Velkas pa kreiso joslu 93
Pa ceļiem, uz kuriem ir vairāk nekā viena josla vienā virzienā, ir jābrauc atbilstoši atļautajam braukšanas ātrumam un satiksmes noteikumiem, kuros skaidri ir pateikts, ka iespējami ir jāturas labajā joslā, taču satiksmē tā nenotiek.
Pa ceļu, pa kuru atļautais braukšanas ātrums ir 100 km/h, labā josla ir brīva, nereti šoferi izvēlas pārvietoties pa kreiso joslu, nelaižot garām kādu, kurš brauc, piemēram, ar ātrumu 110 km/h. Vēl sliktāk ir, ja pa kreiso joslu brauc ar ātrumu, kas ir pat zemāks par atļauto.
“Šādu braucēju uz ceļiem rodas arvien vairāk – atļautais ātrums ir 90 km/h, bet šoferis pa kreiso joslu spītīgi brauc ar 80 km/h un nemaz nedomā nevienu laist garām. Apdzīt pa labo joslu nav atļauts, tāpēc uz ceļa veidojas lieks stress un mašīnu kolonnas.”
Avāriju apbraukšana fotografējot
Īpašs satraukums rodas, ja uz ceļa ir notikusi kāda avārija. Tas rada satraukumu arī citos autobraucējos. Avārijas dēļ parasti uz ceļa tiek novietots brīdinošais trijstūris, tiek organizēta apbraukšana.
“Nereti apbraukšana notiek ļoti lēnu, un tas ir nevis tāpēc, ka cilvēki uzmanās, bet tāpēc, ka viņi ir ziņkārīgi. Tiek ieslēgti fotoaparāti un kameras, ir svarīgi garāmbraucot nofilmēt otra nelaimi. Man tas šķiet ne tikai neētiski, bet arī bremzējoši, jo tāpat jau jebkurš ceļu satiksmes negadījums rada sastrēgumu, bet šāda rīcība to tikai pastiprina.”
Protams, pavisam cita runa ir, ja ir skaidri redzams, ka avārija ir notikusi nupat un ir nepieciešama garāmbraucēju palīdzība. Tas patiešām ir jābrauc lēnu, jāapstājas un jārīkojas atbilstoši situācijai. Bet ziņkārība brīdī, kad palīdzība jau ir ieradusies, nevienam īsti nekādu labumu nedod.
