vienkārši nevarēja notikt.
Protams, šis lēciens atpakaļ izskatās kā ekstra nauda, bet patiesībā tas ir mēģinājums atgriezt kultūras budžetu sākotnējā līmenī,” skaidro R. Lagzdiņa. Viņa arī norāda, ka kopā ir vairāk nekā 150 “Rīgas vasaras” notikumu visas vasaras garumā, kas, protams, ir daudz vairāk nekā trīs dienu svētki. “Vairāki no šiem notikumiem ir lielizmēra notikumi – apkaimju svētki. Vidēji katri svētki izmaksā ap 70 tūkstošiem eiro, jo katra programma ir vismaz desmit stundu garumā.
Ziedlapiņu raksti un teksti
Īpašas Rīgas vasaras kultūras programmas izmaksas veidojot gan mākslinieku honorāri, gan, piemēram, arī vizuālā identitāte, skaidro R. Lagzdiņa. Rīgas drosmes un prieka vasaras identitāti un noformējuma mākslinieciskos risinājumus – ģeometriskas ziedlapiņas un viedi domu graudi vides plakātos un citos vizuāļos, kā arī to rakstā izveidoti uzraksti – izstrādājis mākslinieku kolektīvs, kurā darbojas Valters Kalsers, Evija Krištopane, Miķelis Mūrnieks un Kristiāna Marija Sproģe, pasākumu veidotāju izraudzīti, atbilstoši pasākuma idejai.
“Izskatām vairākus potenciālos variantus ar tiem māksliniekiem, kuri jau ir strādājuši vidē, sevi pierādījuši – šie konkrētie mākslinieki ir strādājuši arī starptautiski. Māksliniekus izvēlas kultūras pasākumu darba grupa Rīgas domē. Šajā gadījumā tas nav konkurss, taču tiek izskatītas dažādas opcijas. Vispirms ir kuratoriālais uzstādījums un programmas saturs, tad tiek meklēts mākslinieks, kurš vislabāk var šo ideju realizēt.”
Paliks karodziņu un lampiņu kilometri
Rīkojot daudzus mazākus svētkus ilgākā laikā posmā, tiek atbalstīta radošā nozare, kas tika smagi skarta pandēmijas laikā, kā arī tiks radītas paliekošas lietas, kas dzīvos ilgāk par pašiem svētkiem, teic Rīgas vasaras kultūras programmas kuratore. “Veidojot vides noformējumu, domājam par ilgtspēju, radām lietas, kuras izmantojam arī nākamajā gadā. Nav tā, ka kaut ko radām un tad to izmetam ārā – runa ir par ilgāku laika termiņu.”
Starp paliekošajām lietām ir, piemēram, deviņus kilometrus garas krāsaino karodziņu virtenes, lampiņu virtenes, parkos izvietotie soliņi un piknika galdi (Vērmanes dārzā, pie Nacionālā mākslas muzeja, Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Ķengaraga promenādes galā) – funkcionāli mākslas objekti, kas tikšot saglabāti arī pēc svētkiem. “Iedzīvotāji vēlas, lai parkā lampiņas paliktu, tāpēc šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai tās tur saglabātos arī viscaur ziemas sezonai un pat ilgāk,” tā R. Lagzdiņa.
Svētki apkaimēs – no prieka līdz kritikai
Aizvadītājā sestdienā noritēja pirmie no iecerētajiem apkaimju svētkiem – Āgenskalna svētki. Vērtējot svētku norises, apmeklētāju domas gan dalās. “Āgenskalna apkaimes svētki? Vairāk parasts sestdienas vakars ar dažām teltīm. Tiešām bēdīgi. Ne mūzikas, ne cilvēku, ne svētku sajūtas,” vietnē “Twitter” raksta Sabīne (@Sabiinesabiine). Citādi domā svētku apmeklētāja Ingrīda Bondare – “Āgenskalna apkaimes, Meža ielas svētki. Muzikāla, krāsaina un dzīvīga pēcpusdiena. Izdevās sastapt arī vienu īpašu mājas mīluli…”.
Tuvākie, 30. jūlijā, būs Bolderājas svētki. Šajā apkaimē solītas radošas aktivitātes, daudzveidīgi koncerti, arī teātra izrāde un diskotēka ģimenēm ar bērniem, līdztekus tam būs pieejamas radošās darbnīcas un spēles, varēs priecāties par ielu mūziķu priekšnesumiem, savukārt dienas otrajā daļā uz skatuves uzstāsies iemīļoti mūziķi, sākot ar Ivaru Pētersonu un beidzot ar “Jakob Noiman Festival Band”. “Visas norises vietas un apkaimes, un parki ir izvēlēti sadarbībā ar apkaimju iedzīvotāju centru koordinatoriem un apkaimju biedrībām,” teic R. Lagzdiņa.
Konceptu vērtēs pēc svētkiem
Par to, vai arī turpmāk Rīgas svētki notiks šādi, varēšot lemt svētku noslēgumā, pauda to kuratore. “Kad pasākumi būs noslēgušies, būsim ieguvuši vairāk iedzīvotāju viedokļu un varēsim tos izvērtēt. Pagaidām pilnīgi noteikti šķiet, ka šis ir tas virziens, kādā iet. Daudzi iedzīvotāji, piemēram, Ķengaragā, Nordeķu parkā atzīst, cik daudz viņiem nozīmē, ka kaut kas notiek arī pie viņu mājām.
Līdz ar kultūras programmu mēs arī labiekārtojam šīs vietas. Piemēram, Nordeķu parkā vispār nav apgaismojuma, bet tagad jaunās lampiņas sniedz milzīgu prieku pilsētas iedzīvotājiem. Tas vēl jo vairāk turpina domu, kas sakņojas pieredzē un iedvesmā Rietumos, – kultūra nav tikai izklaide, bet arī sabiedrības veidošanas rīks. Programma bieži vien ir izglītojoša. Mēs tiešām mēģinām ar kultūru, ar vides noformējumu risināt infrastruktūras problēmas, piemēram, gaismas neesamību parkos.”
