Svētes “Vilkos” pelna ar “saldo mīlu”, “kūku rozi” un dendrāriju 0
Svētes pagasta zemnieku saimniecība “Vilki” ir to saimniecību vidū, kuru apmeklēja Zaļenieku saieta “3×3” dalībnieki, lai aplūkotu skaisto dendrāriju un uzzinātu par pieredzi, kā ģimene var veiksmīgi saimniekot samērā nelielajā 8,88 hektāru platībā.
“Vilku» saimnieki Lauma un Aldis Puriņi un meitas Zane un Ance ikvienam apmeklētājam izrāda pašu desmit gados iekopto dendrāriju, kur ir dekoratīvie koki un krūmi, un stāsta, ka pārdošanai audzē arī ziemciešu stādus, ārstniecības augu un garšaugu stādus, kā arī senas rožu šķirnes. Te var aplūkot čūskegli, īsto cidoniju jeb aivu, kizila kociņu, ginku, smaragdtūjas, vīteņsausserdi jeb “saldo mīlu”, “Vilku” dižozolu, kas dod gardas zīles kafijai un daudz ko citu. Pavisam te sastopami ap 1000 dažādu augu
Laumas mamma Ināra Krauze priecājas, ka aug čaklas mazmeitas. Pamatskolniece Zanīte jau pati rūpējas par 40 dažādu augu stādiem. To vidū ir “Saldā mīla”, eglītes, bērzi, dzeltenais kastanis, parastais kastanis, zemenes, saulrietenes, prīmulas, deviņvīru spēks, garšaugi – timiāns, kaķumētra. Rudenī arī Zane ar māsu Anci drīkst braukt kopā ar vecākiem uz tirdziņu un pārdot pašaudzētos stādiņus. Piemēram, “Saldo mīlu” viņa pārdevusi par 1,50 eiro, kļavu – par 3 eiro.
Uz jautājumu: “Vai ar stādu audzēšanu un divu zilo gotiņu turēšanu ģimenei ir iespējams labi izdzīvot?” saimniece Lauma atbild: “Līdz “labi” vēl ir tālu, bet galus savelkam. Man ir arī algots darbs – skolā dažas dienas nedēļā mācu latviešu valodu. Tas ir nepilnas pusslodzes darbs, taču vairāk stundu nevaru ņemt, jo tad nepietiktu laika visam pārējam.”
Lielākā daļa no pārdošanai audzētajiem ir dekoratīvie koki un krūmi – spirejas, sniegogas, bārbelītes, korintes, irbenes. “Tagad cilvēki vēlas stādīt to, kas ir gan skaists, gan ēdams,” secinājusi Lauma. “Mana niša ir garšaugi. Pamēģināju tos audzēt kā eksperimentu, un tas bija veiksmīgs”.
Lauma novērojusi, ka tirdziņos viņu produkciju ir konkurētspējīga arī tāpēc, ka cilvēki, izlasījuši, ka audzēts zemnieku saimniecībā, uzticas profesionalitātei.
“Vilki” arvien papildina sortimentu. Šogad Jelgavā salasījuši zīdkoka sēklas, iesējuši, un tās jau uzdīgušas.
“Zīdkoka ogas ir ēdamas, un pats kociņš ir dekoratīvs,” teic saimniece. “Vienmēr jāmeklē kas jauns un interesants, par ko cilvēks nodomā- o, tāda man vēl nav, jānopērk!” Pie jaunumiem “Vilkos” pieder arī ēdamā kastaņa un karaliskais jeb grieķu riekstkoks.
Ar kastaņām diemžēl saistīta arī pagaidām lielākā neveiksme. Savulaik Puriņi izdomājuši, ka audzēs daudz kastaņas, taču plaši izplatījās kaitēklis– raibkode- un stādījumi aizgāja bojā. Otra neveiksme piedzīvota pērnās ziemas laikapstākļu dēļ, kad daudzi augi izsala.
Lauma īpaši interesējas par senajām rožu šķirnēm. “Sazinos ar pazīstamo rožu audzēšanas eksperti Ilmu Neretu, mēģināju arī dibināt kontaktus ar Rundāles rožu speciālistiem. Man aug saucamā “kūku roze” kā to dēvēja vecāmāte, bet izrādās, tā varētu būt Baltā roze jeb viena no “Rosa alba” šķirnēm, kas septiņpadsmitajā gadsimtā atvesta no Zviedrijas. Par “kūku rozi” to tautā sauc tāpēc, ka ziedi gaiši rozā, gluži kā krēma rozītes uz laukos ceptām kūkām.”
“Vilkos” aug lielas, Laumas vecvectēva trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados stādītās ābeles. Puriņi sadarbojas ar Pūres Dārzkopības institūtu, kura speciālisti 7. augustā “Vilkos” vadīs meistarklasi, rādot, kā pareizi apkopt vecās ābeles, kā arī palīdzēs izaudzēt jaunas seno šķirņu ābelītes. “Mums ir tāda ābele kā “zaķpurniņš”, kas tagad jau ļoti reti sastopama, tāpat “Rīgas rožābele”, “Serinka” jeb mālābele un vēl citas.”
Kopš 2016. gada Puriņi īsteno ES finansētu projektu stādu audzēšanas attīstībai. Viņi vispirms uzlika žogu, lai meža dzīvnieki netiek dendrārijā un neposta stādījumus, uzcēla siltumnīcu un nopirka lietotu traktoru, kā arī mašīnas piekabi, lai uz tirgiem var aizvest vairāk stādu. Nosacījumi – projektu beidzot, jābūt 30% ienākumu kāpinājumam, salīdzinot ar gadu pirms projekta sākuma, un tad piešķirtie 15 000 eiro nebūs jāatmaksā. Projekts beigsies nākamajā gadā.
Saimniecībā vērtība ir arī divas zilās govis, kas iekļautas ģenētisko resursu saglabāšanas programmā. Pērn “Vilku” saimniecība konkursā “Sējējs” saņēma veicināšanas prēmiju. Tā pārtapusi skaistā lapenē, kur Puriņi viesus cienā ar bērzu sulu, plātsmaizēm un ozolzīļu kafiju.
