Svētajā zemē iemūžinās Ulmaņa piemiņu 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rabīns Menahems Barkahans, Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir”, Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs, kā arī Eiropas Rabīnu padomes loceklis, kopā ar Izraēlas pilsētas Sderotas pašvaldību ir vienojušies, ka šajā pilsētā tiks izveidota piemiņas vieta Latvijas Valsts prezidentam un Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.
“Kārlim Ulmanim un arī Mordehajam Dubinam, kurš bija jaunās Latvijas valsts deputāts trijās Saeimās, pārstāvēja reliģiski ortodoksālos un konservatīvos ebrejus, bija traģisks liktenis – abi kļuva par komunistiskā terora upuriem, tika izsūtīti no Latvijas un gāja bojā.
Dubins aktīvi aizstāvēja ebreju tiesības un palīdzēja padomju ebrejiem izceļot caur Latviju uz Rietumiem. Kārļa Ulmaņa režīma laikā pret ebrejiem bija ļoti labvēlīga attieksme. Bēgot no nacistu terora, 30. gadu otrajā pusē Latvijā iebrauca vairāk nekā tūkstoš ebreju no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas.
Viena daļa no viņiem kļuva par pastāvīgiem iedzīvotājiem, bet daļa aizceļoja uz Lielbritāniju un ASV, kur paglābās no holokausta.
Jau ilgāku laiku esmu domājis par to, ka šīs personības ir pelnījušas, lai viņu piemiņa tiktu iemūžināta Svētajā zemē,” pastāstīja rabīns un uzsvēra, ka Ulmaņa valdīšanas laikā ebrejiem bija atļauts iebraukt Latvijā bez vīzām un uzturēties šeit no trim mēnešiem līdz pat gadam, kamēr gaidīja vīzu izceļošanai uz valstīm, kuras viņiem nav tik bīstamas kā Vācija, Austrija, Polija un citas.
Ja Ulmaņa režīms to nepieļautu, tad daudzi cilvēki būtu aizgājuši bojā, uzskata Menahems Barkahans. Tajā skaitā arī tāda pazīstama ebreju personība kā Jozefs Zitzčaks Šneersons, kurš, bēgot no Varšavas, nokļuva Rīgā un pēc tam aizceļoja uz ASV.
“Es centos saprast, kā es varētu panākt, lai cilvēki šeit zinātu par Kārli Ulmani, kurš, radīdams ebrejiem labvēlīgu vidi, pats kļuva par sarkanā terora upuri.
Man ir pazīstami žurnālisti pilsētā Sderota, kas atrodas pie pašas robežas ar palestīniešu kontrolēto Gazas joslu. Sderotas iedzīvotāji faktiski ir nepārtraukti pakļauti teroram. Ulmanis un Dubins taču arī bija terora upuri.
Savu ideju par abu personību piemiņas iemūžināšanu Svētajā zemē izstāstīju Sderotas pašvaldības vadītājam Alonam Davidi,” stāsta rabīns Menahems Barkahans.
Piemiņas jautājuma kārtošana esot aizņēmusi pusgadu, un šonedēļ viņš esot saņēmis vēstuli no Sderotas pašvaldības, kurā informēts, ka ir pieņemts lēmums nosaukt Kārļa Ulmaņa vārdā satiksmes krustojuma apli, kurš patlaban tiek izbūvēts.
Izraēlā šādi rotācijas apļi nereti tiekot nosaukti kādas nozīmīgas personības vārdā. Sderotas pilsētas pašvaldība uz Kārļa Ulmaņa piemiņas vietas svinīgo atklāšanu ielūgšot arī Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjus.
Patlaban tiekot risināts jautājums par piemiņas vietu arī Mordehajam Dubinam kādā citā pilsētā.
