Monika Zīle: Terorisms barojas no… demokrātijas 21
Pēc tam, kad 2015. gadā teroristi nogalināja 12 cilvēkus Parīzē žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā, rokās sadevušies Eiropas valstu vadītāji apgalvoja, ka “viņi” mūs neiebiedēs un nepiespiedīs atsacīties no demokrātijas vērtībām un tradīcijām. Vārdu sakot, ar klusuma brīdi pagodinājuši noslepkavotos, vēl uzcītīgāk spodrināsim mūsu iekaroto brīvību šķautnes un teroristi sapratīs: neesam nobiedēti. Labs, loģisks uzstādījums – tā mums likās. Bet “allaha vārdā” Eiropu mainīt atnākušos tas, šķiet, tikai pamudināja daudz vērienīgākai asinsizliešanai. 2016. gada martā slaktiņš Eiropas Savienības administrācijas mītnē Briselē, decembrī – terorakts Ziemassvētku tirdziņā Berlīnē, nupat maijā – bumbas sprādzienā Mančestrā vairāk nekā simts cietušo, no tiem 22 mira notikuma vietā. Cik un kur vēl?…
Protams, arī šos briesmu darbus pavadīja aicinājums eiropiešiem nemainīt kristīgās un sadzīviskās tradīcijas, neļauties iebiedēšanai, nemeklēt katrā musulmanī ienaidnieku un saredzēt multikulturālās sabiedrības gaišās puses. Godīgi sakot, jūtams, kā pēc katras nākamās masu slepkavības šajos uzsaukumos dilst pārliecinājuma spēks un vairojas apjukums. Iespējams, arī tādēļ, ka visiem minētajiem terora aktiem ir baisi vienojoša iezīme – pēc notikušā publicētie apjomīgie vēstījumi par to, cik labi policija pazinusi šāvējus, spridzinātājus utt. Tāds detalizēts ar foto video ilustrēts gaitu uzskaitījums, ka rodas sajūta: kārtības sargi mēnešiem (dažreiz – gadiem!) diennakts režīmā vienkārši vērojuši “Islāma valsts” kaujinieku u. tml. rosību, lai savāktu par viņiem pēc iespējas bagātīgāku informāciju. Un tikai. Tiesa, dažs aicināts “pārrunām”, bet atbrīvots, lai netraucēti īstenotu acīmredzami ļaunos darbus. Par Mančestras slepkavas Salmana Abedi nodomiem, izrādās, policijai pat ziņojuši 22 gadus vecajam musulmanim tuvu stāvošie cilvēki, bet viņš bez šķēršļiem aizceļoja uz Lībiju un atgriezās ar instrukcijām jaudīga spridzekļa izgatavošanai.
Bet, pirms vainot Francijas, Beļģijas, Vācijas un tagad arī Lielbritānijas drošības dienestus bezdarbīgā nolaidībā, jāsecina gandrīz absurdiskais: kārtības sargiem rokas sasien… Eiropas demokrātisko vērtību valgi. Pietiek kādu “Islāma valsts” draugu vai radikālu musulmani bargāk uzlūkot, lai sāktos tuvredzībā slīgstošu cilvēktiesību aizstāvju klaigas un pārmetumi rasismā. Rietumvalstu likumdošana, par normāla cilvēka goda, cieņas un reliģiskās piederības neaizskaramību rūpējoties, tā izveidota, ka ir liela problēma izraidīt pat uzturēšanās tiesības ieguvušu noziedznieku.
Ir spārnots teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem. Nu mēs ar šausmām un neizpratni lūkojamies, kā tas notiek reālajā dzīvē.
